Sezonas izskaņa un jaunas medus cenas


“Rudens. Zeme saskaita lapas, kurus tā bija aizdevusi vasarai” (Georgs Kristofs Lihtenbergs (1742-1799))

Rudens atnācis, būs barga ziema, kā tai senā dziesmā. 🙂
Pēdējā laikā bargas ziemas prognozes kļūst aizvien skaļākas un tās nāk no ļoti dažādiem avotiem. Sākot no vienkāršiem “kokiem daudz lapu oktobrī, bagāts augļu gads, meža zvēriem bieza tauku kārta, pavasarī viss ziedēja ilgi neredzētā krāšņumā”, beidzot ar Džo Bastardi prognozi, kura argumentēta krietni bagātāk. Bastardi videoblogu var skatīt šeit-http://www.accuweather.com/video-on-demand.asp?video=42809984001&channel=VBLOG_BASTARDI&title=A Look at the Euro
Patika arī novēlējums beigās “Izbaudiet šo laiku, jo tas ir vienīgais laiks, kurš jums ir”
Latviski tulkojot, šis teiciens ir dubulttrāpīgs, jo vārdam “laiks” ir divas nozīmes.
suna-ozolaa
Iespējams, ka arī bites var pareģot kāda būs ziema, bet nekādas novirzes no uzvedības normas šoruden neievēroju. Varbūt, ka šīs lapaspuses bišu lielajā grāmatā vēl neprotu lasīt.  Skatījos raidījumu vācu televīzijā, kur kāds dabas draugs pie skudrupūžņa stāstīja, ka pēc skudru uzvedības spriežot būs barga ziema. Skudras ir bišu radinieces.

Bites gan barga ziema nebaida, ja vien barības krājumi pietiekami, nevelk caurvējš un lietus uz galvas nelīst. Pārcentīga nopakošana var pat nodarīt kaitējumu, saime var sākt agri audzēt perus, kuru dēļ ligzdā jāuztur augstāka temperatūra, bites patērē daudz vairāk “kurināmā” – barību un pašas nolietojas. Kādreiz stropus taisīja ar pakotām grīdām, tagad arī mūsu platuma grādos nonākts pie atziņas, ka bites labi pārziemo uz atklātām grīdām, kur ligzdu no apkārtējās vides šķir vien siets. Vecs vācu dravnieku teiciens ir, ka ziemā bitēm galvai jābūt siltumā, kājām aukstumā. Galva un kājas, protams, pēdiņās. Savos norvēģu daudzkorpusu stropos uz sietu grīdām pat finieri nelieku un saimes labi pārziemo.  Tas, ka saimes ziemā mazāk pero, respektīvi peru audzēšanas pārtraukums ir garāks, noteikti atstāj ietekmi arī uz varru vairošanos.
Vietās, kurās ir bargākas ziemas, piemēram Kanādā, stropi tiek ievīstīti izolācijas materiālā ar plēvi vai arī pārziemoti angāros un pagrabos. Arī Krievijā reģionos ar ļoti aukstām ziemām izmanto ziemotavas. Mums tas nav nepieciešams, vismaz līdz brīdim, kamēr Golfa straume nav mainījusi virzienu vai atdzisusi. Jāpārspļauj trīsreiz pār kreiso plecu. (ir gan teorija, ka to nedrīkstot darīt, jo uz pleca varot sēdēt sargenģelis) 🙂

Pagājušās nedēļas nogalē veicu pēdējos sezonas darbus, noņēmu barotavas, nosiltināju stropus (kā iepriekš minēts, īpaši nepārcenšoties), uzklāju uz griestiņiem avīzes- tās ir labs izolācijas materiāls un noderīgas, ja tomēr jumtiņš nav bijis ūdens necaurlaidīgs, apsēju stropus ar transportlenti vai uzliku uz jumtiņiem akmeņus, lai rudens un ziemas vētras nepastrādātu nedarbus.
Ir nedaudz skumīgi, ka dravošanas sezona atkal un tik ātri beigusies un līdz jaunai jāgaida vismaz pusgads. Varbūt, ka man vēl par maz saimju? Kolēģis Andris, kurš šogad nokļuvis pilna laika biškopja -profesionāļa kārtā, pēc ieziemošanas smējās, ka nu gan kādas pāris nedēļas gribas no bitēm atpūsties 🙂
Par ieziemošanu var palasīties arī iepriekšējo gadu ierakstos, tos varētu uzrakstīt arī šogad – https://dravnieks.lv/2008/11/07/ieziemosanas-atskanas-2008/ un https://dravnieks.lv/2007/09/19/ieziemosanas-atskanas/

Vēl tikai pāris fotogrāfijas, kuras tapušas pēdējā laikā un informācija par medus cenām.

