Feeds:
Rakstus
Komentāri

Šogad ābeles tik baltas, baltas. Pat ja sārtas, tik un tā baltas. Baltas, smaržīgas un sanošas- pilnas ar bitēm. Ābeles gan ceļu malās, gan privātmāju dārzos, pie skolām un komercdārzos. Ābeles vecās mājvietās un lauku vai mežu malās. Ābeles mežos.

Man ir sapnis izlidot ar gaisa balonu un paskatīties uz mājām no augšas. Noteikti skaistākais laiks šim lidojumam būtu ābeļziedu laikā, kad visapkārt meži, priežu un egļu tumšais zaļums kopā ar bērzu salātzaļo (vai salātu bērzzaļo). Un šo mežu, šī zaļuma vidū- ābeļziedu baltais- mani “Stendi” ābeļziedos.

Saka, ka Veļu laikā senči nākot ciemos. Gribētos, lai viņi atnāktu arī ābeļziedu laikā, lai apskatītos un papriecātos par šo skaistumu. Par ābelēm, kuras arī viņu stādītas. Par dārzu, kurā zeme sviedriem slacīta, lai to atkarotu mežam un iekoptu.

Saka, ka tikko kas tiek pateikts- ietērpts vārdos, tas ir zudis. Nav iespējams izteikt vārdos šo skaistumu, noskaņu, smaržu… Varbūt arī nofotografējot tas ir zudis, jo nevar fotogrāfijā visu šo skaistumu un noskaņu notvert? Mirkļa skaistums.

“Burtnieku ziemas” kā Turpini lasīt »

Zviedru tūre- 1.daļa

Sēžu Kopenhāgenas lidostā, pilns ceļojuma iespaidu,laika līdz lidmašīnai vēl daudz un, ļoti iespējams, ka doma izmantot šo laiku piezīmju uzmešanai nemaz nav tik nepareiza. Mājās šodien īsteni pavasarīga diena, Ģertrūdes diena, kad pēc latviešu ticējumiem mostas kukaiņi, arī bites.Saimes noteikti aplidosies un ir žēl, ka šajā dravnieku Lielajā Dienā nevaru būt klāt, stāvēt dravas vidū un klausīties skaistāko mūziku pasaulē.
Miks (tā ir iesauka Mihaelam, vienam no vācu dravnieku grupas biedriem) vakar, kad runājām par ceļojuma iespaidiem, ieteica svarīgākās atziņas pierakstīt. To darīšu mājās, jo publiskai lietošanai ne visa informācija ir paredzēta, bet atsevišķi iespaidi vai ierosmes būs arī šeit.

Apceļoju Zviedriju profesionālo vācu dravnieku grupā, kura tieši pirms gada viesojās Latvijā. Grupā ir 7 cilvēki. Šis skaitlis nav nejaušs, jo mikroautobusi ir parasti ir 8-vietīgi un viena vieta paredzēta uzņemošās valsts pārstāvim. Ne mazāk svarīgāks iemesls ir tas, ka šādā skaitā ir vieglāk katram individuāli saņemt informāciju un uzdot jautājumus. Tas Turpini lasīt »

BioFach 2016 Nirnbergā

Tikko atgriezos no Vācijas brauciena- biopārtikas izstādes BioFach Nirnbergā un dravnieku dienu Apisticus Minsterē apmeklējuma. Nevar ļauties tradīcijai un atstāt ierakstu dienai, kad būs vairāk laika un patikšanas. Šāda diena var pienākt tad, kad iespaidi būs jau “oksidējušies”, Pegazam spārnos gurdums, bet pakavi nodiluši.
BioFach ir lielākā pasaules izstāde bioloģiskajai pārtikai un ir mērķēta uz profesionālo auditoriju. Kuru gadu izstāde jau notiek un kādas ir alternatīvās, resp. konkurējošās izstādes nav svarīgi- ir redzams, ka gan piedāvājums šeit ir milzīgs, gan izstādes apmeklētība (ņemot vēl vērā, ka tā ir profesionālā izstāde) iespaidīga. Protams, par ļaunu pasākumam nenāca, ka tā apvienota ar dabīgo skaistumkopšanas līdzekļu izstādi.

Kādi secinājumi? Bio ir modē. Trends.  Bio ir pieprasījums- ir sabiedrības slāņi, kuri var atļauties par pārtiku vairāk un tā ir iespēja nopelnīt (pirmkārt jau tiem, kuri pārvalda parastās jeb konvencionālās pārtikas tirgu). Agrāk, kad biotirgus tikai attīstījās, saikne starp ražotāju (zemnieku) un patērētāju (kundi) bija tiešāka. Ceļš no lauka uz galdu īsāks. “Bio” bija liekama vienādības zīme ar “reģionāls”.

Tagad bio ir globalizējies. Gan no attālumu, gan apjomu viedokļa. Daudzos lielveikalos ir milzīgi stendi ar bioproduktiem no visas pasaules. Starpnieku ķēde ir daudz garāka, darbs ir gan iepakojuma ražotāju firmām, gan plastmasas ražotājiem, gan sertificējošām iestādēm, gan reklāmas biznesa kareivjiem un transporta firmām. Visiem ir jānopelna, varbūt pat tam, kurš stāv pašā sākumā- zemniekam. Vai tas notiek un vai garajā plūsmā preces izcelsme ir caurspīdīga un tās kvalitāte augstāka, tie lai paliek atklāti un mazliet retoriski jautājumi, kurus lielā biznesā nav pieklājīgi uzdot.

