Prasām pavasari!


Kad pienāks latviešiem tie laiki,
Ko citas tautas tagad redz”
(Jānis Ruģēns)

Tas noteikti ir grūti atbildāms jautājums vai arī atbildi labāk nezināt. Saskaņā ar kādas svaigas sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, gandrīz 70% uzskata, ka jebkurš, kurš būs pie varas, zags (cilvēki vērtē pēc sevis), bet vairāk kā 30% atbalsta korupciju, ja korumpants kaut ko atsviež arī sabiedrībai (respektīvi, atļaut sevi čak apzagt ir pieņemami, lai tikai iedod konfekti pasūkāt). Nav diezko iepriecinoši…

“Kad pienāks latviešu dravniekiem tie laiki, ko citu tautu dravnieki tagad redz?”: varētu pārfrāzēt dienas citātu.

Pavisam drīz! Jo pavasaris, atšķirībā no Ruģēna citāta (kura vēlme īstenībā piepildījās, jo rakstot viņš noteikti domāja par savas valsts izveidošanu, bet tagad tam ir cita nozīme) nāks, lai arī kavējas. Bites jau lido!
bienenstand1
Pagaidām gan Vācijā, bet pēc neilga laika būs arī pie mums 🙂 Šīs skaistās bildes man atsūtīja  biškopības draugs Žilbērs Brokmanis (Gilbert Brockmann) no Zārbrikenes (Saarbrücken) Vācijā.
Vācijā daudzviet jau bites aplidojušās, Zārlande (Saarland) ir viens no siltākajiem novadiem, atrodas Vācijas dienvidrietumos un robežojas ar Franciju, Beļģiju un Luksemburgu. Tā simtiem gadu bijusi Vācijas un Francijas strīdu objekts un pārmaiņus piederējusi abām valstīm. Pēc Otrā Pasaules karā šī teritorija sākumā nebija Rietumvācijas sastāvā, bet ietilpa franču okupācijas zonā un 1947.gadā tika nodibināts Zāras protektorāts. 1954.gadā Zārlandes futbola izlase pat piedalījās Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā un ieguva otro vietu savā grupā aiz Rietumvācijas, atstājot aiz sevis Norvēģiju. Pakļaujoties Rietumvācijas un dažādu organizāciju spiedienam Francija piekrita Zārlandē sarīkot referendumu 1955.gadā un nospiedošs vairākums nobalsoja par pievienošanos Rietumvācijai, kura notika 1957.gadā (12 gadus pēc kara!)  To tagad dēvē par mazo atkalapvienošanos, pretstatā lielajai atkalapvienošanās, kad apvienojās Rietumvācija ar Austrumvāciju 1989.gadā. Precīzāk gan būtu teikt Austrumvācijas pievienošanās, bet ne vienmēr precīzāk ir pareizāk. 🙂

Zārlande (Karšu izdevniecības Jāņa Sēta izdotajā “Lielajā pasaules atlantā”, kurš iznāca pagājušā gada beigās un ir pirmais izdevums, kurā visi pasaules vietvārdi ir latviskoti, Zārlande tiek saukta par Zāru ) ir tikai 2569 kvadrātkilometrus liela ( Ventspils rajona izmērs), bet dzīvo tajā 1.o36.ooo iedzīvotāji (gandrīz par miljonu vairāk kā Ventspils rajonā un pilsētā kopā (ap 5o.ooo). (Starp citu, uzminiet vai igauņiem jau ir pasaules atlants. Minēt var 3 reizes) 🙂

Žilbērs dzīvo Zārbrikenē (Zārlandes galvaspilsētā), bet viņa drava atrodas ap 30km no mājām, vietā, kurā nav intensīvas lauksaimniecības, vien meži un pļavas.

27-2-031

Žilbērs ir dabas draugs un, protams, arī bišu draugs. Starp citu vācu biškopju interaktīvajā telpā viņš pazīstams ar segvārdu “Bienenfreund”(bišu draugs). Satiku viņu landlive.de forumā (to izveidojusi izdevniecība, kura izdod lauksaimniecības žurnālus, tajā skaitā arī biškopju žurnālus ADIZ/dieBiene/Imkerfreund.) Biškopība ir Žilbēra vaļasprieks, saimju skaits viņa dravā svārstās ap 10 (ieziemotas 7). Viņš interesējas par biškopības jautājumiem, regulāri raksta minētajiem biškopības žurnāliem, ir aktīvs foruma dalībnieks gan diskutējot, gan pievienojot fotogrāfijas.
gilbert11
Vācijā, arī dravnieku vidū, ir populāra ligzdošanas vietu izlikšana mūsu medusbišu māsīcām – vientuļajām bitēm. Žilbērs ar šādu ligzdošanas būri un atvilknīti.

