Aprīlis dravā


“Kāds prieks-
Riekšavām no ūdens smelt
Pavasara gaismu”
(Nomijama Asuka)

Šogad aprīlī saule lutina- gan ar siltumu, gan gaismu. Viss sākās jau 1.aprīlī. Lai arī joku diena, šogad tā bija arī bišu aplidošanās diena. Pirmo reizi, kopš dravoju, aprīlī, jo parasti tas notiek marta sākumā-vidū, retāk marta beigās.
Arī turpmākais laiks bija labvēlīgs, gandrīz visas dienas saulainas un vien nedaudzajās ziemīgajās dienās mēneša otrajā dekādē asais un aukstais vējš un pat dienā temperatūra knapi virs nulles, neļāva bitēm doties pavasara ziedos, kuru piedāvājums ar katru dienu paplašinās.
zila_sniegpulkstene

Šopavasar bites dabūja arī lazdas. Tās ziedēja vēlu, jo marts bija vēss un aprīļa saulē visas dārza lazdas sanēja. Gan jau arī lazdas mežā bites iepriecināja. Tas pagarina lazdu pieejamību, jo saulainākās vietās lazdas zied ātrāk, bet ēnā vismaz dažas dienas vēlāk. Gados, kad laiks nav tik labs un parasti lazdas zied ātrāk, kad saulainas un siltas dienas mijas ar vēsuma periodiem, tas palielina iespēju, ka bites kaut ko no šiem pavasara “vitamīniem” dabūs, bet šogad putekšņu vākšanas iespējas bija izcilas.
lazda_11

Putekšņu ienesums ir bagātīgs. Nedēļas nogalē paplašinot saimes, daudzām veseli rāmīši pienesti pilni. Šogad putekšņi nāca arī no apsēm. Pie novietnes ir birztala un tai garām ejot (aprīļa vidū), ievēroju, ka augšā san. Birztalā ir pāris blīgznas un domāju, ka tās jau sākušas ziedēt, bet bites dzīvojās pa apsi! Vēlāk paskatījos vācu grāmatā “Bišu ganības”, kur minēti vairāki simti nektāraugi un putekšņu avoti, bet apses šajā sarakstā nebija. Palūkojoties vecajā, labajā mūsu brūnajā bībelē (vairums dravnieku sapratīs, jo ir vēl arī dzeltenā), atradu, ka apses dod putekšņus, lai arī par izcilu putekšņu avotu to uzskatīt nevar.
Arī baltās vizbules ziedēja bagātīgi, par prieku bitēm.
vizbule

p1000915

Mēneša trešajā dekādē nācis iekšā arī nektārs. Pirms tam dažas saimes bija tik tukšas, ka “grabēja”, dažas nācās piebarot, bet pavasara svaigais nektārs bažas izkliedēja. Pāris spēcīgākajām saimēm, kurām uzlikta magazīna, vidējos rāmīšos jau pāris kilogrami medus. Tas, protams, aizies saimju attīstībai.

Domāju, ka maija ienesums izcils nebūs. Par to liecina dažas pazīmes un arī intuīcija. Toties labs solās būt jūnijs. Prognozēšana ir riskanta lieta:)  Maija ienesums varētu būt tikai rapsim, bet uz rapsi bites nevedīšu. Tas ir diezgan liels darbs, jo rapsis tuvumā nav un jāved tālāk par 30 kilometriem, bet svarīgāki ir sekojošie argumenti.
Piezvanīju cienījamam zemniekam, vecā kaluma agronomam, kuram ir lieli lauki Kuldīgas pusē, lai pajautātu par saimju izvietošanas iespējām viņa rapša laukos un uzzināju, ka tehnoloģiskajā procesā nepieciešama ir obligāta miglošana ar fungicīdu rapša pilnziedā pret balto puvi. Fungicīds gan bitēm nav kaitīgs, bet tomēr, ķīmija paliek ķīmija. Lasīju arī vācu monotoringa pētījumus, kur ziedputekšņos un bišu maizē atrasti pat līdz desmit dažādiem pesticīdiem, vairums,kuri lietoti rapšu laukos. Visa iepriekš minētā sakarā, pieņēmu lēmumu uz rapsi saimes nevest (pirms tam domāju kādas 20-30 saimes). 

Par rapsi domas dalās. Domāju, ka profesionāļiem noteikti uz rapsi jāved, jo rapsis nozīmē lielas un ļoti lielas ražas. Labos gados saime pāris nedēļās savāc daudz vairāk medus kā saimes mežā visas vasaras garumā. Vēl leils rapša pluss ir ka tiek saaudzētas spēcīgas saimes, kuras var labi izmantot nākamos ienesumus. Lielākai daļai dravnieku nemaz nav šī izvēle – vest vai nevest, jo rapsis ir novietņu tuvumā. Tā, ka no vienas puses, ir labi, ka šāda izvēle pastāv. Par rapsi var palasīties vecā ierakstā – http://dravnieks.blogs.lv/2007/05/09/rapsis-emsis-un-ezis/ Eksportējot no blogs iepriekšējās programmas uz wordpress platformu, pazuduši dienas citāti, titulbildes un ievadrindkopas, kā arī dažviet izmainījies fonts.

