2015.gada sezona stacijā “Livod Randa”


2015.gadā Latvijā pirmā Buckfast apsēklošanās stacija “Livod Randa” darbojās savu otro sezonu. Varbūt man dažreiz ir kārdinājums teikt, ka šīs stacijas izveidošana un uzturēšana ir pārāk darb-, laik- un naudasietilpīgs process, bet tas būtu liekulīgi. Jo selekcijas darbs ir pats saldākais biškopībā, saldāks par saldāko medu, krēma rozīte no tortes augšas. Būtu arī grēks, lai tas labais materiāls, kurš ir manā rīcībā netiktu saglabāts. Bišu mātes mūžs ir augstākais 3-5 gadi un saglabāt tās gēnus ilglaicīgi var tikai veicot selekcijas darbu. Arī tas, ka dzīvoju Ziemeļkurzemē salīdzinoši netālu no vietas, kur iespējama stacijas izveide., noteikti nav nejauši, tāpat kā tas, ka man ir izdevies iepazīties ar izciliem selekcionāriem, no kuriem gan mācīties, gan padomu paprasīt, gan izcilu materiālu saņemt.
Ir arī pirmie rezultāti. No 2014.gadā stacijā sēklotajām mātēm vairākas ir tādas, no kurām testa režīmā pagājušogad izaudzēju meitas un šogad noteikti no vairākām audzēšu mātes. Jācer, ka iecerētie rezultāti neizpaliks.

Staciju atklāju vēlu – 17.06.2015. Mums jūras un līča iespaidā pavasaris ir lēnāks kā daudzviet Latvijā, bet jūrmalā tas ir vēl vismaz nedēļu vēlāk kā mežos. Sagaidīšana bija varena- ar orhidejām 🙂

Nākamos nukleusus aizvedu 21.06.2015 vēlu vakarā, kad bija iesākusies īsākā gada nakts.

Pēc tam ierīkoju nukleusu novietni kilometru tālāk, jo šajā vietā vairāk nekā 100 nukleusi būtu par daudz. Vieta jauka, tūlīt aiz kāpas, vēja aizsargāta.

Tranu līnija 2015 gadā bija Oigena Noihauzera (Eugen Neuhauser) materiāls B102 (AMS ) = 13 B391/II (NE) x B505 (NE). Abas vecāku līnijas ir no Brāļa Ādama oriģinālā materiāla, kuras daudzus gadus apstrādājis Oigens. Šī līnija saaudzē lielas saimes, ir ļoti miermīlīga, ziemā kamols ir blīvs, pavasarī sāk nedaudz piesardzīgi, bet kad ieskrienas, tad lai citas tur līdz. Spietošanas izturība varēja būt labāka. Tranu saimes neviena nenonāca spietošanas noskaņojumā, bet bija māsas, kuras neaizvedu uz staciju, jo tās taisījās kokos. Pavasaris gan arī bija interesants- aukstās naktis un dienas ar bagātīgu nektāru- tas bija pārbaudījums spēcīgi perojošām bitēm, kāda ir B102. Neraugoties uz to, ka spietošanas izturībā nevarēju ielikt augstāko atzīmi, pārējās īpašības bija tik labas, ko nolēmu uz staciju vest tieši šō līniju.
Pero B102 ļoti skaisti- šī ir tipiska peru aina.

Lai labās īpašības nodotu tālāk, jāsaaudzē džigiti. Tranu kāre.

Viena no pirmajām stacijā apsēklotajām mātēm šogad. Materiāls no Kelda Brandsturpa, arī ļoti vitāla bite ar lielu Anatolicas ietekmi.

Māte ir pilnībā gatava, kad kopš apsēklošanās pagājušas 2 nedēļas, vēl labāk, ja 3 nedēļas. Šeit var redzēt, ka šķiļas pirmās meitas, tātad māte dēj jau vismaz 21 dienu.

Dažas līnijas marķēju baltas. Iemesls ļoti banāls- numuri ir  no 1-100. Kad beidzās pirmais simts, ķērās pie nākamās plāksnes, bet tās bija no cita ražotāja un numurs uz zilā fona bija slikti saredzams. Arī pārējie zilie numuru komplekti bija tādi paši, tāpēc izmantoju baltos numurus.

Bonusā nāca jūra- vien pāris simtus metrus no nukleusiem. Tiesa, šo bonusu nesanāca izmantot daudz, bet centos aiziet pie jūras un pamasēt pēdas ar smiltīm un jūras ūdeni biežāk nekā pagājušajā gadā. Kaut 10 minūtes apstāties trakajā vasaras darbu skrējienā.

Mātes uz ārzemēm sūtīju pirmdienās (lai līdz piektdienai ar garantiju tās sasniegtu adresātu) un svētdienās bija jābrauc uz staciju tās ķert. Vienu svētdienu izlaidām nelielu loku, apciemojām Mazirbi, atpakaļ braucām caur Dundagu.
Šeit atpūta Irbes krastā.

