3 gadu jubileja


“Es rakstu, tātad es esmu. Mani lasa, tātad es neesmu viens” (Kurts Marti, šveiciešu mācītājs un aforismu sacerētājs)

Dažreiz dienas citāts atnāk vēl ilgi pirms ieraksta, citreiz ir kādu brīdi jāpameklē. Dažreiz nākas izvēlēties no vairākiem piemērotiem un tomēr liekas, ka izvēlētais nav pietiekami piemērots. Šoreiz nav tā reize, citāts ir nepieklājīgi piemērots un precīzs. 
Varbūt ieraksts ir nedaudz nokavēts, jo jubileja bija 24.05, bet labāk vēlu nekā nekad. Un tautas gudrība māca, ka jubilejas jāsvin īstajā dienā vai vēlāk, bet ne agrāk. Teiciens “labāk nekad, nekā agrāk” vēl gan nav dzirdēts 🙂

Kad pirms 3 gadiem -2006.gada maija vakarā veicu pirmo ierakstu un izveidoju www.dravnieks.blogs.lv nedomāju, ka šis “projekts” būs tik ilglaicīgs, tā vairāk bija interese par blogošanas iespējām. Tad tā bija gandrīz balta lapa, kuras vienīgais lasītājs biju es, ja neskaita kādu iemaldījušos interneta sērfotāju.  
Tagad burtnīcās sakrājušies  112 ieraksti (55 www.dravnieks.blogs lv, kuriem,blogs.lv mainot platformu, diemžēl,  ir noīsinājis būtiskas sastāvdaļas- dienas citātus, titulbildes un ievadtekstu + 57 ieraksti līdz šim wordpress.com burtnīcā un šis ir jau 58-tais).
novietne_birzs

Arī lasītāju skaits ir audzis un noteikti to cilvēku skaits, kuri iegriežas šeit regulāri un atrod kaut ko sev- lasītāju skaits mēnesī ir ap 3000 un domāju, ka pastāvīgo lasītāju skaits ir mērāms 3 ciparos. Tas priecē- skatīt dienas citāta otro daļu.

Jūnijs ir garās dienas mēnesis. Mums ir dāvāts šis pasaules brīnums, kad saule jau rotājas krietni pirms pat zvērināts cīrulis ir pamodies un iet gulēt vēlu vakarā, bet atmiņa par gaismu – “baltās naktis”, blāvo gandrīz  līdz nākamajam sauleslēktam. Tā ir kompensācija par īsajām decembra dienām- šis laiks, kad daba gavilē, ziedi trako, bites var strādāt garu dienu, lai vāktu nektāru un meitenes pilsētu ielās pastaigājas svārciņos īsos kā decembra diena (A.Čaks). 🙂
Tas ir arī iemesls, kāpēc mūsu medus ir tik vērtīgs, jo garās dienas apstākļos augi pastiprināti izdala nektāru un tas ir bioloģiski aktīvāks. Pateicoties garajām dienām un vēsākām naktīm aromātiskākas ir arī mūsu zemenes, āboli un citi ogas un augļi. Lai arī saules ir mazāk, ražas nav tik lielas, to atsver kvalitāte – garša.
Tā jau ir pavisam cita tēma, bet atceros kādu ziņu, ka zinātniekiem ir izdevies radīt ideālo zemeņu šķirni. Tā ir ļoti ražīga, slimībizturīga, ar lielām, skaistām, izlīdzinātām ogām, kuras ilgi glabājas un ir izturīgas transportējot. Ideāla šķirne lielveikaliem. Tikai viens, bet neliels trūkums – ogas ne pēc kā negaršo 🙂
Varbūt kādreiz būs tikai viena šāda šķirne, to izaudzēt būs lēti, pārdot viegli, cena būs zema, pārdevēji un pircēji laimīgi. Jo viņi nezinās, kā smaržo un garšo īsta zemeņoga. Šis ir jautājums, kuram nākamajos 3 gados noteikti tiks veltīts ieraksts. 🙂

