Leduspuķu laiks


“Bez ziemas pavasarim būtu tikai puse no skaistuma” (Valters Ludins)

Ziema ir klāt, dravas sāk pielaikot baltos mēteļus, tuvojas Ziemassvētki un par to tuvumu daudz pārliecinošāk par kalendāru un laika apstākļiem liecina tas, ka šo burtnīcu (dravnieka dienasgrāmatu) interneta meklētājos vēl biežāk nekā pēc vārda “medus”, atrod pēc “ziemassvētku novēlējums”‘, “novēlējums Ziemassvētkos”, “ziemas skati”(pašlaik topā) un  “ziemassvētku dāvanas”.

Pirmais sniegs, vien pirksta biezumā, bet tomēr, uzsniga pagājušās nedēļas nogalē un tagad, kad rakstu šīs rindas laukā valda gan sals, gan vēljoprojām putina un Ziemeļkurzemei tiek solīta pārdesmit centimetrus bieza sniega sega.  Brrrr…. Ziema nav mans gadalaiks, toties pavasaris – skatīt dienas citātu 🙂

Bites aukstums nebaida, ja vien barība kārēs ir pietiekami, stropa sienas nav cauras un zem jumta sausums. Miljoniem gadu laikā ir pieredzētas daudzas bargas ziemas un mājoklis, visbiežāk koka dobumā, ne vienmēr bijis nosiltināts atbilstoši ES prasībām.

Saņēmu  “ADIZ” jaunāko numuru un tur kā viens no dravnieka decembra darbiem minēta jaunu novietņu un bišu ganību meklēšana. Esmu jau apsekojis dažas vietas, kuras būtu vērtas pamēģināt. Lai novietne būtu pievilcīga, tai jāatbilst šādiem kritērijiem (iespējams, ka citiem ir savi kritēriji, bet zemāk minētie ir manis aprobētie)

1. Daudzmaz normālai piebraukšanai (nerakstu “labai”, jo labu ceļu izvēle nav pietiekama, bieži tie ir iebraukti meža ceļi, bez grants vai smilts seguma. Dravošanas sezonā šiem ceļiem jābūt izbraucamiem, rudeņos un agros pavaros vai ziemā, lai apsekotu saimes, var auto atstāt uz labāka ceļa un attālumu līdz novietnei mērot kājām. Vasarā, kad jāved korpusi, pilnās medus kāres, tāpat tukšās atpakaļ un cits dravošanas inventārs, katrs lieks metrs ir tiešām lieks.
2. Ūdens avotu tuvumam. Labi, ja tuvumā irkāds dīķis, strautiņš, upīte, kura var nodrošināt bitēm ūdens pieejamību arī karstās vasaras dienās. Sevišķi vēlamas ir upītes, to krasti parasti apauguši ar dažādiem krūmiem un kokiem, kuri ir arī nektāraugi un floras dažādība upju krastos ir lielāka.
3. Jauki cilvēki. Novietnes cenšos ierīkot māju tuvumā, lai ir kāds, kurš varētu uzmest aci. Patīkami cilvēki ir svarīgāks faktors nekā varētu šķist. Aprunāties ar šadiem cilvēkiem ir papildus “bonuss” dravniekam un vasarā šos cilvēku nākas satikt regulāri. Bites cenšos novietot tā, lai tās netraucētu, lai nebūtu pie tām jābrauc cauri pagalmiem un lieki jātraucē saimnieki. Ja tomēr tā sanāk, cenšos iepriekš piezvanīt, ka būšu.
4. Attālums no mājām un pārējām novietnēm. Cenšos, lai nebūtu tālāk par 2okm no mājām un vienā braucienā varētu aizbraukt uz vairākām novietnēm. Vasarā kilometri saskrienas ļoti ātri un tas ir ne tikai laiks, kura vasarā vienmēr trūkst, bet arī degvielas litri. Precīzāk sakot, hekt0litri.
Svarīgs  kritērijs ir barības bāze, bet to ir samērā grūti noteikt. Kāda novietne būs, to rādīs laiks, respektīvi ienesums. Man ir pāris novietnes, kur liekas, ka barības bāze ir skopāka, kā nedaudz tālāk, bet bites sanes vairāk. Ja ir sētie kultūraugi, tad ir pronozējamāk, bet man šādu vietu gandrīz nav.
Svarīgs ir arī vietas ainavisms vai arī skaistas vietas pa ceļam uz novietni. Tā tikai nodeva estētikai un vēl viens dravnieka “bonuss”. Kā arī iespēja safotografēt skaitus skatus  dravnieka dienasgrāmatai.