Viens rapša lauks gan bija iesēts netālu no novietnes, mežu vidū.
rapsis1
Vai tad tas ir rapsis, iesauktos gruntīgs agronoms! Jau rudenī, kad to pamanīju (šis lauks nebija aiztikts no kolhozu laikiem, ap 10 hektāriem , sācis jau apaugt ar mežu), nodomāju, ka rapsis būs kā deserts briežiem – visapkārt lieli mežu masīvi un, runājot Rītiņa vārdiem, “kas gan var būt labāks par” šādu sulīgu kāpostu (rapsis ir kāpostaugs), kad zaļa zāle sen jau beigusies. Pavasarī šajā laukā uz vienu panīkušu, apgrauzta rapša auga bija vismaz pārdesmit spiru.
rapsis2
Pagājušonedēļ rapsis (pareizāk sakot, tas, kas bija palicis no tā pāri) bija iekultivēts zemē un lauks sagatavots cita kultūrauga, visticamāk, labības sējai.

Briežu pēdējā laikā ir ļoti daudz un ne velti lauksaimnieki sūdzas. Kaut gan sēt rapsi mežu viducī arī nav prāta darbs. Šis vēl ir neliels bariņš, bet izdevās daudzmaz ciešami nofotografēt.
briezi1

briezi2

Aprīlī atgriezās arī stārķi. Šis pāris, kurš katru gadu apmetas pāris desmitus metrus no vienas novietnes, atlidoja 2.aprīlī – dienu pēc bišu lielās dienas.
Lai arī šeit izskatās pēc ģimenes strīda, varu apliecināt, ka ja tāds ir bijis, tas ir atrisināts – pagājušoreiz kad braucu, notika jau perēšanas process 🙂
starkis

Aprīlis ir pēdējais laiks, kad veikt dezinfekcijas darbus – novārīt rāmīšus un korpusus. Šim darbam izmantoju divas dienas no Lieldienu brīvdienām.
Daļa no apstrādājamiem rāmīšiem.
dezinfekcija1

Darbā ar nātrija sārma šķīdumā obligāti jālieto aizsargtērps, gumijas cimdi un aizsargbrilles. Lai neitralizētu sārmaino šķīdumu, rāmīši tiek iegremdēti vannā ar vāju etiķskābes šķīdumu un pēc tam noskaloti ar ūdeni.
dezinfekcija
Darbs nav patīkams, bet dravniekam būt, nenozīmē tikai medu laizīt:)

Kopumā aprīlis bija bitēm labvēlīgs. Neparasti daudzās saulainās dienas nodrošināju labu putekšņu ienesumu un saimju attīstību. Arī nektāra ienesums, lai arī ne ļoti bagātīgs, bija pietiekams saimju attīstībai. Mēneša beigās bija ļoti silts laiks, līdz +25 grādiem un ziedi burtiski “izsprāga” dažaās dienās, tāpat kā bērziem lapas. Kaukāza plūmes sāka ziedēt 29. aprīlī, kļavas 30. aprīlī. 1.maijā uzziedēja saldie ķirši. Datumi,lai nākamajos gados varētu salīdzināt 🙂

Advertisements

5 comments

  1. Nemaldīga pavasara atnākšanas pazīme esot caurumi ziemas siltajos dūraiņos. Pavisam droši par pavasari liecina arī iztukšotie medus podiņi, vien pēdējā medus spainītī sarāvies pavisam saskumis “pustukšītis”:)
    Medus atkarīgie sāk skaitīt nedēļas un dienas līdz jaunajam medum. Tāpēc liels lūgums meitenēm pacensties čakli apmeklēt zilibaltās vizbulītes, saldos ķiršus, lupīnas, ābeles un visu, kas gadās pa rokai (deguntiņam) 🙂

  2. Domāju, ka jaunais medus būs tikai ap Jāņiem. Tā, ka ja “pustukšītis” kļūst par galīgu “iztukšīti” un diena joprojām kļūst garāka, ir iespēja vēl tikt pie pērnā medus. Pērnais medus gan “beidzies”, bet kāda burciņa VIP vienmēr atradīsies:)
    Galu galā, ja ir radīta atkarība, tad jābūt arī kādai atbildībai 🙂

  3. Prieks lasīt un skatīties šī autora darbus! Tik liela labestība, dzīves un darba prieks, ka pielīp labais garastāvoklis arī man. Paldies biteniekam!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s