Maijs nebija bitēm ļoti labvēlīgs mēnesis, lai arī sūdzēties būtu grēks. Pagājušogad maijs bija ļoti labs un gribēt katru gadu, lai tā atkārtojas nav nedz veselīgi, nedz reāli. Naktis bija vēsas, arī dienas varēja būt siltākas. Mēneša beigās siltums tomēr “ieskrējās”. Tiem, kuriem tuvumā rapšu lauki, ziņoja par ļoti labu ienesumu. Ja rapsis medo, tad pietiek vien pāris labu dienu. Nākamgad tomēr daļu saimes uz rapsi aizvedīšu, par spīti tam, ka miglo. Medus ievākums labvēlīgos apstākļos ir tāds, ka pārdodot pat vairumā var atpelnīt saimju ieziemošanas izmaksas.
Tiesa, arī mežā maija otrajā pusē nāca medus. Dienas bija siltas, naktis vēsas. Bites esot dzīvojušās pa eglēm, acīmredzot vākts izsvīduma medus. Vai tas atbilst patiesībai nezinu, bet faktu, ka vismaz dažas dienas ienesums arī no meža bija labs, varu apstiprināt. Mellenes tajā laikā jau bija noziedējušas, toties brūklenēm bija laiks. Laika trūkuma dēļ neaizgāju uz savām brūkleņu “plantācijām”.

Saimju attīstība ir dažādā posmā. Šeit ir karnikas, kuras pārziemoja vidēja lieluma saimes, bet aprīļa beigās “aizgāja” kā raķetes. Lai novaldītu vienu saimi, nācās veidot starpatdaleni.
saimes_maijaa

Vien kādus trīs kilometrus tālāk ir cita novietne, kur tomēr pavasara ienesuma apstākļi atšķiras un arī bites citas – Somijas bakfāstietes meitas. Somu bakfāstiete man pirmo gadu un visaptverošus secinājumus izdarīt pāragri, bet liekas, ka pavasara attīstībā tās ir palēnas un īsto spēku sasniegs jūnijā. Izveidoju arī pirmos atdaleņus – mazie stropiņi.
ridzniekos_maijaa

Šogad ir ļoti liela ziedu bagātība. Augļu koki bija ziedu kupenās, kā reti kad, arī ceriņiem bija ļoti daudz ziedķekaru un ziedēšanas laiks izstiepās, pateicoties salīdzinoši zemajām temperatūram.

Pirmoreiz uzziedēja “Vēstule Solveigai”. Kociņš stādīts 2005.gada rudenī.
Vestule_Solvegai

Varbūt, ka pēc gadiem būs iespējams internetā ievietot ne tikai bildes, bet arī smaržas 🙂
ceriņi_pie_kuts

Ceriņos pa retai reizei iemaldās arī kāda bite, bet tos nevar uzskatīt par nektāra vai putekšņu avotu. Nezinu kā sauc šo sārto brīnumu, bet tas dzīvojās pa ceriņiem vēlu vakarā, jau pēc saules rieta.
cerins_naktii

Skudras ir bišu tuvi radinieki. Arī tās dzīvo sabiedriskās organizācijās- saimēs. Rūsganās meža skudras ir meža sanitāri. Tās var apdraudēt arī bišu saimes. Man, pagaidām, (tfū-tfū) ir veicies, skudras nolasa pie skrejas kritušās bites un nevienu saimi dēļ tām neesmu pazaudējis.
Bites skudrām ir ļoti nozīmīgas, sevišķi pavasarī. Arī skudras pārziemo saimēs un pavasarī, lai attīstītos, tām trūkst barības bāze, jo kukaiņi, meža kaitēkļi vēl nav savairojušies. Ja tuvumā ir bišu saimes, tāda problēma nav.  Bites arī pārziemo saimēs un mēneša laikā pārziemojušās bites nomaina jaunās. Vecās bites (pat desmit tūkstoši no saimes) pakāpeniski iet bojā, pirms tam aizlidojot no stropa un nokrīt tuvākajā apkārtnē- kļūst par barību skudrām un ir stimuls to attīstībai.
Pāris reizes, kad skudras pārāk sākušas stropus apcelt, esmu pūzni aizvedis tālāk, bet tagad pāris novietnēs meža skudru pūžņi ir vien pāris desmitus metru attālumā no stropiem un pilda sanitāru pienākumus.