Lai šī fotogrāfijas Jūs nemaldina, mīļie lasītāji, darbi un sviedri paliek aiz kadra un relaksācijas fotogrāfiju skaits attiecībā pret atpūtas brīžiem ir nesamērīgi liels.

Stacijā bites visu vasaru bija jāpiebaro, lai tranu būtu pietiekamā skaitā un lai to sperma būtu kvalitatīva. Toties rudenī bija labs viršu ienesums un pat mazie nukleusi sanesa viršu medu.

Tranu saimes pirms mājās vešanas, septembra vidū.

Staciju rudenī apciemoja arī kolēģis- selekcionārs Jānis Trops no Madonas puses.

Jānis priecājas par skaistajiem dējumiem.

Jau šogad stacijā sēklojās viena draudzīgā kolēģa bišu mammas un ceru, ka staciju attīstot, varēšu piedāvāt to arī citiem kolēģiem, kuri ieinteresēti Buckfast selekcijā.

Pie tam šī ir vienīgā stacija pasaule, kur bišu māšu un tranu mīlas dzīve tiek novērota ar lokatoru! 🙂


Ja nopietni, tad Irbenes lokatoram man regulāri sanāca braukt garām un varēju novērot tā pārvērtības dažādos laika un apgaismojuma apstākļos. Arī to kā šis Eiropas nozīmes zinātnes objekts tika pie jaunas antenas.

 

Advertisements

5 comments

  1. Sen gaidīts ieraksts par staciju! Ainar, vēlu no visas sirds, lai Jums izdodas darbs ar staciju. Manuprāt, tā ir tikpat unikāla un nozīmīga kā Irbenes radioteleskops.

  2. Paldies! Pašlaik Latvijas biškopjiem ir ļoti ierobežotas iespējas veikt selekciju, jo tikpat kā nav iespējams veikt kontrolēto apsēklošanu, bez kuras bišu selekcija nav iedomājama. Ceru, ka tiks sakārtota likumdošana par stacijas aizsardzību un varbūt nemaz tik tālā nākotnē būs iespējas mātes vest uz staciju arī citiem dravniekiem.

  3. Sveiks, Ainar!

    Kā ar varrām saimēs, kurās liekat tranu kāres?

    Savā dravā cītīgi griežu tranu perus. Zinu, ka domas dalās, it kā netieši tiek selekcionēta ērce, kas dod priekšroku darba bišu periem. Bet, ja strādā ar Hive Clean, tas ir jādara paralēli, jo ne vienmēr apstākļi sakrīt tā, ka Hive Clean var sasniegt pilnu savu efektivitāti. Tāpēc radās doma, ievietot saimēs ar labām īpašībām tranu kāres, līdz ar to ievērojami palielinot labo tranu blīvumu, ņemot vērā, ka no citām saimēm tie tiek izgriezti. Turklāt mana drava nosedz apriņki 10km diametrā ar novietnēm ik pa 2-4km, radot cerību, ka mans tranu dempings varētu dot vismaz kaut kādu efektu.

    Bet vai nebūs tā, ka saimes ar tranu karēm saražos tik daudz ērces, ka pārējās tranu griešana būs veltīga? Vai vispār ir vērts piestrādāt pie šāda tranu dempinga, un cik tranu saimes skaita ziņā būtu nepieciešamas iepriekšminētajam apriņķim?

    Ļoti vēlētos dzirdēt Jūsu viedokli par šiem jautājumiem.

  4. Ja varru skaits sezonas sākumā ir niecīgs, tad domāju, problēmām nevajadzētu būt. Ne pagājušajā gadā, ne aizpagājušajā, tranu saimēm rudenī nebija problēmas ar varrām, rudenī visas bija vitālas un arī varru birums vizuāli vērtējot nebija lielāks.
    Trani, protams, nolidojas uz citām saimēm, bet ne jau visi un ja saimes pavasarī jau nav augsts varru līmenis, nedomāju, ka tas varētu būtiski ietekmēt situāciju novietnē.
    Liekot tranu kāres ģenētiski augstvērtīgajās saimēs un griežot tranu perus citām saimēm, faktiski tiek veikts selekcijas darbs un tranu fons uzlabojas.
    Par tranu saimju skaitu. Tas ir atkarīgs gan no tā kādas vēl bites ir šajā rajonā. Stacijai pietiek ar nelielu skaitu, bet ja tuvumā ir vēl citas novietnes, tad labākam rezultātam vismaz 30 vajadzētu būt. Ir valstis, kur vienā vietā apsēklošanas dravā saved 100 saimes, bet tas iespējams tikai uz masu ienesumiem.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s