Zviedru tūre- 1.daļa


Sēžu Kopenhāgenas lidostā, pilns ceļojuma iespaidu,laika līdz lidmašīnai vēl daudz un, ļoti iespējams, ka doma izmantot šo laiku piezīmju uzmešanai nemaz nav tik nepareiza. Mājās šodien īsteni pavasarīga diena, Ģertrūdes diena, kad pēc latviešu ticējumiem mostas kukaiņi, arī bites.Saimes noteikti aplidosies un ir žēl, ka šajā dravnieku Lielajā Dienā nevaru būt klāt, stāvēt dravas vidū un klausīties skaistāko mūziku pasaulē.
Miks (tā ir iesauka Mihaelam, vienam no vācu dravnieku grupas biedriem) vakar, kad runājām par ceļojuma iespaidiem, ieteica svarīgākās atziņas pierakstīt. To darīšu mājās, jo publiskai lietošanai ne visa informācija ir paredzēta, bet atsevišķi iespaidi vai ierosmes būs arī šeit.

Apceļoju Zviedriju profesionālo vācu dravnieku grupā, kura tieši pirms gada viesojās Latvijā. Grupā ir 7 cilvēki. Šis skaitlis nav nejaušs, jo mikroautobusi ir parasti ir 8-vietīgi un viena vieta paredzēta uzņemošās valsts pārstāvim. Ne mazāk svarīgāks iemesls ir tas, ka šādā skaitā ir vieglāk katram individuāli saņemt informāciju un uzdot jautājumus. Tas lieliski pierādījās, kad vienu dienu braucām grupas ekskursijā kopā ar citiem Beecome2016 dalībniekiem. Viens pamatīgs “kolhozs”. Vēl viens iemesls, kāpēc 7 ir pareizais skaitlis, ir tas, ka šādā grupā neveidojas mazāki pulciņi. Tā kā jau pagājušā gada oktobrī bija zināms, ka viens no pastāvīgajiem grupas dalībniekiem šoreiz nevarēs piedalīties, man tika piedāvāts braukt līdzi uz Zviedriju kā septītajam grupas dalībniekam. Šādu iespēju būtu grēks neizmantot, un ne jau tikai tāpēc, ka ļoti gribētos redzēt Zviedriju, bet ka šajā grupā jebkuras pasaules valsts apceļojums būtu interesants. Liela ceļojuma vērtība ir cilvēki ar kuriem kopā tiek ceļots- īsti nozares profesionāļi ar milzīgu un daudzveidīgu pieredzi, apvienojumā ar cilvēciskajām īpašībām, līdzīgu humora izjūtu (sen nebiju tā nodarbinājis smiešanās muskuļus) un vēlmi dalīties. Jau Latvijas apceļojuma laikā brīnījos cik dažādi un tajā pašā laikā cik saderīgi cilvēki ir grupas biedri.
Tas arī bija galvenais-lieliska laika pavadīšana, informācijas un jaunu ideju bagātība, ar Zviedriju bonusā.

Ceļojums sākās ar lidojumu uz Frankfurti. Sākumā apsvēru domu pievienoties grupai Kopenhāgenā, bet tā kā laikā kad pasūtīju aviobiļetes vēl nebija zināms precīzs ierašanās laiks un Edijs ar Ingi piedāvāja pārnakšņot viņu mājās, nolēmu lidot uz Frankfurti. Svarīgs arguments pievienoties grupai ceļojuma sākumā bija vēlme būt klāt, kad pulveri vēl pavisam sausi, visi tikko satikušies, ar jauniem iespaidiem un atvaļinājuma sākuma enerģiju.