Arī skudrām pavasaris ir vairošanās laiks. Skudru mātes ar spārniem.
skudru_mates

Samērā netipisks un jauns meža skudru pūznis
skudru_puznis

Jūnijs latviešiem ir Ziedu mēnesis. Latviešu dravniekiem jūnijs ir Aveņu mēnesis. Meža avenes daudziem dravniekiem ir galvenais ienesums. Pēc nedaudzām dienām vajadzētu atvērties pirmajiem ziediem un jācer, ka pēc pāris gadu pārtraukuma atkal būs labs aveņu ienesums.

Advertisements

10 comments

  1. Ir savādi, ka “ceriņu jautājumā” bišu gaume ir tik noraidoša un atšķirīga no mūsu sajūsmas un patikšanas.
    Varbūt tas ir līdzīgi kā ar naktsvijolēm, jo ceriņi, liekas, vēl burvīgāk un spēcīgāk smaržo naktīs.
    Sārtais naktstaurenis gan zina, ka “kaut kas tur ir”:)
    Un varētu būt izbrīnīts, ka naktī kāds uzmācas ar fotografēšanu:))

  2. Laikam tā ir, ka tie ziedi, kuri smaržo vairāk naktī, pievilina naktī lidojošos apputeksnētājus. Dabā šī shēma ir atstrādāta un strādā. Ir pat tādi augi, kurus var apputeksnēt tikai viena kukaiņu suga.
    Sārtais taurenis noteikti savas kompānijas vidū ir zvaigzne un visiem stāsta par fotosesiju un to , ka viņš ir skaists 🙂
    Tāpat kā kode stāsta, ka cilvēki ieraugot to ir tādā sajūsmā, ka sit plaukstas :))
    Tauriņos lidinājās arī ļoti līdzīgs sārtajam brīnumam, tikai pelēks un gandrīz divreiz lielāks. Un divreiz kautrīgāks – nepiekrita fotografēties 🙂

  3. Acīmredzot tauriņu aprindās kautrīgums vēl ir tikums.
    Laikam jau lielais, kautrīgais bija taurenis, bet smukā, rozīgā – Viņa:) Ja vēl fotogrāfēšanas laikā smaidīja, tad noteikti arī blondīne, jo domāja, ka zibeņo:)
    Populārajā teicienā no cilvēku dzīves – par to, kāpēc blondīnes smaida zibens laikā, gan ir otrādi:)

    Par bišu vienaldzību pret ceriņiem žēl. Domājams, ka Līgodienas Zāļu tirgū “Ceriņu laimes medus” būtu ļoti pieprasīts:)

    Par interneta pagaidu nepilnībām smaržu ievietošanā nebūtu jāraizējas. DD ievietotās bildes VAR sasmaržot:) No pēdējām, īpaši “Vēstule Solveigai” 🙂

  4. Sveicieni jubilejā!
    Lai veicas arī uz priekšu! Jūs darat tiešām labas lietas!
    Man ar bitēm būs 4 gads.(tātad -iesācējs)
    Nav īsti skaidrs par dezinfekciju. Gramatās minēti dažādi nosaukumi: nātrija sārms(ziepju zāles), 5% kalcinētā soda,
    2-3% sodas šķīdums, 2-3% sārma šķīd.,izkarsēšana ar liesmu.
    Kāda būtu starpība un ko konkrēti katra viela veic. Zinu, ka ir dažādas prakses.Kura būtu labakā?