Pateicoties Žilbēram, vairāki desmiti tūkstoši vācu biškopji pavisam drīz uzzinās daudz vairāk par Latviju, jo pagājušā gada beigās viņš ierosināja man uzrakstīt rakstu par biškopību Latvijā un, kad piekritu, saņēmu uzaicinājumu no ADIZ/dieBiene/Imkerfreund galvenā redaktora Jirgena Švenkeļa (Jürgen Schwenkel). Raksts būs žurnālu aprīļa numuros, kuri iznāks 28.martā.

Divas ļoti skaistas bildes ar krokusiem un bitēm- mēs zinām un ticam, ka arī pie mums lidojošās meitenes laimīgas kūļāsies par krokusu ziediem, putekšņus vākdamas un nektāru sūkdamas. Pavisam drīz! 

Krokusi ir populāra puķu kultūra vācu dravnieku vidū, labs nektāra un putekšņu avots, kā arī brīnišķīga “lūpu uzkrāsošana” vēl pelēkajam pavasara mauriņam.
Gan dravnieki, gan biškopības biedrības nodaļas rudeņos organizē krokusu stādīšanas talkas. Tas ir ko vēlos rudenī paveikt arī es. Lūdzu dot ziņu, ja kādam no dienasgrāmatas lasītājiem ir ziņas, kur nedārgi var iegādāties krokusu sīpoliņus (pirmajam gadam pietiks ar pāris simtiem).
kr1_21

kr2

Bite dodas mājup ar putekšņu nastiņu.
flugbiene4

Pavasaris kavējas. Liekas, ka šogad būs pirmais gads manā biškopības pieredzē, kad pirmā aplidošanās notiks aprīlī. Arī nākamo nedēļu sola īsti ziemīgu, pat dienā dažas dienas mīnusu grādos. Svētdien, 15.03, saule pirms pusdienas uzsildīja gaisu līdz +8 grādiem, bet parādījās mākoņi un temperatūra par pāris grādiem pazeminājās. Pēcpusdienā atspīdēja saule un pāris saimes tomēr aplidojās (to secināju pēc plankumiņiem sniegā). Pats gan neredzēju, jo tajā laikā biju mežā. Lielais vairums saimju vēl nav tikušas laukā. Var jau būt, ka tas nemaz nav tik slikti. Ja marta sākumā būtu jauks laiks un saimes aplidotos, tagad tās intensīvi audzētu perus un šāds laiks, kad pat dienā draud mīnusi un naktīs salu sola pat -10 grādus un aukstāk, būtu bīstams.

Marta sākumā Latvijas meteorologi solīja (šo ziņu tiražēja arī mēdiji), ka mēneša beigās temperatūra sasniegšot +15 grādus. Tagad varbūt būs -15. Vai tiešām par šādām prognozēm kādam nebūtu jāatbild? Protams, ka prognozēt ir grūti, sevišķi gadalaiku maiņā, sevišķi mūsu piejūras klimatā, bet tad tā arī jāpasaka, varbūt būs +15, varbūt arī ne, un varbūtība ir 50/50. Accuweather.com speciālists Džo Bastardi (Joe Bastardi) savā blogā šo aukstuma vilni Eiropai mēneša beigās bija paredzējis. Vai Latvijas meteorologiem nevajadzētu lasīt un ņemt vērā (vai vismaz izvērtēt vai ņemt vērā) arī šādas it kā neformālas, bet tomēr profesionāļa prognozes?

Lai nu kā, ziema pavisam drīz beigsies, pavisam drīz bites aplidosies, pavisam drīz mēs varēsim teikt: “Arī mums ir pavasaris un bites dejo kārklos un krokusos”:)

Pavisam drīz- pēc nedaudz vairāk kā dienas, sāksies astronomiskais pavasaris un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc pavasaris šajā mūžīgajā cīņā atkal uzvarēs:)

Vēl tikai saite uz ierakstu pirms 2 gadiem “Pavasaris ar dokumentiem” – http://dravnieks.blogs.lv/2007/03/20/pavasaris-ar-dokumentiem/
Kopš blogs.lv noemigrējis uz wordpress, daudziem vecajiem ierakstiem pazudušas titulbildes un sākuma teksts. Man gan ir saglabājies Word fails, un domāju kaut kad ierakstus atjaunot.

P.S. Visu šajā ierakstā publicēto fotogrāfiju autors ir Žilbērs Brokmanis (Gilbert Brockmann). Vielen Dank, Gilbert!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s