Biju aizbraucis līdz ļoti skaistai vietai Usmas ezera krastā, kura izskatās, ka atbilst visiem kritērijiem. Kāda būs medus raža rādīs laiks. Saskaņā ar teoriju, lielu ūdeņu tuvums bitēm nav labvēlīgs, tomēr vieta gan ainaviski, gan enerģētiski, gan no cilvēciskā faktora raugoties ir tik pozitīva, ka vēlos izmēģināt.
Šī ceļojuma atklājums bija brīnišķīga tēja, vākta vasaras Saulgriežos. Pieņemu, ka vākšanas laiks vairāk ietekmēja enerģētisko vērtību nevis garšu, kurai interesantu noti piešķīra viena no sastāvdaļām- baldriānu ziedi.
Lai arī tēju vākšanas ieradums man nāk līdz no bērnības, vasaras darbos skrienot neizdodas to izkopt. Tomēr ir daži atklājumi. Pagājušogad izlasīju, ka no meža aveņu lapām ir garšīga tēja un saimniecības, kuras piedāvā tirdzniecībai dažādas tējas, aveņu lapas liek klāt garšas uzlabošanai. Dīvaini, ka meža aveņu lapas agrāk nebiju vācis. Šogad to izdarīju tieši Līgo dienā, kad cirsmā gāju skatīties kā bites strādā avenēs. Avenes vēl ziedēja, tēja ir garda un arī šodien no krūzes spoguļojās pretī Līgo diena.
Baldriāna ziedi ir šī gada ieguvums tēju zināšānu laukā. Baldriāni nav tik bieži sastopami kā avenes, bet man netālu no mājām ir mitra pļava, kurā aug baldriānu plantācijas ar augiem vīru augstumā.

Vēl par darbiem.
Turpinu arī jaunu un lietotu stropu iegādi. Par pieņemamu cenu nopirku četrus dubultniekus, kuri taisīti uz Auzukalna stropa bāzes. Izmantošu tos māšu audzēšanai un agrā medus ieguvei.
Stropi piekabē

un mājās (tie vēl jāiztīra, jāizmazgā ar sārmu, jānodezinficē ar degli un jāpielabo dažas koka detaļas)

Cits liels darbs ir stropu un invetāra dezinfekcija. Tam izmantoju vārošu  nātrija sārma šķīdumu. Pēc novārīšanas un noskalošanas rāmši ir smuki un tīri – atliek vien sastiepļot, ja stieples bojātas un iekausēt vaska šūnu. Darbs ar nātrija sārmu ir bīstams, jo tā ir kodīga viela. Obligāti jālietot aizsargtērps, aizsargbrilles un cimdi. Nebojāti cimdi! Kā ir strādāt ar cauru cimdu tagad esmu izbaudījis pirms pāris nedēļām. Apdegumu centrā pat baidīja ar ādas pārstādīšanu, bet dakteris vakardien apskatīja brūci un mainīja savu iepriekšējo prognozi uz “sadzīs pats”. Lai nu kā, šī bija laba mācība, ka darba drošības tehnika ir jāievēro.

Dezinficētie rāmīši

Tagad šim darbam laiks par bargu.

Vēl viens liels ziemas darbs ir vaska kausēšana. Gaišās šūnas ir lētāk un ērtāk pārkausēt pašam, bet ar tumšajām šūnām ir krietni lielāka noņemšanās. Vācijā un Austrijā pēdējos gados ir attīstījies serviss, ka daži profesionāli biškopji iekārto jaudīgas vaska pārkausēšanas ierīces un veic šī pakalpojumu arī kolēģiem. Priecājos, ka tas ir pieejams arī pie mums. Pagājušogad biju aizvedis uz Saldu, bet šogad biškopis Sadauskis no Kuldīgas rajona ir palaidis jaudīgu tvaika katlu un vaska sviedi. Iznākums, iespējams, nav tik liels kā Saldū, bet cena ir izdevīga un arī attālums mazāks.
Krāsns tvaika ražošanai.