Frankfurtē ierados ar Air Baltic. Līdz šim lidoju ar Lufthansa, kurai cenas uz FRA bija tādas pašas, bet ērtības un serviss krietni labāks. Šoreiz Lufthansai tādas cenas, ka svārstīties lēmuma pieņemšanā nenācās. Nezinu, kā būs nākamās reizes ar svārstīšanos, jo Bombardier propellera lidmašīnu komforts rakstāms ne tikai ar mazo burtu, bet arī dažiem trūksošajiem burtiem, piem. kā “kmf”. Zobu plombju apdraudošas vibrācijas, gaisa bedres, ausis atnāca vaļā nākamajā dienā. Salonā bagāžas nodalījumi mazāki kā parasti un bija pasažieri, kuriem radās problēmas ar rokas bagāžas novietošanu. Pilotes bija līmenī, mācīja maziem bērniem, kā dabūt vaļā aizkritušās ausis, bija visnotaļ laipnas un liekas arī, ka firmas personāla atlases speciālistiem nav slikta gaume. Vai vismaz mums ir līdzīga gaume. Diemžēl, tas ir par maz, lai pret šo kompāniju parādītos lojalitātes pazīmes. Šodien testēšu otrreiz (reisa laiks no Kopenhāgenas nav konfekte, Rīgā lidmašīna būs pusdivos naktī). (Piezīme jau no mājām – manas domas par AirBaltic un Bombardier lidmašīnām nav mainījušās, personāla atlases darbiniekiem vēl viens kompliments).

Vācijā esmu bijis loti daudz reižu un maltīte ieturēta visdažādākajās ēstuvēs. Tomēr līdz šim bijis viens liels caurums- nekad nebiju ēdis tradicionālo cūkas stilbiņu ar zauerkrautu. Beidzot arī šis robs manā Vācijas izglītībā tika aizpildīts, taisnības labad jāpiezīmē-tikai daļēji. Šūmanu pāris aizveda mani uz savu iecienīto krogu Oberurselē, Bad Homburgas priekšpilsētā. Izcila vieta, garda vācu virtuve un patīkama atmosfēra. Vietējās alus darītavas krogs. Par krogu liecina arī tas, ka tas bija pilns un galdiņus iepriekš jārezervē. Tad nu beidzot tiku pie cūkas stilba ar sautētiem kāpostiem un ….sāpe, sāpe, sāpe -zāļu tējas. Esmu par zāļu tējām, man garšo, lietoju un citiem iesaku, bet…. atvaļinājumā….. Vācijā….. alus darītavas krogū……pie cūkas stilba ar kāpostiem…. Iemesls banāls- pāris dienas pirms ceļojuma noķēru vīrusu vai sievusu un šī neskaidrās dzimtas zaraza traucēja gan sarunāties (balss brīžiem pieņēma varen basīgus, brīžiem čerkstošus un čukstošus toņus) un visu ceļojumu alus bija tabu. Gādīgie saimnieki pielietoja visu savā rīcībā esošo arsenālu-propolisa škīdumu, ingvertēju, tīģerbalzāmu, medu, aspirīnu un nākamajā dienā biju daudzmaz gatavs Zviedrijas iekarošanai. Starp citu, pēc nepārbaudītas, bet drošas informācijas par tējas lietošanu pie cūkas stilbiņa, Bavārijā metot laukā no kroga. Hesenē ir tolerantāki pret šādu ģeķību, vien viesmīle platām acīm pajautāja,vai tiešām ne un kāpēc ne alus.
Tiem , kuri apmeklē Frankfurtī, šī ir ļoti ieteicama vieta, kur gardi paēst vai (un) pacelt kādu alus kausu….vai zāļu tējas http://www.meinbier.de/

No Frankfurtes izbraucām ap desmitiem no rīta un Malmē bijām ap desmitiem vakarā. Pirms Hamburgas daudz ceļu remontu un pazaudējām korķos pāris stundas.

Dažas Malmes ainiņas.


Malme pēdējā laikā tiek pieminēta saistībā ar migrantiem. Jāsaka, ka migrantus neredzējām un arī pārējā Zviedrijas ceļojuma laikā vienreiz kafejnīcā Markaridā un otrreiz dravas darbnīcā par ko tiks rakstīts vēlāk. Arī ar vācu draugiem runājot nonācu pie atziņas, ka bēģļu jautājums Latvijas sabiedrībā ir pamatīgi uzkurināts un bēģļi tiek pārāk demonizēti..

