Ciemos pie Rolfa


“Draudzība dzīvo no brīvas domu apmaiņas”(Mišels de Monteņs)

Kādā no iepriekšējiem rakstiem teicu, ka Vācijas iespaidiem būs turpinājums. Pirms dažām dienām pa telefonu izrunājos ar Rolfu. Viņu satiku arī Donauešingenā, kā jau katru gadu. Tāpēc šoreiz par ciemošanos pie Rolfa 2013.gadā, kad iebraucām pie viņa pa ceļam uz Donauešingeni.

Rolfs smejoties sevi dēvē par hobija biškopi, jo blakus 200 saimju apkopšanai strādā arī algotu darbu. Tā ir pilnīga garantija, ka citu hobiju viņam nevar būt, jo lai cik labas būtu bites, lai cik vareni dravnieks būtu aprīkots tehniski un lai cik pārdomāta būtu dravošanas tehnoloģija, 200 saimes blakus pamatdarbam ir nopietni. Jāņem vēl vērā, ka vācu biškopji lielāko daļu savu produkciju pārdod veikalos pie mājas un nedēļas nogales tirgos (Wochenmarkt), kas prasa daudz laika arī tad, ja ir iesaistītas labākās puses vai atvases.

Arī Rolfam pie mājas ir neliels veikaliņš, gaumīgi iekārtots, bagātīgs sortiments īstā vācu kārtībā.

Veikals ir vaļā pāris reizes nedēļā, tuvākās apkārtnes iedzīvotāji to zin un ierodas pie sava dravnieka. Ja vidējam amerikāņu pilsonim ir savs frizieris, jurists un psihoterapeits, tad vāciešiem šajā uzskaitījumā ir arī savs dravnieks. Man liekas, ka arī šajā ziņā, mēs latvieši esam radniecīgi vāciešiem.

Tiek piedāvāta ne tikai pašražotā produkcija, bet arī kosmētika no bišu produktiem.

Medus fasēšanas telpa. Šajā telpā top arī propolisa liķieris, kura recepti izstrādājis Rolfa biškopības krusttēvs Verners un tā tiek turēta stingrā slepenībā. Pie Vernera ciemojos gadu iepriekš un par šo vīru, kurš sirmā vecumā vēl tur 100 bišu saimes, lai arī pārvietojas uz kruķiem, arī varētu uzrakstīt ne vienu vien rakstu.

 

Atgriežoties pie dienas citāta, Rolfa kaislība ir bišu selekcija. Nupat sarunā viņš atzinās, ka viņam pietiktu ar daudz mazāku saimju skaitu, ja neinteresētu selekcija. Atbraucām vakarā, kad bija jau tumšs, tomēr pēc cienasta (nekad nebiju ēdis un nedomāju, ka tik labi var garšot salds sīpolots šķiņķis) un veikala apskates devāmies pa tumsu pie bitēm un lampiņu gaismā apskatījām saimes pie mājas. Šī ir tikai viena no saimēm, kura bija izbrīnīta par vēlajiem latviešu viesiem.

Apskatījām tikko nopirkto itāļu ugunsdzēsēju mašīnu- pilnpiedziņas Iveco, kura tagad jau pārbūvēta par bišu vāģi.

Nākamajā rītā devāmies uz novietnēm.

Dravošanas apstākļi Švarcvaldē atšķiras no mūsējiem. Vēl oktobra vidū-beigās mēdz būt ienesums. Lielākā daļa saimju pārziemo ar medus korpusiem, saimes ir ļoti spēcīgas. Novietnes, kuras atrodas ēnā (kā bildē zemāk) tiek pārvietotas uz saulainākām vietām. Vēlais ienesums, izsvīduma medus, ir bagāts ar minerālvielām un ja bites ziemā nevar aplidoties, ir slikta pārziemošana. Tāpēc vietas, kur ziemā reti iespīd saule nav piemērotas, jo janvārī, februārī vienmēr būs kāda silta diena, kura piemērota, lai bites varētu iztīrīties.

Švarcvaldē izsvīduma medus ir galvenais ienesums. Uz Švarcvaldes balteglēm brauc dravnieki no visas Vācijas. Baltegļu medus ir kā mums “virsis”, tas ir īpašs medus, tumšs, ar raksturīgu aromātu un izteiktu garšu. Arī cenā tas ir krietni dārgāks par parasto medu. Tāpat kā mūsu “virsis”, baltegles nemedo katru gadu, bet 2013. bija ļoti laba raža.

Kā jau minēju Rolfa kaislība ir selekcija. Visām saimēm mātes ir sēklotas stacijās. Rolfs ir labs Oigena Noihauzera draugs un apsēklo mātes abās Oigena stacijās. Viņš bija arī tas, kurš mani iepazīstināja ar Oigenu.

Liela nozīme tiek piešķirta jauno un rezerves saimju veidošanai.

Divus šos rāmīšus saliekot kopā, sanāk viens Dadant peru telpas rāmis.

Šajā bišu mājā arī atrodas saimes. Viena no tām oktobra beigās apdzīvoja 5 (!) DNM (pēc izmēra līdzīgi norvēģiem) korpusus. Nebūtu pats redzējis, nebūtu ticējis. Vērtīgs izejmateriāls selekcijai.

 

Šeit vēl var redzēt Mini-Plus stropus, bet tos Rolfs vairs neizmanto. Tā atsevišķa rāmju saimniecība ar citu tehnoloģiju un prasa pārāk daudz laika. Atziņa ir, ka visefektīvāk, ja pavairošanas darbi notiek standarta izmērā (Dadant).

Pārvadāšanai izmanto šādas piekabes.

Šis gads Vācijā ir bijis ļoti silts. Vasara sākās jau aprīlī un visu vasaru valdīja Centrāleiropai neraksturīgs karstums. Arī rudens ir neparasti silts Vācijā zemnieki saņem subsīdijas par nekrāraugu un zaļmēslojumu augu audzēšanu. Vēl tagad zied facēlija un baltās sinepes. Vēl novembrī ieziemotās saimes sanesa pilnu ligzdu ar facēlijas medu, bet sinepe dod daudz putekšnu un tas stimulē saimju perošanu. Tas ir labvēlīgi varru attīstībai un vācu dravnieki ir norūpējušies.
Lai nu ko, laika apstākļus mēs nevaram ietekmēt un šeit mēs esam vienādi. Tāpat kā cerībā, ka gan jau viss būs labi. Lai tā būtu! 🙂

Advertisements

One comment

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s