Sezonas pēdējais aplis


“Tas ir brīnumaini, ko viens vienīgs saules stars var izdarīt ar cilvēka dvēseli” (F.Dostojevskis)

Šī vasara bijusi sporta notikumiem bagāta. Pasaules čempionāts kājasbumbā, Eiropas čempionāts vieglatlētikā. Un kā katru vasaru- Bišu Medus čempionāts:) Tā gan nav visai gara distance, bet tāpat kā īstā sportā treniņu laiks (ziemas piebarošana, vaska kausēšana, rāmīšu dezinfekcija, stiepļošana un iešūnošana, stropu sagatavošana u.t.t., u.t.t.) ir visa gada garumā. Pats skrējiens (dažbrīd arī tiešā nozīmē) nav gargabala distance, bet kaut kas starp 100m un 800m 🙂

Ir pienācis augusts un sācies skrējiena pēdējais aplis. Jūlijs pēc dāsnā jūnija ir bijis ļoti pieticīgs, arī augusts pagaidām nav daudzsološs, kaut gan cerības uz viršiem un (vai) meža izsvīdumu vēl ir. Liekas, ka virši ir cietuši jūnija/jūlija sausumā, ja atceramies Jāņus, kad visā Latvijā vairākas dienas spēcīgi lija, Kurzemē rotājās saulīte. Tomēr gan kamenes, gan bites viršos ir manāmas un arī laiks solās būt mitrs un sutīgs.

Jūlijs bija ļoti karsts ar temperatūru līdz +34 grādiem. Šādā laikā strādāt dravā būtu mocības un nācās pārkārtot darba ritmu pēc šadas shēmas. Celšanās pirms pieciem, lai ap sešiem jau būtu dravā. Līdz 9.00-10.00 medus atņemšanas darbi. Pa dienasvidu sviešana- medustelpa ir mūra ēkā, kurā valdīja patīkams vēsums. Vakarā atkal uz dravu likt atpakaļ izsviestos rāmīšus.
Vienā tādā rītā, ap pulksten pusseptiņiem, rīta saulē tapa titulbilde un arī šī bilde.

 

Esmu tipisks pūce (vai pareizāk sakot, pūķis- vīriešu dzimtas pūce) un piecelties agri no rīta ir ja ne varoņdarbs, tad pietiekami nozīmīgs notikums. Tomēr dažkārt par to seko atalgojums ar lieliskiem mirkļiem, kā šis – dzērves agrā rīta dūmakā.

Blakus medus darbiem, otrs nozīmīgākais jūlija darbs ir māšu nomaiņa. Mainu tikai apsēklotas bišu mātes, izmantojot zviedru metodi, kuru agrāk jau esmu aprakstījis, rezultāts ir tuvu simtprocentīgam. Nepieņēma tikai divas mātes, bet faktiski vienu, jo otrai saimei atradās nomaldījusies bišu māte, kuru nebiju pamanījis.

Nektāra piedāvājums jūlijā ir krietni mazāks kā maijā un jūnijā. Vairums augu jau briedina sēklas vai augļus un bites meklē jebkuru ienesuma avotu.
Iecienītas ir sirdsmāteres, tas ir arī ārstniecības augs.
Bite sirdsmāteres ziedā. Ja ieskatās, var redzēt bites snuķīti ar kuru tā sūc nektāru.
 

Arī etiķkoks piedāvā nektāru ne tikai bitēm, bet arī citiem saldās Dieva dziras tīkotājiem-kamenēm, vientuļajām bitēm, tauriņiem.

Karstā laikā bitēm ir grūti uzturēt optimālu stropa temperatūru un saimes veido bišu bārdu. Siltos un mitros vasaras vakaros šādas bārdas ir īpaši izteiktas. Bārdu veido vecās bites, tas ir iemesls, kāpēc tās nevar izmantot jaunu saimju veidošanai (piemēram, mākslīgos spietus), jo šīs bites jau ir izstrādājušās un pēc nedaudzām dienām dosies mūžīgajās pļavās.
Bišu bārdas

Ja man būtu šāds agregāts, tad diezvai iestrēgtu kādā dubļainā meža ceļā, kā dažreiz gadās:)

Pirms mātes pievieno, tās ir jāmarķē, ja tas nav izdarīts agrāk. Krāsai jāļauj apžūt, citādi marķējums bieži vien nesaglabājas.