Nākamajā dienā Beecome2016- Eiropas profesionālo dravnieku biškopības biedrību rīkota kongresa|semināra (kā gribas, tā var saukt) apmeklējums.Izstāde diezgan paknapa, bet vismaz četros stendos vērtīgi kontakti vai informācija. Svētdien bija pēdējā no trim Beecome dienām un cilvēku krietni mazāk. Vissiespaidīgākais pasākumā bija ieejas maksa- 688 zviedru kronas, gandrīz 74 eiro.

Interesanta informācija un atsaucīgas stenda saimnieces bija Francijas bišu māšu peru pieniņa ieguves asociācijas stendā.

Tiesa, šajā cenā bija iekļauts arī busa brauciens pa saimniecībām pirmdien. Braucām lielajam busam līdzi ar savu busiņu, jo pēdējā adrese bija pusceļā uz nākamās dienas apmeklējamo dravu.

Nākas atkārtoties, ka celojums sastāvēja it kā no divām daļām-grupas un redzētā. Grupa, kā jau rakstīts- interesantas diskusijas, jauna informācija, joki un jauka kompānija. Redzētais otrās dienas ekskursijā bija tikpat pieticīgs kā otrajā- pirmā vieta iesācēji, otrā – tīri komerciāls, trešā vieta- interesanta koncepcija, bet neaktuāla. Visu pēc kārtas.

Pirmajā saimniecībā uzsvars uz māšu audzēšanu un atdaleņu veidošanu. It kā mana tēma, bet iesācēju līmenis. Sainvestēts nopietni, realizēts ES projekts, jauna Keller līnija, stropi, nukleusi, bet darbība uzsākta vien pirms pāris gadiem un var redzēt, ka trūkst pieredzes. Pats interesantākais-ciltsmātes tiek gadu iznomātas no selekcionāra. Īsta pamatojuma tam gan neredzējām un galu galā, tāpat tiek audzēts no viengadīga, netestēta materiāla. Arī selekcionāram diez vai ir kāda iespēja šādā veidā novērtēt materiālu. Nācās secināt, ka vienkārši Zviedrijā tā dara un viss, bez racionāla pamatojuma. Šāda atziņa ceļojuma laika nebija vienīgā. Laikam jau tur, kur 300 gadus nav bijis kara, viss notiekas citādi un tādos reģionos dzīvojošiem, kur nav tik ļoti ar miera laikiem palaimējies, liekas irrcionāli vai jocīgi.
Saimniecībai ir visas iespējas augt, ir inventārs, telpas, motivācija un entuziasms. Jācer, ka veiksies un pieredzi var iegūt tikai ar laiku. Ko mācīties vai kas liktos patiesi interesants, šajā uzņēmumā nebija. Uzņemšana bija ļoti laipna, saimniece (pēc izcelsmes rumāniete) stāstīja gan ko un kā dara, gan rādīja bites.

Nākamā pietura- Joel Svenssons Waxfabric.

Uzņēmums, kura vēsture iestiepjas vēl 19.gs un to joprojām vada dibinātāja pēcteči. Nodarbojas ar vaska pārstrādi un biškopības inventāra tirdzniecību. Diemžēl vaska pārstrāde esot noslēpums un ekskursijas dalībnieki tika aicināti apskatīt veikalu un tajā iepirkties. Veikals iespaidīgs, arī cenas iespaidīgas un vismaz pāris desmitus procentus augstākas kā tiem pašiem produktiem Vācijā vai Latvijā. Ļoti plašs sortiments sveču liešanas formām un inventāram. Man visvairāk šeit patika vecās fotogrāfijas un stāsts par firmas vēsturi. No veikala arī iznācu ar tieši tikpat biezu zuteni, cik iegāju.
Firmas dibinātāji un sekotāji.

Pirmo vaska presi izgatavojis pazīstams galdnieks, katru šūnu izgrebjot ozolā. Tad no ASV atvesta šūnu izgatavošanas iekārta. Par mūsdienu iekārtām netika stāstīts un, kā jau minēts, ne ar acs kaktiņu nedabūjām paskatīties esošās vaska pārstrādes līnijas.