  5. Ja jau var pārdot Latvijas akāciju medu, kāpēc lai nebūtu ceriņu medus? Vākts no izmeklētiem pieclapiņu ziediem ( a la kafijas reklāmas) 🙂

    Paldies, Uldi, par sveicienu un saiti. Tiešām super! Zināju, ka ir tāds resurss, bet nedomāju ka tajā var atrast tik bagātīgu informāciju. Šo vietni noteikti apmeklēšu biežāk. Un Deilephila elpenor iemācījos no galvas 🙂

    Paldies, Andri!
    Visas vielas izmanto dezinfekcijai un tās iznīcina slimību iedīgļus -nozematozi, peru puves, kaļku perus u.t.t. Tas ir arī kā tīrīšanas līdzeklis – attīra no vaska un propolisa, citām organiskām vielām.
    Visi šie līdzekļi ir sārmaini.
    Soda (nātrija hidrogēnkarbonāts, dzeramā soda) un kalcinētā soda ir gandrīz viens un tas pats. Kalcinēto sodu iegūst atdalot no sodas ūdeni.
    Kaustiskā soda jeb nātrija hidrogēnkarbonāts, tautā saukts arī par ziepju zālēm, ir krietni kodīgāks un tas ir efektīvākais līdzeklis.
    Es izmantoju kaustisko sodu – 5% un vārošu. 5kg sārma uz 100kg ūdens, ik pa brīdim nedaudz jāpieber klāt, sevišķi, ja rāmīši ir vaskaini, jo sārms izreaģē un koncentrācija mazinās. Vāru apmēram 5 minūtes.
    Uzmanību!!! Runa ir par ļoti kodīgu vielu, sevišķi bīstama, kad tā ir karsta. Strādā tikai gumijas cimdiem, aizsargkombinezonā, zābakos un aizsargbrillēs. Tuvumā vienmēr lai ir ūdens, kuram nedaudz pieliets etiķis, lai, ja nokļūst uz ādas, var noskalot.

  6. Sveicieni vārda dienā !
    Paldies par atbildi.Bet kas notiek ar slimību iedīgļiem ,kuri atrodas uz stropa sienām ? Stropu jau neizvārīsi sārmainā šķīdumā.
    Ja vecās šūnas ar visiem rāmjiem tiek karsētas tvaika kausētavā, vai šajā gadījumā slimību iedīgļi neietu bojā?

  7. Paldies, Andri!
    Vispār jau arī stropus var vārīt. Ar Latvijas stāvstropiem vai guļstropiem gan ir grūtāk. Tos jāizmazgā ar karstu sārmu, jānoskalo un jāapdedzina ar lodlampu no iekšpuses. No ārpuses nav vajadzības. Slimību iedīgļi, ja tādi ir, nebūs pietiekami, lai izsauktu saslimšanu. Ja neesi drošs, stropus pārkrāso.
    Daži slimību iedīgļi vaska kausētavā ies bojā, bet peru puvei būs par vāju. Ja ir bijušas vai pirkti lietoti rāmīši, tad tomēr jāvāra sārmā.

  8. Novēlots sveiciens jubilejā!
    Ar lielu interesi lasu Tavus ierakstus. Biju domājusi, ka no biškopības šo to saprotu, bet izrādās nekā.
    Vai bez medus arī foto var iegātāties?
    Ja var, noteikti piesakos.
    Ar cieņu,
    Vita :))

  9. Paldies, Vita! Man prieks – skatīt dienas citātu. 🙂
    Par saprašanu biškopībā viss kārtībā. Ir tāds teiciens “Ja dravnieks saka, ka viņš visu zina par bitēm, tad izturies pret viņu piesardzīgi. Tas, kas samelojies vienreiz, var izdarīt to atkal” 🙂 Jau Vinnijs Pūks – modernās biškopības pamatlicējs ir teicis spārnoto frāzi par bitēm un zināšanu.

    Tas, ka es kaut ko daru un sanāk, nenozīmē, ka nevar darīt citādi un nesanāks. Ceļi pie meduspoda var būt daudzi. (tāpat, ja ko dara un nesanāk, nenozīmē, ka darot citādi sanāks) 🙂

    Fotogrāfijas nepārdodas, tās var dabūt par paldies, pirms tam krietni palūdzoties 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s