Vācu dravnieki Kurzemē


Ziema un agrs pavasaris ir laiks, kad dravnieki, ieņemot zemo startu sezonas skrējienam, ne tikai gatavo inventāru un sapņo par bitēm ziedos, bet arī paplašina savu apvārsni. Ne tikai grāmatās, žurnālos un interneta resursu pētot, bet arī tiekoties ar domubiedriem.

Profesionālajiem dravniekiem ziema ir arī ceļojumu laiks, jo vasarā darba dēļ, daudzi ceļojumus nevar atļauties. Septiņi vācu dravnieki jau vairākus gadus ziemā ceļo, iepazīstot kolēģus, viņu dravošanas metodes, priekus un sāpes. Divreiz jau būts Austrijā un Francijā, pa reizei Itālijā, Polijā un Dānijā. Kad rudenī satiku divus no grupas biedriem Vācijā, runājām ka kādreiz būtu vērts atbraukt arī uz Latviju un šī iecere piepildījās ātrāk nekā cerēts.
Ja šis ceļojums būtu noticis dažus gadsimtus ātrāk, tad mēs varētu teikt ka ceļojums bija pa Kurzemes hercogisti, apmeklējām 7 Kurzemes un 1 Zemgales dravniekus. Rādīt būtu ko vairāk, bet ierobežoja laiks- vācu draugi ieradās pirmdien un devās prom piektdien, kolēģu apmeklējumam tika atvēlēts 3 dienas. OLYMPUS DIGITAL CAMERA
Sapratu, ka dienā var apmeklēt ne vairāk kā 3 saimniecības un vēlējos parādīt pēc iespējas lielāku dažādību – dažādus stropus, dažādas bišu rases un tehnoloģijas, vārdu sakot dažādus veidus kā būt veiksmīgiem un spēt izdzīvot no biškopības. Kurzeme ar šādiem dravniekiem ir bagāta (Artūru, ņemot vērā Kurzemes hercogistes diženo vēsturi, pieskaitīsim pie kurzemniekiem).

Par bāzes nometni tika izvēlēta Usma SPA viesnīca, no kuras devāmies izbraucienos pie biškopjiem.
Pirmajā dienā apmeklējām 3 biškopjus dienvidos. Pie Andra Dzeņa Zirņos apskatījām dravas māju un bišu novietnes, pie Artūra un Ivetas Grudovskiem Vītiņos aplūkojām mākslīgo šūnu ieguves līniju, bišu maizes drupināšanas iekārtu, bet pie Māra Kreicberga Zvārdē iepazināmies ar modernu medus sviešanas līniju un putekšņu vācēju stropa grīdā. Vācu viesu interesēja viss- gan ienesuma veidi, gan to, kā tiek strādāts ar bišu saimēm un cik darbinieku tiek izmantoti, gan to kā latviešu dravnieki tiek galā ar varru. Interesantās diskusijā, nopietnās un mazāk nopietnās sarunās laiks pagāja ātri, savu laiku paņēma arī ceļš un nācās secināt, ka 3 saimniecību apmeklēšana vienā dienā ir liels izaicinājums, lai visu apskatītu un izrunātu.

Otrajā dienā devāmies pie Māra Krišmaņa Lubezerē, apskatījām ziemošanas novietni un dravas māju. Īpašu interesi izraisīja Māra konstruētie rotējošie stropi. Grupas vadītājs Kristofs jokoja, ka lasot lekciju par Māri vācu biškopjiem, to nosaukšot “Trakais biškopis”. Dienas otrā pietura bija Padurē pie vecmeistara Maigoņa Emara, apskatot gan muzeju, gan dažādas kostrukcijas stropus, gan “bišu gultu”  un klausoties Maigoņa gadu desmitu pieredzes atziņās.

Trešā diena aizritēja Ventspils novada zīmē. Rīta pusē ciemojāmies pie Veras un Gunāra Pūliņiem-Ciņiem Usmā, kur uzsvars bija uz māšu audzēšanu un instrumentālo apsēklošanu. Vācu viesi atzinīgi izteicās par to cik efektīvi, izmantojot vienkāršu paņēmienus, tiek organizēts darbs. Tālāk devāmies pie Alitas un Ilmāra Gruguļiem Vārvē, apskatījām bites, degustējām medu un no medus iegūtus dzērienus. Secinājums bija, ka tik perfekti sakopta saimniecība pa Eiropu ceļojot, vēl nav redzēta. Pēdējais ceļojums pie manis Ugāles mežu vidū, apmeklējām pāris novietnes un pirtiņā diskutējām par dzīvi, meitenēm un biškopību.

Esmu pārliecināts, ka Latvija pēc šīm dažām dienām ir ieguvusi 7 draugus Vācijā. Latvija tiešām bija viesmīlīga- laiks bija jauki pavasarīgs, spīdēja saule un dienā varēja apskatīt bišu saimes. Viesmīlīgi bija dravnieki-visās saimniecībās, kurās viesojāmies tikām laipni uzņemti un cienāti. Par šo pozitīvo attieksmi katrs būtu pelnījis vismaz Latvijas institūta medaļu par Latvijas tēla spodrināšanu un integrēšanu Eiropā. Pārliecinājos, ka mums ir ko parādīt arī Eiropas biškopības lielvalsts smagsvariem.

Jāpiezīmē, ka vācu viesi ne tikai turēja vaļā acis un ausis uz uzdeva jautājumus, bet neskopojās arī ar savu pieredzi un ieteikumiem. Domāju, ka labi pazīstu Vācijas biškopību, man ir daudz vācu draugu un paziņu. Tomēr pārsvarā ir nācies ar viņiem tikties Vācijā. Tāpēc tagad, redzot vācu dravnieku reakciju par redzēto Latvijā un pārrunājot iespaidus, varu labāk izprast kopīgo un atšķirīgo. Mūsu priekšrocības un trūkumus.