Jūlija otrā puse bija ļoti silta un lietaina, ar negaisiem, kuri atnesa spēcīgus lietus. Te vēl vien bilde no jūlija arhīva- Venta pie Zlēku tilta ar negaisa mākoņiem un burvīgu madaru smaržu, ko fotoaparāts nespēja noķert:)

Ieraksta saturs tika pieskaņots fotogrāfijām, bet fotogrāfijās piefiksēju, manuprāt, spilgtākos momentus. Tāpēc, mīļie lasītāji, ceru, ka guvāt nelielu ieskatu dravnieka jūlija piedzīvojumos un “Dravnieka dienasgrāmata” ir attaisnojusi savu nosaukumu:)

Advertisements

19 comments

  1. Arī es pamaniju, ka kaltiņam ir fantastiskas spējas pazust un, par laimi, vēlāk parādīties. To biju paredzējis, tapēc ejot pie bitēm ņemu divus 🙂
    Kāds materiāls ir Tev, kurš nezūd? 🙂

    Grāmatās raksta, ka īstam profinjam kaltiņš vienmēr ir “pielipis” starp mazo pirkstiņu un zeltnesi. Mēģināju radināt sevi pie šīs tehnikas, bet man viņš ķerās un traucē. Turpinu radināties.

    Atdalenis (ja to vēl tā var saukt) bija uz 10 rāmīšiem. 7 Ls par rāmīti. Pirku diezgan pavēlu – 5 Jūlijā . Varbūt padargi, bet nenožēloju, jo sanāca paciemoties pie Latvijā pazīstama biškopja. Pārmīt pa vārdam un paskatīties uz viņa dravu. Viss tip-top, blakus amoliņš, viss sakopts, sterils un tīrs – jauki noskatīties.

    Papētīju holtermann-shop.de ir ļoti labs. Gan izvēles ziņā, gan cenās, manuprāt. Noteikti, zinu, ka gribu pamēģināt korpusu stropus, bet kad sāku pētīt, apjuku. (http://www.holtermann-shop.de/index.php/cPath/1). Ko Tu ieteiktu pirmo pamēģināt no korpusu stropiem?

  2. Laikam jau sajūsmas vērta ir sajūta, ka otru saproti no pus vārda. Tevis iesāktā tēma par Kristietību un Budismu manī atbalsojās, jo bieži par to esmu domājusi. Par Pujātu šoreiz neko nekomentēšu (nevienu nevēlos aizvainot). Kara cēloņi parasti ir reliģija vai sieviete, tāpēc arī no šīm tēmām atturēšos:)).
    Bet par pārējo, ko varu pievienot kā tēmas turpinājumu, piebildīšu, ka svarīgākais saskarsmē, komunikācijā nav tas, kas ir ap mums, ko daba spēj mums dot un rādīt, bet gan tas, kā mēs to redzam, kā mēs to jūtam, kā mēs to dzirdam vai spējam savā valodā ietērpt. Tāpēc skaistākais Tavā dienasgrāmatā ir tas, ka caur Tavu prizmu varam vērot pasauli, caur Tavām sajūtām, bagātinot savu pieredzi un sajūtas. Caur Tevi ir tik patīkami atklāt nianses, kuras ne kuram katram ikdienā ir dotas:)). Atklāt un saprast, ka lai cik mūsu ikdienas un redzējums ir savādāki, domas spēj būt līdzīgas un dialogs harmonisks.
    Tagad jo spēcīgāk izjūtu frāzi “Pirmais bija vārds”:))