Mājup no griķu laukiem Ēdolē. Bija skaists, miglains, pavēss rudens rīts. Migla savilkusi tīklus pāri laukiem, zirnekļi- pāri priežu zariem.
grikis-o1

nogrika

Zirnekļu princeses buduārs
zirnekla-supulis

Zirnekļu amatnieka meistarstiķis. Vai kāds vēl apgalvos, ka zirnekļu vidū nav estētu?
zirnekltikls

Šogad nebija sēņu gads. Izskrēju pa  savām beku vietām, sēņu pamaz, nedaudzas apšu bekas, vien pāris baravikas.
apsu_kungi1

apsu_kungi2

Toties augļu un ogu raža šogad ir bijusi izcila.
Arī bumbieru raža. Šķirni “Karmla” pirms daudziem gadiem uzpotēju no Rīdznieka dārza – https://dravnieks.lv/2008/04/29/lupinas-un-ridznieks/ Tai ir skaisti un garšigi augļi, bet lielākais trūkums – īsais lietošanas laiks. Augļi ir noturīgi kokā, bet laikus nenovācot (labai garšai bumbieri jānovāc pirms pilngatavības sasniegšanas), augļi pārvēršas putrā. Novācot laikus, tie ir aromātiski un sulīgi.
Karmla 

Sliktāka ziņa ir par medus cenām. Garāmejot ieskrēju pāris tirgos, parunājos ar profesionāliem dravniekiem un izrādās, ka sevišķi 3 litru cenās, esmu atpalicis no laika. To liecina arī manu medus krājumu straujā plakšana- ja viss norisināsies tādā tempā kā līdz šim, ņemot vēl vērā, ka tuvojas Ziemassvētku laiks, palikšu bez medus līdz Ziemassvētkiem, nemaz nerunājot par jaunas sezonas sākumu. 
Latvijā trūkst kvalitatīva vietējā medus un cenas ir kāpušas. Pieskaņoju cenas tirgus līmenim un tās no šodienas ir šādas –
3 litru (4.2kg) platmasas spainītis – Ls 15.00 (iepriekš Ls 12.00)
1 litru (1.4kg) plastmasas spainītis – Ls 5.50 (iepriekš Ls 5.00)
920ml (1.2kg) stikla burka – Ls 5.00 (iepriekš Ls 4.50)
400ml (550g) stikla burka – Ls 2.60
(iepriekš Ls 2.30)
Griķu medus diemžēl ir pārdots.

Advertisements

11 comments

  1. Jā cenas šogad medum ir aukstas, bet tas ir saistīts ar slikto ražu, es ar savejo pardevu jau sen bet 3 L burku pa 14 Ls

    jautajums: Vai latvijā biškopiba kļūst populārāka vai krīzes ietekmē, cilvēki meklē altarnatīvas iespējas nopelnīt, un biškopju kļust vairak.

  2. Es arī ceru, ka biškopība varētu papildināt ģimenes budžetu. Sapnis un plāns ko un kā darīt bija jau iepriekš un nebūšu visai oriģināls, ja teikšu ka lielā mērā tieši pateicoties krīzei šobrīd vairāk darbojos ar bitēm.
    Iespējams arī ka medus pieprasījuma pieauguma pamatā ir tas, ka vairs nav pieejams Latvijas cukurs un par ievesto ir dzirdēti visādi stāsti…