Zviedrijā ir tikai nedaudz vairāk dravnieku kā Latvijā, bet ir ļoti daudz biškopības grāmatu zviedriski, gan oriģinālā literatūra, gan kā šeit redzams, Brāļa Ādama grāmatas tulkojums. Šajā sakarā mēs, latviešu dravnieki, kuriem pēdējā visaptverošā biškopības grāmata – “dzeltenā bībele” ir izdota pagājuša gadsmita septiņdesmitajos gados, zviedrus varam apskaust. 

Trešā pietura bija interesantākā šajā dienā. Uzņēmums, kurš specializējas vaska kausēšanā un rāmīšu un korpusu mazgāšanā. Atradās rapšu lauku vidū, skaista aleja un miglaina diena. Vasks tiek pieņemts no vietējiem biškopjiem, pārkausēts, rāmīši nomazgāti. Vaska kausēšanai izmanto tvaiku, korpusu un rāmīšu mazgāšanai (ne dezinfekcijai) industriālie trauku mazgātāji ar tvaiku, pievienojot abrazīvas plastmasas granulas un nedaudz trauku mazgāšanas līdzekļa. Process paņem samērā daudz laika un enerģijas. Enerģija tiek iegūta, sadedzinot rapšu salmu ruļļus. Vaska kausēšanas cena ir 6 eiro par kg. Nepārrakstījos. 6kg par 1 kg vaska izkausēšanu, Latvijā (arī Vācijā) pieliekot eiro vai divus, var nopirkt labas kvalitātes vasku. Rāmīša mazgāšanas cena apmēram 55 centi. Šāds piedāvājums varētu būt saistošs tikai hobija biškopjiem. Izskatījās, ka pasūtījumu nav daudz, acīmredzot, nauda tiek pelnīta ar citām darbībām, saistītām ar rapšu eļlu un tās produktiem.


Jaudīgs tvaika ģenerators

Nomazgātajiem rāmīšiem klāt etiķete ar dravnieka uzvārdu.

Šampūni un krēmi no rapša eļļas. Fredijs teica, ka šeit topot arī ļoti laba biorapša eļļa, kuru viņš pērkot kāda veikala tīklā.

Koncepcija katrā ziņā interesanta, bet pakalpojums pārāk dārgs, lai to izmantotu tie dravnieki, kuri ar dravniecību pelna maizīti. Labai dravniecības praksei tomēr piederētos arī dezinfekcija, kaut gan tvaikā liela daļa potenciālie slimību ierosinātāji iet bojā, pilnīgi droši tas nav.

Tālāk sākās grupas ekskusijas individuālā daļa un mūsu gids bija bijušais zviedru profesionālās biškopības biedrības vadītājs Fredijs Dūve (Freddy Duwe), vīrs ar interesantu likteni, kurš savu dzīvi veltījis biškopībai un arī tagad dzīvo biškopībā. Fredijs pēc tautības ir vācietis, dzimis Rīgenas salā Vācijā, bet pēc kara nosūtīts uz vasaras nometni Somijā un atpakaļ; uz Austrumvāciju krievu okupācijas zonā pie ģimenes nav nokļuvis, jo kaut kas nav bijis kārtībā ar dokumentiem. Tā viņš uzaudzis Zviedrijā, bet saglabājis valodu, interesi par Vāciju un vācu kultūru. Pārnakšņojām Smolandes pilsētā Markaridā (Markaryd). Pretī viesnīcai konditoreja. Pasēdējām pie kafijas un kūkām. Bija darbadienas beigas, konditoreja lēnām pildījās ar cilvēkiem, vīriem kombinezonos un arī tādos apģērbos, kas neliecināja par sūrām darba gaitām. Pilna kafejnīca ar večiem (nevienas sievietes), visi dzer kafiju, tērgā un mielojas ar kūciņām. Starp citu, zviedriski kūka saucas kaka.

Vērojot tipāžus, kļuva skaidrs, ka Selmai Lāgerlēvai un Astrīdai Lindgrēnai nemaz nebija tik grūts darbs.

Nākamajā dienā devāmies pie Fredija sarunātajiem dravniekiem. Lidostā iesāku, bet netiku pat līdz pusei, tāpēc šis ieraksts būs vēlāk.

Advertisements

One comment

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s