No manis kā ražotāja viedokļa bio ir pozitīvi, jo dod iespēju savu produktu par lielāku cenu pārdot un tendence bioproduktiem ir augšupejoša. Kā patērētājs, vairāk sliecos uz to, lai produktam varētu uzticēties un to nodrošina vairāk reģionalitāte. Pēc šīs izstādes apmeklējuma šīs pārliecības nostiprinājās.

Kā tikai te Turpini lasīt »

2015.gadā Latvijā pirmā Buckfast apsēklošanās stacija “Livod Randa” darbojās savu otro sezonu. Varbūt man dažreiz ir kārdinājums teikt, ka šīs stacijas izveidošana un uzturēšana ir pārāk darb-, laik- un naudasietilpīgs process, bet tas būtu liekulīgi. Jo selekcijas darbs ir pats saldākais biškopībā, saldāks par saldāko medu, krēma rozīte no tortes augšas. Būtu arī grēks, lai tas labais materiāls, kurš ir manā rīcībā netiktu saglabāts. Bišu mātes mūžs ir augstākais 3-5 gadi un saglabāt tās gēnus ilglaicīgi var tikai veicot selekcijas darbu. Arī tas, ka dzīvoju Ziemeļkurzemē salīdzinoši netālu no vietas, kur iespējama stacijas izveide., noteikti nav nejauši, tāpat kā tas, ka man ir izdevies iepazīties ar izciliem selekcionāriem, no kuriem gan mācīties, gan padomu paprasīt, gan izcilu materiālu saņemt.
Ir arī pirmie rezultāti. No 2014.gadā stacijā sēklotajām mātēm vairākas ir tādas, no kurām testa režīmā pagājušogad izaudzēju meitas un šogad noteikti no vairākām audzēšu mātes. Jācer, ka iecerētie rezultāti neizpaliks.

Staciju atklāju vēlu – 17.06.2015. Mums jūras un līča iespaidā pavasaris ir lēnāks kā daudzviet Latvijā, bet jūrmalā tas ir vēl vismaz nedēļu vēlāk kā mežos. Sagaidīšana bija varena- ar orhidejām🙂

Nākamos nukleusus Turpini lasīt »

“pārsliņas jau krīt
drīz kritīs arī pārslas
drīz kritīs sniegapikas
un ap Saulgriežiem
nokritīs vesels liels sniegavīrs

ko es tev teicu
debesīs sniega pietiek
ja tās grib mūs aprakt

bet mūsu spēks paliek spēkā
un mūsu siltums paliek spēkā
un tas, ko mēs runājam
te paliek spēkā”
(Imants Ziedonis)

Siltus ( ne tikai meteoroloģiski, bet arī cilvēciski ) Ziemassvētkus un veselīgu Jauno gadu!
Visiem manu bišu draugiem, medus un ābolu ēdājiem, tiem, kuri regulāri, šad tad vai ar Google laipnu palīdzību atnāk uz šo domu, iespaidu un bilžu krātuvi.

Pārsliņas Turpini lasīt »

Lauku ainiņas

“Bet es esmu priecīgs. Nomaļu
jau nemaz nav , ja ir
centrālā piederība”
(Imants Ziedonis)

Nez vai “lauku” ir piemērotais apzīmējums, precīzāk būtu “mežu”. Visapkārt meži, vieni meži. Tā kā latvieši to ko angļi sauc par “countryside” sauc par laukiem, neprecīzs šī ieraksta nosaukums tomēr nebūs.
Iepriekšējā naktī plosījās vētra. Šodien vējš nedaudz pierima, bet pēcpusdienā atsākās ar jaunu spēku un tiek solīta vēl lielāka vētra kā pagājušajā naktī. Elektrība vēl nav pazudusi, par godu šim brīnumam jātop ierakstam🙂

Bitēm un man šodien pavecās. Nokaltusī priede uz kuru jau labu brīdi kāri lūkojās zāģis, nav izturējusi kādu pagriezienu vēja sagrieztajā tango un nogāzusies netālu no stropiem.

Lielajos Latvijas stāvstropos bišu nav. Tos turu Turpini lasīt »

Ciemos pie Rolfa

“Draudzība dzīvo no brīvas domu apmaiņas”(Mišels de Monteņs)

Kādā no iepriekšējiem rakstiem teicu, ka Vācijas iespaidiem būs turpinājums. Pirms dažām dienām pa telefonu izrunājos ar Rolfu. Viņu satiku arī Donauešingenā, kā jau katru gadu. Tāpēc šoreiz par ciemošanos pie Rolfa 2013.gadā, kad iebraucām pie viņa pa ceļam uz Donauešingeni.

Rolfs smejoties sevi dēvē par hobija biškopi, jo blakus 200 saimju apkopšanai strādā arī algotu darbu. Tā ir pilnīga garantija, ka citu hobiju viņam nevar būt, jo lai cik labas būtu bites, lai cik vareni dravnieks būtu aprīkots tehniski un lai cik pārdomāta būtu dravošanas tehnoloģija, 200 saimes blakus pamatdarbam ir nopietni. Jāņem vēl vērā, ka vācu biškopji lielāko daļu savu produkciju pārdod veikalos pie mājas un nedēļas nogales tirgos (Wochenmarkt), kas prasa daudz laika arī tad, ja ir iesaistītas labākās puses vai atvases.

Arī Rolfam pie mājas ir neliels veikaliņš, gaumīgi iekārtots, bagātīgs sortiments īstā vācu kārtībā.

Veikals ir vaļā pāris reizes nedēļā, tuvākās apkārtnes Turpini lasīt »

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 56 other followers