Mēnešu Mocarts un mednis


“Maijs ir mēnešu Mocarts” (autors nezināms, bet noteikti no Ziemeļu puslodes 🙂 )

Maijā ir sagaidīts lietus, kas noteikti bija vajadzīgs dabai un tātad arī bitēm. Liekas, ka aprīlī nebija ne piles un šodien dzirdēju skaistu teicienu, ka pēc lietus bērziem lapas palikušas trīsreiz lielākas.

1.maijā uztaisīju nelielu saimju rokādi.
rokade1
Galvenajā novietnē saimju ir par daudz un vienu daļu jāpārved uz citām novietnēm.

Daļu

 darba izdarīju jau aprīlī, tomēr palikušās 35 bija par daudz vienai vietai. Lai arī ganības ir samērā labas – daudzveidīgi meži, mellenes, brūklenes, milzīgas meža aveņu plantācijas un augustā virši, tomēr vairāk par 20 saimēm vienā vietā nav ieteicamas, jo medus raža no saimes samazinās. Tas ir gan lasīts, gan pārbaudīts. 
Nolēmu papildināt novietni apmēram 3km (gaisa līnijā) attālumā, bet no mājām saimes vest nevarēja, jo lidojušās bites atlidotu atpakaļ uz veco vietu. Saimes jāpārvieto vismaz 5 km attālumā. (Lasīju vācu forumā par paņēmienu, kā pārvietot saimes vienā novietnē pat par dažiem metriem. Skrejā uz nakti iebāž koku zarus un pārvieto jaunā vietā. Pamatojums – bites domā, ka koks ir nogāzies (no miljoniem gadu pieredzes, kad bites mājoja koku stumbros) un līdz ar to skreja ir jaunā vietā. Pārbaudījis gan to neesmu.)
Aizvedu saimes uz 18 km attālo novietni , savukārt, no šīs novietnes uz novietni, kuru vēlējos papildināt. 

9 saimes atvestas uz jauno vietu. 
rokade2
Tās ir jānovieto un jāsagatavo pārvešanai saimes, kuru vietā tika noliktas atvestās.

Lai arī darbu sāku it kā laicīgi, gan ceļš, gan saimju sagatavošana, gan iekraušana, izkraušana paņēma laiku un kad aizvedu uz otro novietni saimes no augšējā attēlā redzamās, bija jau vēls vakars. Fotografēts tūlīt pēc darbu pabeigšanas.
rokade3

Maijs ir ziedu mēnesis. Ziedonis raksta par maija ziedu trakumu, nezināmais autors runā par Mocartu. Tomēr šogad prognozēju labu ienesumu tikai no jūnija sākuma, tāpēc paplašināt saimes ar medus telpām ļoti nesteidzos. Lielākajai daļai ir salikta viena medus telpa, stiprākajām divas, vai arī otra peru telpa. Latvijas stāvstropos stiprākajām uzliku pirmo medustelpu, bet augšas nosiltināju, vājākajām pielikta pilna peru telpa.

Ziedu piedāvājums aizvien paplašinās. Plūmes vēl pilnos ziedos.
bite_pluumee
Cerams, ka salnas nebūs tik lielas, ka kaitēs mellenēm mežā un ābelēm dārzā.

Mocarta mēnesis ir arī medņiem. Šo savas sugas pārstāvi mīlas reibums vai arī stiprāks konkurents izdzinis uz  ceļa. Kad braucu tuvāk, mednis sāka steberēt gar ceļa malu (vistas skrējiens salīdzinot ar medni ir kā balerīnai 🙂 ) līdz tomēr pārlidoja pāri grāvim un ielaidās mežā.
mednis11

mednis2

Advertisements

7 comments

  1. mīlīgs putniņš. 😀 izskatās drusku pārsteigts.
    bet par koku zariem skrejā interesanti.

    kaimiņiem gan ar bitēm iet arvien trakāk – bitenieks nomira, sieva mēģina turpināt, bet ne pārāk veiksmīgi. no pārdesmit stropiem daļa neesot izdzīvojusi. ne to medu pametuši uz ziemu.

  2. Jā, mednis tiešām bija pārsteigts un likās nedaudz komisks.

    Par biteniekiem. Tautā ir rāds teiciens, ka bites aiziet līdzi biteniekam. Visos gadījumos, kurus zinu, šis teiciens ir apstiprinājies. Dažreiz ģimenes locekļi mēģina turpināt, bet neveiksmīgi. Varbūt tas nav gadījumos, ja dravniekam ir izdevies izaudzināt sev aizstājēju, bet nez kāpēc tas liekas ir liels retums.
    Var jau it kā izskaidrot, ka pie bitēm vajadzīgas zināšanas un degsme, ja to nav, tad nav rezultātu. Tomēr varbūt ir kaut kas ārpus tā, ko mēs pašlaik saprotam un varam izskaidrot- kāda neredzama saikne nemateriālā līmenī.

  3. Piekrītu, Ainar! Jaunajai paaudzei laikam cita vērtību skala, kuras galvenais noteikums, ka atdevei jābūt tūlīt un tagad. Biškopībā ir citādi …
    Varbūt biškopju bērni un radinieki, iepazinušies ar pabiezo garozu dravnieka medusmaizes šķēlei, meklē sev citu nodarbi. Biškopībai kā nozarei kopumā “svaigo asiņu” trūkums ir jūtams un ar laiku tas varētu kļūt par problēmu.