  3. Jā, raža nav bijusi izcila, bet pa reģioniem ir atšķirības. Kopumā tomēr vietējā medu trūkst. Vēl viens iemesls ir cenas pasaulē un Eiropā- arī tās ir būtiski paaugtinājušās. Argentīna ir viens no lielākajiem eksportētājiem uz lielākajiem pasaules medus tirgiem- ASV un Eiropu un katastrofālais sausums (saka ka lielākais 1oo gadu laikā), ļoti samazināja argentīniešu medus ražu. Argentīnai ir vēl liela problēma – ģenētiski modificēto kultūru (sojas un kukurūzas) audzēšana lielās platībās. Agrāk tur ganījās bites. Tas tomēr nav tik būtiski, pampas ir lielas. Argentīnā tagad sākas biškopības sezona, pavasaris un pēc nedaudziem mēnešiem, iespējams, medus cenas pasaules tirgū kritīs.
    Tas ir labi, ka biškopība kļūst populārāka. Un kļūst populārāka krīzes ietekmē. Tas ko raksta Andrejs, ir aktuāli daudziem. Jo vairāk mūsu būs, jo labāk- ne tikai biškopjiem pašiem, bet arī medusēdājiem un zemei.
    Katra nelaimē var būt arī laime. Varbūt krīze pievērsīs vairāk latviešu biškopībai, varbūt krīze iemācīs biškopjiem sadarboties ( un jo vairāk mūsu ir, jo vieglāk to izdarīt). Daudzas lietas var izdarīt lētāk un efektīvāk, kopā darot. Kaut vai kopā biškopības inventāru pasūtot un tā labāku cenu dabūjot un uz transportu ietaupot.
    Latvijā bitēm ir ļoti daudz vietas, neizsmeļami nektāra krājumi nepiesārņotā dabā.
    Medus pieprasījums tiešām ir audzis. Domāju, ka daļēji arī te “vainīga” krīze. Darbojos arī autoriepu lauciņā un vairākus gadus peč kārtas bija novērojama radžoto riepu noieta samazināšanās. Šogad tā apstājusies. Sezona vēl nav galā, bet tendence liekas, ka radžotās riepas pirks vairāk. Motīvs – nāk cilvēki un saka – bet ceļus ta netīrīs…. Tas pats ir ar medu. Kas notiek medicīnā nevienam Latvijā nav noslēpums. Nav vairs tālu, ka valsts vairs neko nenodrošinās. Tad nu vairāk jārūpējas pašam, slīcēju glābšana ir slīcēju rokās. Medus, citi biškopības produkti ir pilnīgi dabīgi un gadu tūkstošiem pārbaudīti līdzekļi. Varbūt sava ietekme ir arī cūkugripas vīrusam.
    Un tad ir “ceļus ta netīrīs”, “vakcīnas ta nav”, “ārsta ta nav vai arī tāds maksas pakalpojums, ka makam zosāda uzmetās”
    Daudz tiek runāts, ka krīze palīdz saskatīt patiesās vērtības. Varbūt tas attiecas arī uz medu?

  4. Ar pavasara iestāšanos arī būšu biškopis-amatieris. Iemesls – lai pabūtu pie dabas. Rīgā, sēžot birojā, kaut kas pietrūkst – daba.
    Ir lauku maja, ir iespēja padarboties ar to par ko jau domaju 2 gadus.
    Varbūt skan dīvaini, bet esot pie bitēm “uzpeld” nacinālās jūtas, latvietība, piederība tam, ko latvieši ir darijuši no paaudzes paaudzē (varbūt tās ir tikai asociācijas ar vectēvu vai tmldz. 🙂 ).
    Pieredze man nav pilnīgi nekāda. Tik vien cik esmu bijis ciemos pie kaiminja – bišķopja (ar domu lai apstāsta un tā). esmu izlasijis pāris grāmatas, saimniecības ēkā gaida 3 jauni stropi un viss inventārs. Šonedēļ doma iešūnot pirmās kāres. Šobrīd prātu nodarbina kā pavasarī iegūt vērtīgus atdaleņus (cik esmu salasijies.. gribētos jau dabūt tās saucamās “somu itālietes”.. esot smukas bites-man estētam jau neko vairāk nevajag 🙂 ) Redzēs kā ies.. :))