  3. @Raivis
    Izmantoju nerūsējošā tērauda kaltiņu. Liekas, ka viņus sauc arī par amerikāņu kaltiņu. Parastie man kādreiz bieži zuda, te stropā atstāju, te zālē, te nezin kur:) Varbūt tāpēc, ka tagad retāk izlaižu no rokām, tie zūd mazāk. Man patīk šo kaltiņu izturība- parastie metāla dažreiz likās, ka ir no plastelīna- mēģinot atdalīt korpusus locījās.
    Man liekas, ka stropus tur nav vērts pirkt. Labāk strādāt ar Latvijas standarta rāmīšu izmēriem, resp. Dadana-Blata. Mans uzskats, ka norvēģu ieviešana Latvijā bija kļūda, ja gribēja īstu daudzkorpusu, tad vajadzēja pasaules izmēru – Langstrotu.
    Pēc korpusu principa var strādāt arī ar Latvijas standartu un ja ir runa par koka stropiem, tad jāsūta pie vietējiem galdniekiem. Ja putuplasta, tad Lyson pie Viņņa, vai somu variantu. Labs ir arī leišu taisītais. Kaut gan… var jau sūtīt vācu, ja ir mūsu izmērs. Liek uz paletes un klāt pieliek citu inventāru.

  4. Ainar, pat nedomā mums atņemt medusmaizi!!!
    Negribas būt banālai, bet atsaukšos uz klasisko stāstu par Mazo Princi un Lapsu. Tagad Tu esi atbildīgs par tiem, ko esi pieradinājis:))))).
    p.s. Domāju, ka pārējie Tavi lasītāji man pievienosies:)).

  5. Tas bija tikai brīdis. To pusgadu, kad nebija ierakstu, tāpat tapa bildes gan no dravas, gan dabas, un labākās noteikti parādīsies arī šeit. Protams, ka kaut kad būs pēdējais ieraksts, jo visam ir sākums un gals, bet, ceru, ka ne tik drīz, jo tas ko šeit paužu ir svarīgi arī man pašam. Tā nav tikai iespaidu albuma vākšana, bet arī saruna. Saruna ar sevi. Un tā ir brīvība (šī atziņa iešāvās prātā nupat:) )
    Pateicoties “dd” esmu ieguvis gan domubiedrus virtuālajā plāksnē, gan paziņas un pat draugus reālajā dzīvē, gan klientus- medus ēdājus. Visu to nedrīkstu nenovērtēt.
    Gribu informēt, ka septembrī ierakstu laikam nebūs, jo, pirmkārt, būšu aizņemts dravas un dārza darbos, otrkārt, ja tomēr Pegazs vakarā atauļotu un vēlētos lēkt tā sedlos, to nevarētu, jo mobilais internets manos mežos vēl nevelk:)
    Nu gan beigsim šo tēmu:)

  6. Paldies, Ainar, ka Tu esi !
    Interesanti arī lasīt komentārus. Jauki, ka apkārt tik daudz
    gudru, asprātīgu un redzīgu ļaužu. Nebūtu slikti varbūt kādreiz visiem tikties pa īsto !?
    Vai Brāļa Adamsa grāmatas ir tulkotas latviski, un kā varētu pie kādas tikt kaut vai angliski. Varbūt kāds zin ?
    Visu labu ! Lai veicas !

  7. Paldies, Andri!
    Brāļa Ādama grāmatas esmu redzējis tikai vāciski. Paskatījos internetā – divas grāmatas ir arī angliski, izdotas sen, bet vēl dabūjamas – http://www.amazon.com/Brother-Adam–search-Best-Strains/dp/0907908063/ref=sr_1_7?s=books&ie=UTF8&qid=1282766115&sr=1-7 un http://www.amazon.com/Breeding-Honeybee-Adam-Brother/dp/0907908322/ref=sr_1_9?s=books&ie=UTF8&qid=1282766115&sr=1-9. Varbūt ir vēl kādas. Iespējams, ka kaut kas tulkots krieviski- varbūt pieejams elektroniskā versijā. Latviski tulkota laikam neviena grāmata nav.
    Tiem, kuri lasa vāciski, iesaku “Die Bucksfastbiene. Frage & Antworten”. To sarakstījis Raimonds Cimmers (Raymond Zimmer), franču biškopis (pareizāk sakot, elzasietis), kurš bija tuvs brāļa Ādama draugs. Šo grāmatu veikali vairs nepiedāvā, bet nopirku pagājušoziem caur http://www.booklooker.de, lietotu, tik labā stāvoklī kā jaunu. Vērtīgākā un interesantākā biškopības grāmata, kuru pēdējos gados esmu lasījis.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s