Caurules pa kurām uz vaska sviedi tiek aizvadīts tvaiks

Vaska sviede

Mūsu  reģionā daudziem biškopjiem atkritīs tumšo šūnu pārkausēšamas problēma. Pagaidām, gan mīnuss ir tas, ka zemā temperatūrā nevarēs strādāt, jo ierīce atrodas nenosiltinātā šķūnī un tas, ka vaska iznākums ir nedaudz mazāks kā spiežot.  Pēdējais jautājums gan tikšot risināts, izspiežot atliekas spiedē un tad iznākumam vajadzētu būt optimālam.

Vēl viens sezonas darbs ir augļukoku pasargāšana no meža pilsoņiem.
Komercdārzā šis jautājums ir labi atrisināts – apkārt ir žogs. Tomēr, ja ziema barga un barības maz, brieži var pārlekt pāri apmēram metram astoņdesmit, tāpēc jānodrošinās ar dzeloņdrāti.

Mājās, mežu vidū meža zvēru problēmu var atrisināt tikai kociņus apsienot ar skujām, jo brieži pat dienas laikā nāk dārzā. Visus vainaga zarus pasargāt nevar, bet vismaz stumbrs ir jāapsien. Pavasarī, no Meyer kataloga preces dārzam sūtot, piesviedu klāt arī plastmasas aizsargus – pirmo divi saldo ķiršu stumbriem tie aplikti apkārt, pārējiem skujas. Skujas pavasarī ir jānoņem, plastmasas var palikt, bet skujām ir priekšrocība, ka jauniem kociņiem var pasargāt arī vainagus, zarus sasienot kopā un apsienot skujas.

Protams, ka viens no lielākajiem darbiem pirmsZiesmassvētku laikā ir medus un citu produktu pārdošana. Gan fasēšana, gan izvadāšana paņem krietnu laiku, bet šis laiks ir dravnieku siena vai ražas laiks. Medum šogad cenas ir augstas, bet pārdošanas labas. Vietējā medus trūkst un arī man līdz jaunajai ražai nepietiks. Sāk palielināties arī pieprasījums pēc bišu maizes. Šī vērtīgā produkta lielākais trūkums ir informācijas nepietiekamība. Bišu maize ir ieraksta vērta, varbūt kādā ziemas vakarā tā būs galvenā prioritāte un, ja Pegazs neniķosies, taps arī raksts: )

Šeit oficiāla informācija, atbilstoša visām PVD prasībām, ar devām un ieteikumiem konsultēties ar ģimenes ārstu. Par šo noteikumiem atbilstošo tekstu paldies Artūram Grudovskim!
“Bišu maizi gatavo bites no ziedputekšņiem, kurus tās sanes stropā, izvieto šūniņās un sastampā ar galvu, pārlejot ar medu. Rūgšanas gaitā palielinās ogļhidrātu un pienskābes daudzums. Veidojas jauns produkts, koncentrētāks par putekšņiem.
Bišu siekalās, medū un putekšņu graudiņos ir fermenti, kuru ietekmē notiek olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu šķelšanās.Bišu maizē no putekšņiem saglabājas vitamīni B1, B2, B6, C. P, A, E, fermenti, hormoni, minerālvielas – samērā daudz kālija, magnija, dzelzs, joda un citu vielu.
Kaut arī putekšņu un bišu maizes kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs nav pilnīgi vienāds, to galvenās bioloģiskās īpašības ir līdzīgas. Bišu maize paaugstina organisma spēju pretoties dažādiem vīrusiem un infekcijām.
Pieaugušiem cilvēkiem bišu maize jālieto pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā, jeb 10-15 grami dienā, bet ne vēlāk par plkst. 19 vakarā, citādi būs grūti iemigt. Kursa ilgums 20 dienas. Ieteikts gadā apēst ne vairāk par 250-300 gramiem bišu maizes.
Bišu maize ir garšīga, tā atgādina lauku rupjmaizi, ar skābenu piegaršu- izžāvēta tā ir sīku graudu veidā, brūnā krāsā.Lai nerastos veselības sarežģījumi, pirms uzsākt lietot bišu maizi būtu ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu. Nepārsniegt ieteicamo diennakts devu. Bišu maize neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.”