Mūsu lielākā priekšrocība, kuru bieži pieminam, bet tik un tā nepienācīgi novērtējam ir daba. Mūsu plašumi. Mūsu dziļie meži un plašie lauki, kuros tik maz cilvēku un tik daudz vietas bitēm. Daudzveidīgā daba, kur labus ienesumus var iegūt arī dravojot stacionāri.
Dravu izkliedētība, kas samazina dažādu slimību un varras izplatīšanos. Piemēram, šoziem Vācijā daudzas saimes nav sagaidījušas pavasari vai sagaidījušas to vājas. Iepriekšējā siltā ziema, kad daudzas saimes nepārtrauca perot un vācu dravošanas īpatnības- saimju pārvadāšana uz masu ienesumiem, kur vienā vietā tiek savests milzum daudz saimju, veicināja varru izplatību.
Arī lauksaimniecības ķīmijas postošā ietekme uz bišu saimēm Vācijā ir daudz jūtamāka. Daudzu ražošanas resursu un izmaksu cenas arī pagaidām pie mums ir zemākas. Mēs esam iemācījušies daudz ko darīt efektīvi, ar vienkāršiem līdzekļiem. Vācu dravnieku priekšrocība ir milzīgais tirgus. Vācieši ir pasaules čempioni  ne tikai futbolā, bet arī medus ēšanā un vācu bites spēj sanest vien ceturtdaļu no valstī apēstā medus. Vietējā medus cenas pēdējā laikā ir strauji augušas un vācu medus trūkst. Pircēji aizvien vairāk pieprasa medu no reģiona- vietējo lielveikalu ķēdes stāv pie dravniekiem rindā. Jāsaka, ka vācu dravnieki iegulda daudz lielāku darbu un laiku medus tiešajā pārdošanā nekā latvieši. Liela daļa tiek realizēti nedēļas nogales tirgos pilsētās un Ziemassvētku tirdziņos, bet cauru gadu, arī sezonas laikā tiek apgādāti arī tālākpārdevēji – maizes ceptuves, dabīgas pārtikas veikali un, protams, lielveikali.
Profesionālā vācu dravniecība Vācijā nav iedomājama bez saimju pārvadāšanas. No rapša uz akācijām, no akācijām uz liepām. Saimes tiek vestas gan uz ķiršiem, gan kastāņu mežiem Reinzemē-Pfalcā, gan balteglēm Švarvaldē, gan viršiem Ziemeļvācijā. Viens pārbrauciens var būt vairākus simtus kilometrs garš. Vācu dravnieku priekšrocība ir labā ceļu infrastruktūra un tehnika stropu pārvadāšanai un iekraušanai – piekabes, manipulatori, iekrāvēji. Rādot Latvijas stāvstropus un stāstot, ka arī tie tiek pārvadāti, sākumā sajutu neticību. Un tie milzīgie skapji tiek krauti ar rokām…?!
Vācu priekšrocība ir biškopju organizēšanās un ciltsdarbs. Ir pieejamas gan kontrolētās sēklošanas stacijas, gan instrumentālās apsēklošanas pakalpojumi. Vēsturiski Vācijā ir ļoti spēcīga biškopības informatīvā telpa.
No vienas puses pašlaik Vācijā ir ļoti labvēlīgi apstākļi biškopības attīstībai- augstās medus cenas un pieprasījums. No otras puses, lielas problēmas sagādā lauksaimniecības pesticīdi, varras izplatība, piemērotu novietņu trūkums.

Šis ceļojums man ļāva man atdot daļu paŗāda, ko esmu sakrājis viesojoties un baudot viesmīlību pievācu dravniekiem. Papildus ieguvu daudz vērtīga gan cilvēciskā ziņā, stiprinot draudzības saites, gan profesionālajā ziņā, piedaloties diskusijās. Paldies vēlreiz visiem augstāk minētājiem latvju dravniekiem par viesmīlību, atvērtību un dalīšanos pieredzē! Vēl daži iespaidi bildēs.
Pie Andra Dzeņa dravas novietnē.
OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Ir katram roka jāpieliek, lai auto uz priekšu (vai atpakaļ) tiek.OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Pie Artūra vaska mašīnas.
OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Medus sviešanas līnija Māra Kreicberga medusmājā. OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Māra Krišmaņa ziemas novietnē.
OLYMPUS DIGITAL CAMERA
Pie vecmeistara Maigoņa Emara Padurē.
OLYMPUS DIGITAL CAMERA OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Pie Veras un Gunāra Pūliņiem-Ciņiem Usmā OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Omulīgas sarunas Alitas un Ilmāra Gruguļu saimniecībā Vārvē. OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Manās novietnēs. Apskatot tiek izdiskutēti dažādi jautājumi un dažādas dravošanas pieredzes. OLYMPUS DIGITAL CAMERA
Cik spēcīga ir saime, cik dziļi tā sēž?
OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Vācu viesi bija no dažādiem reģioniem. Švarcvaldieši ir speciālisti laputīs- izsvīduma medus ražotājās. Pēc egļu zariem un skujām tika kontatēts, ka pagājušajā gadā bijis labs egļu izsvīdums.OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Advertisements

4 comments

  1. Paldies par interesanto rakstu. Būtu lietderīgi šādu informāciju publicēt arī žurnālā ” Biškopis”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s