  5. Dravošana-tā ir lieliska iespēja pabūt pie dabas, ne tikai esot dabā, bet izjūtot to arī caur bišu mikrokosmosu.

    Par nacionālām jūtām. Lai arī dravniecība nav tikai latviešiem raksturīgs fenomens, veco laiku lauku sētas dzīves ritums nebija iedomājams bez bitēm. Tās bija gandrīz katrā saimniecībā. Tas, runājot par šo vēsturisko nacionālo romantismu.
    Ne mazāk svarīgs ir tas, ko bites dod videi. Vietā, kur ir bites ir vairāk puķu, vairāk ogu, augļu, tā savukārt ir barības bāze putniem, kukaiņiem, dzīvniekiem, tātad vairāk putnu, u.t.t. Bite ir svētība videi, galu galā, nerunājot par bišu sūtību – apputeksnēšnu, katra saime gadā saražo vairākus kilogrammus biohumusa- tās ir bišu paaudzes, kuras aizlido no stropa, kad pienācis laiks doties citos nektārlaukos. Tāpēc bišu turēšana ir liels ieguldījums vietas vērtībā. Tas ir patriotiski. Jo – Latvija nav abstrakts jēdziens – tā sastāv no “vietām”- no kvadrātkilometriem un kvadrātmilimetriem.
    Strops aprūpē apmēram apmēram 1000 hektārus, ja bišu lidojums ir 5km.

    Par pieredzes trūkumu nav ko uztraukties – tā nāks. Pieredzes definīcija: Tā ir lieta, kuru iegūstam īsi pēc tam, kad to vajadzēja. Gan jau ievajadzēsies nākamreiz. Iespējas iegūt informāciju ir ļoti plašas, internetā arī tās ir milzums, tomēr praktiskā pieredze nāks ar laiku un laiku ļoti saīsina, ja ir kāds kolēģis, kurš var pastāstīt un parādīt. Ir daudzas lietas, kuras ir ļoti vienkāršas un it kā pašsaprotamas, bet iesācējam pašam grūti tās atklāt. Novēlu tādu kolēģi atrast!
    Manuprāt, somu itālietes nav smukākas vai nesmukākas par citām. Cik dravnieku, tik viedokļu un katram ir sava favorītā rase 🙂 Arī no estētiskā viedokļa :))

  6. Man patīk šī pieredzējuša cilvēka/eksperta definīcija: tas, kurš ir pieļāvis visas iespējamās kļūdas…

  7. Dravoju pārsvarā ar somu bakfāstietēm (Buckfast) un karnikām (carnica). Bakfāstietes ir palēnas pavasarī, liekas, ka bišu ir maz, bet vasaras sākumā uzņem apgriezienus un sanes daudz medus. Ir miermīlīgas un daudzām saimēm var strādāt bez dūmiem.
    Karnikas pāris nedēļas pēc pirmajiem ziedputekšņiem un nektāra aiziet kā raķetes, bet, ja ir ienesuma pārtraukums, viegli nonāk spietošanas noskaņojumā. Vājs spietošanas noskaņojums ir bakfāstiešu lielākais pluss. Šovasar izaudzēju ari vienu karpatiešu māšu partiju. Arī tās man patīk, ir bijušas arī agrāk, līdzīgas karnikai. Karpatietes ir karnikas māsīcas. Rietumu literatūrā bieži tās netiek aplūkotas kā atsevišķa rase, bet kā karnikas paveids.
    Pieredze ar somu itālietēm man ir pasena un neliela. Atteicos no tām, jo nebija piemērotas maniem apstākļiem- tikai meža ienesumam. Saaudzē skaistas un lielas saimes, sanes daudz medus un pašas šo medu apēd, jo neskatoties uz ienesuma apstākļiem (mežā tas ir nepastāvīgs) māte dēj ar “pilnu klapi”. Ja spēj nodrošināt pastāvīgu ienesumu (ceļojot), tad šīs bites ir ļoti labas.
    Ja plāno 3 saimes (ļoti laba izvēle iesākumam), iesaku paņemt vienu atdaleni ar karniku – salīdzināšanai. Pelēkās karnikas ir tikpat estētiskas kā dzeltenās itāļu skaistules. :)Tās pat ir līdzīgākas bitēm, ar kuram dravoja senči- a.m.mellifera. Tātad patriotiskāk 😉

  8. Sveikiņi:))
    Palasījos, ļoti interesanti. Katram savs viedoklis. Bet par ideju kad vajag apvienoties esmu tikai par. Man ir ideja ražot stropus un inventāru – kāru kastes, magazīnus utt. Vienīgi vajag saskaņot cenas par kādām ir reāls šī produkta noiets LV tirgū.
    Arī es pavasarī (pēc 20 gadus pārtraukuma) uzsākšu savas biškopja gaitas. Kolosāla relaksācija un darbs kurš apvienojas ar hobiju – kas var būt vēl skaistāks:))

    Lai veicas visiem biteniekiem – it sevišķi Kurzemniekeim:))

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s