Feeds:
Ziņas
Komentāri

Dravnieka gads- otrā puse

Šeit turpinājums- gada otrās puses bildes, pa trim no katra mēneša.

JŪLIJS 2017

jul1
Laikam Turpini lasīt »

Preezigus Seemas swehtkus

Daži Ziemassvētki apsveikumi no ģimenes arhīva.
Apsveikumi sūtīti manai vecvecmammai Lūcijai Leskavniecei vai Leskavnieku ģimenei.

Kādreiz nebija ne interneta, ne mobilo tālruņu, tomēr mīļi cilvēki nepalika neapsveikti. Tiesa, bija jāiegulda krietni vairāk laika, lai apsveikumu nosūtītu un pagāja laiks, kamēr tas sasniedza adresātu. Tieši laiks ir vērtīgākais, ko varam dāvāt saviem tuvajiem.

1910.gads. Skaista kartiņa ar reljefu un 3 kapeiku pastmarku.
1910

1911.gads Turpini lasīt »

Visiem mīļiem cilvēkiem, šo “Dravnieka piezīmju” lasītājiem, dabas un bišu mīļiem, medus un ābolu faniem manas lidojošās meitenes un viņu padevīgais kalps vēl gaišus svētkus un veselību nākamajā gadā!

Nedaudz apceres atmiņās par aizvadīto laiku, nedaudz cerību skatoties uz dienām, kuras mūs sagaida un pateicība par visu to, kas mums ir dots šodien!

2017

Šis varētu būt “kalendārs”. 3 bildes no katra mēneša. Varbūt ne pašas raksturīgākās, bet tās, kuras “iekrita” acīs. Tātad labākās 🙂

JANVĀRIS 2016


Lielām pārslām Turpini lasīt »

Vaska kausēšana

Ziema nav dravnieku atvaļinājums. Varbūt senais dravnieks- lācis, var atļauties migā gulēt un sūkāt ķepu, modernajiem dravniekiem – cilvēkiem arī ziemā ir darba pilnas rokas (un galvas).
Tiesa, nav kā vasarā, kad nepadarāmo darbu sajūta pūš elpu pakausī, bet darba ir daudz un divi galvenie virzieni- saražoto gardumu pārdošana un inventāra gatavošana nākamajai sezonai.
Sevišķi pirmsZiemassvētku laikā šie abi darbi jāapvieno.
Vakar atgriezos no Rīgas. Rīgā biju arī pirms divām dienām. Agri no rīta izbraukt, īsi pirms pusnakts mājās. Iepriekšējā vakarā vēl vēlu, kamēr sakrāmē medusbusu ar sortimentu, kurš pirms svētkiem ir sevišķi izpleties. Divas stundas ceļā, divas atpakaļ un kādas 10 stundas Rīgā- nervozajā Rīgas satiksmē.
Melošu, ja teikšu, ka tas ir viegli, bet visu šo pasākumu jūtami atvieglo manu medus- un ābolu fanu ārkārtīgais pozitīvisms, kurš katru reizi piestājot, ļauj uzlādēt baterijas un noņemt spriegumu (fiziķi teiks, ka tas ir pretrunā fizikas likumiem, bet TĀ nav fizika 🙂 ).

Šoreiz par ziemas darbu otro daļu- vaska kausēšanu.
kaus6
Šis darbs Turpini lasīt »

Karoga tauriņa efekts

Šodien ir īsta Latvijas rudens diena. Nedaudz vējains un tik apmācies, ka liekas, tūlīt sāks pilēt. Varbūt jau nopilēja.
Ziema jau ir bijusi, zāle zaļa un ja tā, tad varbūt jau ir pavasaris? Zinām ka nav, bet šis piemērs vien parāda, ka pēc atsevišķām parādībām nevar spriest par lietu kopumā.

Dārzā plīvo Latvijas karogs. Nav svarīgi cik liels, cik augstu, cik daudzi to redzēs, apzeltītā metāla vai mežā nozāģēta egles kārts galā- svarīgi ir, ka tas plīvo. Tāpat kā tauriņa spārnu vēziens Ķīnā var izsaukt vētru Ņujorkā, tāpat noteikti, mūsu karoga plīvošana arī var izraisīt kādu ķēdes reakciju. Visu to sarkanbaltsarkano plīvošana, vienalga – meža vidū vai pilsētas centrā, ja tas uzvilkts par godu savai valstij, nevis bailēs no pašvaldības policijas soda.
k1
Pēdējā laikā nākas daudz dzirdēt sliktu par Latvijas valsti. Ir jau arī pamats- tik daudz nejēdzību. Korupcija, cilvēku aizbraukšana, tiesu varas pērkamība, nanoūdeņi un misteri divdesmit, pensijas, kuras mazākas par iztikas minimumu apliek ar nodokli, kamēr deputāti ceļ sev algu…. Šo sarakstu varētu turpināt un nogurt.
Un tomēr- mums ir sava valsts un tā ir vienīgā. Noliedzot visu to, kas ir sasniegts, mēs noliedzam paši sevi. To, Turpini lasīt »

Vācijas brauciens

Šogad, tāpat kā citus iepriekšējos gadus, kad bites gandrīz ieziemotas un āboli gandrīz nolasīti, devos vācu draugus un kolēģus apraudzīt. Var teikt, ka tas bija tāds neliels atvaļinājums, jo kopš maija  neviena brīva sestdiena vai svētdiena un kas tā tāda- 8 stundu darbadiena? Visbiežāk reiz 1,5 vai 2. Teikšu kā ir, baterijas bija nosēdušās.
Par atvaļinājumu to var saukt nosacīti, jo tāpat gandrīz visas dienas bija ap un par bitēm, satiku arī klientus un draugus un bieži tie ir vienā personā. Tomēr atvaļinājums- vitamīni pozitīvu emociju un alus veidā tika uzņemti un mājās atbraucu ar normālu spriegumu baterijās un pilns jaunu ideju.
Dravnieku dienas Donauešingenā sākas piektdienā, tas nozīmē, ka jālido ceturtdien . Protams, ar Lufthansu, jo cenas, laicīgi pasūtot draudzīgākas nekā ar AirBaltic, bet serviss un uzticamība nesalīdzināma. Ryanair&Co nederēja lidojumu grafiku dēļ, abos virzienos nevarēja saštimmēt laikus.
Lidmašīna Frankfurtē ielidoja pēcpusdienā un pēc ceļojuma plāna devāmies uz dienvidiem. Uz Tengeni. Tā ir pilsētiņa netālu no Donauešingenas un arī netālu no Vaiterdingenas, kur pirms 24 gadiem brašs latvju students pavadīja pusgadu no jaukākā dzīves posma- studiju gadiem. Tā bija prakse, šī vārda labākajā nozīmē- blakus darbam bija gan kursi, gan ekskursijas un palaimējās nokļūt saimniecībā, kur bija gan ļoti jauki cilvēki, gan skaista daba un pati māja vai muižiņa arī atradās nomaļus no ciema, bijušā klostera teritorijā, vulkāniskā kalna Hoenštofelna (Hoehenstoffeln) pakājē un ar skatu uz citu vulkānisko kalnu Hoentvīlu (Hohentwiel) ar lielisku panorāmu, kur fēna (siltā kalnu vēja) laikā var redzēt Šveices Alpu virsotnes.
a10
Tengena bija tikai Turpini lasīt »