Lietošanas pamācībai ir jāatbilst noteikumiem un dažviet Eiropā šīs prasības ir ļoti stingras. Ja reklamē kādu ārstniecisku efektu, tam jābūt zinātniski pierādītam. Atceros rakstu par propolisu “Deutsches Bienenjournal”, kur pārdodot propolisa tinktūru (propolisu spirtā) tika piekodināts to nereklamēt kā ārstniecības līdzekli, kuru lieto iekšķīgi, bet tikai ārīgai lietošanai. Vēl labāk esot, ja to oficiāli piedāvā kā mēbeļu politūru, tad neviens nevarēšot piesieties:)

Advertisements

4 comments

  1. Bez medus var iztikt, bet tā nav luksus prece. Tie, kuriem medus lietošanas tradīcijas ir ģimenē un (vai ) tie, kuri domā par veselīgu uzturu, medu lieto ikdienā.

    Labi, ka Latvijā šādu cilvēku ir pietiekami daudz. Labi tautai, labi dravniekiem, labi Latvijai.
    Protams, ka vienmēr var teikt, ka vajadzētu vairāk, tomēr domāju, ka latviešus var pieskaitīt pie medus cienītāju nācijām un daudziem medus ir vērtība. Pie tam, kā reklāmās saka, “pārbaudīta vērtība” – cilvēce to pārbaudījusi tūkstošiem gadu. 🙂

  2. Fantastisks ieraksts!
    Mani pārsteidza tas, ka Jūs meklējat bitēm ganības ārpus sev piederošās zemes (vismaz es tā sapratu). Nezināju, ka to vispār var darīt. Vai Jūs kaut kā vienojaties ar zemes īpašniekiem?
    Lai gan mans tēvs arī savulaik ir turējis pāris bišu stropus, man nebija ne jausmas par to, cik pamatīgi darbi ziemā ir jāveic biteniekam.
    Ļoti interesanti par bišu maizi – bet vai nav tā, ka, ja to bitēm atņem, tad bitēm pašām kaut kā pietrūkst? Izklausās pārsteidzoši, ka to nevar ēst pēc septiņiem vakarā, jo tad nevarēs aizmigt. Noteikti paskatīšos veikalos un nopirkšu, izklausās pēc fantastiska produkta.

  3. Jā,ar zemes īpašniekiem vienojos. Tas ir savstarpēji izdevīgi – viņiem bites apputeksnēs augļu kokus, ogulājus dārzā un mežā, puķes pļavā u.t.t. Man savukārt ir ganības bitēm. Kad izsviežu pirmo medu, aizvedu burciņu, sezonas beigās- spainīti.
    Kā jau rakstīju, novietnes ierīkoju pie labiem cilvēkiem, ar kuriem man pašam patīkami kontaktēties un ceru, ka tas ir abpusēji. Katrā ziņā visi ir pieklājīgi un neliek manīt, ja tā nav 😉
    Nē, bišu maizes nepietrūkst. Bitēm ir raksturīgi, ka tās ienes vairāk nekā patērē. Bišu saime patērē 100kg medus gadā. Viss kas ir virs 100kg, paliek dravniekam.
    Bišu maizi iegūst pārsvaŗā no saimēm, no kurām nevāc ziedputekšņus. Ziedputekšņi tiek “atņemti” pirms tie tiek ienesti stropā, bišu maize ir pārstrādāti, resp. “uzlaboti” ziedputekšņi un tiek noņemti samazinot ligzdu pie ieziemošanas. Saimei gadā nepieciešami ap 15-20kg ziedputekšņu, ienests tiek kādas 1.5 reizes vairāk. Visi skaitļi, protams, aptuveni un ir atkarīgi no saimes lieluma un ienesuma apstākļiem.
    Bišu maize ir fantastisks produkts. Tāpat kā medus – tas ir ne tikai cukuru, minerālvielu un fermentu savienojums, bet īsts dabas brīnums, radies no saules gaismas, zemes un darba. Milzīga darba, jo lai savāktu kilogrammu medus, bitei vairākas reizes jāaplido apkārt zemeslodei.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s