  4. Jā, šī problēma ir visā Eiropā.
    Vācijā un Austrijā biškopju biedrības ļoti aktīvi stŗādā, lai piesaistītu biškopībai jaunus cilvēkus un darbs tiek mērķēts gan uz skolniekiem (dažādi pasākumi skolās, ekskursijas, pulciņi), gan uz pirmspensijas vecuma cilvēkiem (tiem, kuriem drīz būs daudz brīva laika hobijam),gan citos sabiedrības slāņos. Ir dažādas programmas, kurās tiek izmesta “makškere”, cerībā “aizķert” cilvēkus, kuros”sēž” iekšā šī interese, bieži vien neapzināta. Mērķauditorija vairāk ir ciematu un lauku iedzīvotāji.
    Dažās pavalstīs ir programmas ar ES atbalstu vai pavalsts atbalstu, kur iesācējiem sponsorē starta inventāru (piemēram 3 stropus, saimes, mātes, sīko inventāru) u.t.t., kā arī apmaksā kursus (tie ir obligāti, lai saņemtu atbalstu). Vāciski runājošajās zemēs ir parasta “biškopības krusttēvu” būšana, kad pieredzējis biškopis uzņemas šefību par iesācēju.
    Domāts arī par sieviešu iesaistīšanu biškopībā, jo vairums dravnieku ir vīrieši. Pagājušogad Vācijā (2008), bija biškopju-sieviešu gads un par šo tēmu daudz tika runāts.

  5. Draugi,

    Esmu iesācējs, nupat tiku pie pirmiem diviem stropiem – guļošajiem, vienā ir bites. Jaunībā palīdzēju dravniekam kā palīgs, šādas tādas iemaņas ir, intensīvi lasu man pieejamās grāmatas, bet praktisku jautājumu tāpat ir daudz. Biškopības kursus arī sola tikai rudenī, bet gaidīt nevaru. Kurā interneta vietā vislabāk uz viņiem meklēt atbildes ?
    Man te daži aktuālākie jautājumi, varbūt kādam nav slinkums atbildēt.

    1) Vai taisot ligzdas apskati, vienmēr dūmi sākumā ir jāiepūš pa skreju ?

    2) Vai es pareizi saprotu, ka šobrīd (domāts 15-20 maijs) man ir jāpapildina ligzda ar kārēm ar mākslīgām šūnām, nekas īpaši cits nav jādara (zinot, ka pavasara revīzija ir veikta) ?

    3) Kurā brīdī guļstropiem ir jāliek magazīna ? Vai viņu vispār vajag, jo guļstropā saiet vai 20 lielās apkāres ?

    4) Ja pa stropu lodā skudras, kas īsti būtu jādara ? Zinu, ka jāaplej stropa pamatne ar dīzeļdegvielu, varbūt vēl kas ?

    5) Kur internetā ir bildītes, kādi izskatās aizvākoti peri, traneņu dējumi un tranu kanniņas ?

    Viens muļķis var tik daudz pajautāt, ka 100 gudrie neatbildēs, bet jebkurā gadījumā būtu pateicīgs par atbildēm

  6. Sveiks, Edmund!
    Šeit manas atbildes uz taviem jautājumiem. Citiem varbūt tās būs citādas.
    1. Dūmi bieži nav jāpūš vispār. Viss atkarīgs, kādas bites un kāds tām tajā dienā noskaņojums. Dūmus skrejā jāpūš tikai ļooooti niknām saimēm. Šādām saimēm jāmaina mātes.
    2. Jāskatās arī vai netaisās spietot. Jādomā par atdaleņu veidošanu. Jādomā par māšu audzēšanu vai iegādi.
    3. Bites medus glabā ligzdas augšā, peri ir apakšā. Tāpēc lietderīgi ir likt medus magazīnas arī guļstropos.
    4. Kādas skudras – mazās melnās vai meža (lielās, rūsganās)? Jebkurā gadījumā, ar dīzeļdegvielu laistīties nevajag.
    5. Aizvākoti peri – https://dravnieks.lv/2007/08/21/virsu-laiks/, traniem nav kanniņas , bet peri – stropā strādājot viegli pamanīsi -tie ir lielāki. Vai ar tranenēm ir domātas mātes? Tas nav viens un tas pats. Mātes dējumus var ieraudzīt. Tranenēm ir tādi paši, vien vairāki vienā šūnā un ne šūnas centrā.

    Veiksmi!

  7. Lielais paldies ! Šodien pirmo reizi apskatīju visas stropa kāres, pa vidu bija kāres ar periem, brīnums bija, ka bites šajās kārēs arī nes medu. Nez tas skaitās normāli, jeb liecina, ka pietrūkst medus kāres ligzdas sānos ? katrā gadījumā pieliku kāres ar mākslīgām šūnām malās, kā arī uzliku magazīnu. Pirmie soļi jau ir tie grūtie, bet pati nodarbe ar bitēm ir ļoti harmoniska un relaksējoša.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s