Ziemassvētku tirdziņi Vācijā


“Ko tikai nevar nopirkt Ziemassvētku tirdziņos. Pietrūkst tikai lietas, kuras patiesi vēlas sirds” (Brigita Fuhsa)

Citāti gan tagad sāk kļūt par slidenu lietu. Nāksies no tiem ir atteikties, lai kāds Akka/Laa-veidīgs neuzkluptu krāgā un nesāktu sūtīt rēķinus. Tāpēc no nākamās reizes ieraksti bez dienas citātiem 🙂

Ziemassvētku tirdziņi Vācijā ir nozīmīgs notikums ne tikai vācu tautai un ārvalstu tūristiem, bet arī vācu dravniekiem. Medus, vaska sveces, mazāk un vairāk alkoholiski medus dzērieni- tas viss piederas Ziemassvētku laikam.
Jau ilgāku laiku vēlējos šādus tirdziņus apskatīt. Ne tikai plikas intereses dēļ. Līdz šim biju redzējis tikai vienu, pirms vairākiem gadiem caurbraucot Duisburgā, un vienīgais medus stends tajā bija no …. Somijas. Jau tajā reizē radās doma- un kāpēc gan ne no Latvijas? Laiks rādīs, bet informāciju un vielu pārdomām vislabāk iegūt uz vietas.
Noderīgais tika apvienots ar patīkamo- ciemošanos pie labu laiku neredzētajiem draugiem Elkes un Rūda.
Tā nu 1. decembrī atkal Ryanair un aidā – uz Hānu!

Apmeklējām vairākus tirdziņus- lielākus, mazākus. Lielākais, protams, bija Frankfurtē. Tas ir viens no lielākajiem Vācijas Ziemassvētku tirdziņiem (deminutīvs liekas neatbilstošs šim vērienīgajam pasākumam) ar apmeklētāju skaitu virs 3 miljoniem.

Frankfurtes centrā tirdziņš labi sadzīvo ar debeskrāpjiem fonā.

Roemerlaukums ir Frankfurtes Ziemassvētku tirdziņa sirds. Te notiek arī citi nozīmīgi pasākumi, piemēram, tiek godināta Vācijas futbola izlase, kura stāv uz balkona un ļaujas tautas gavilēm. Futbols- tas vāciešiem ir kas vairāk par sporta spēli.

Divstāvu vēsturiskais karueselis pievilina ne tikai bērnus, bet arī karstvīna sasildītus pieaugušos. Baltā rumaka mugurē sēdošā blondīne noteikti iepriekšējā inkarnācijā bija indiānis, jo tādus juhū saucienus un plaukšķināšanu pa zirga pakaļcisku, parastajam baltajam cilvēkam nav iespējams atdarināt.

Ar konditora-burvju mākslinieka palīdzību, bumbieri tiek pārvērsti par pelēm.

Piparkūku pārdevējs nebija nepieklājīgs. Es arī speciāli nefotografēju. Vienkārši tā sanāca. Viņam un man. 🙂

Putnu draugu stends. Būrīši, dažādas barotavas (arī pūču formā), putnu barība. Stendā pārdevēja ieinteresējās kādā valodā mēs runājam un apgalvoja, ka visādas valodas ir dzirdētas, bet latviešu valoda pirmo reizi.

Frankfurtes biškopības biedrības stends.

Ja iepriekšējais stends ir standarta Ziemassvētku tirgus būda, tad dravnieks Vāgners Frankfurtes tirgū bija uzbūvējis 2 mājas. Īstas pildrežģu mājas, vienu pat 2 stāvos. Biju jau iepriekš par viņu dzirdējis, Donauešingenes apmeklējuma laikā viņa saimniecība bija viens no variantiem, kuru man ieteica apmeklēt, bet Vāgners ar ģimeni man vēlamajā laikā bija devušies atvaļinājuma ceļojumā. Tā ka šī uzņēmuma apmeklējums ir palicis “wishlistā”.
Vāgnera uzstāšanās Frankfurtē bija tiešām iespaidīga.

Vairāki desmiti veidu stiprie aplkoholiskie dzērieni, viskijs ar medu, grappa ar medu, olu liķieris ar medu u.t.t. Visus labumus var nodegustēt.

Tas pats attiecas uz vieglo alkoholu- medusaliem un medusvīniem. Pārfrāzējot reklāmu “Izvēlies, ko vēlies un dzer ko izvēlējies”.

Otrā māja. Bez 2 mājām šai saimniecībai bija arī mazāks stends, tātad pavisam 3 vietas.

Apmeklējām vēl pāris mazākus Ziemassvētku tirdziņus Gīsenē, Veclārā un Langonsā.

Skaists skats Veclārā- ielu apgaismojuma atspīdums logā.

Dravnieka no Kirhainas (tur, kur Kirhainas biškopības institūts) stends tirdziņā Langonsā.

Apmklējām arī Eberbahas klosteri netālu no Eltvilles. Šajā bijušajā cisterciešu klosterī pirms 25 gadiem tika uzņemta filma “Rozes vārds” pēc Umberto Eko romāna ar tādu pašu nosaukumu, ar Šonu Koneriju galvenajā lomā. Tagad klosterī ir muzejs un vīnkopība- vīna dārzi un vīna darītava.

Klostera veikalā var nodegustēt un iegādāties vīnus, plašā piedāvājumā arī literatūra un suvenīri.

Nobeigumā Rūda ķertās un mūsu pirmajā ierašanās dienā kūpinātās foreles. Ne tikai skaistas, bet arī gardas.

Advertisements

4 comments

  1. Jauks raksts! Lasītais vizualizējās un sajūta tāda it kā ceļojumā būtu devusies pati :). Apsveicami, ka cilvēki māk sagādāt prieku citiem un svinēt svētkus paši nevienam nekaitējot. Nebūt nav jābūt bērnam vai pārdzimušam indiānim, lai izrādītu savas emocijas (tas par to sievišķi rumaka mugurā :D). Viss tiešām ir sajūsmas vērts. Kas par izdomu un radošumu!

    PS. Ceru, ka dienas citāti nepazudīs, jo tie ir kā punktiņi uz i…

  2. @ Terēza
    Tiešām, arī svētkus svinēt ir jāprot. Tas sievišķis rumakā bija ļoti atraktīvs un pie karuseļa sastājās pat skatītāji:)
    @ Paldies, Ilze! 🙂

  3. Ievadcitātā taču turpat vai puse šo ierakstu šarma (kaut kādi nopelni, protams, arī lupīnām). Citātus noteikti vajag saglabāt, bet noteikumus – dillēs!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s