Spiets septembrī


“No bitēm neko nevar zināt” (pirmais biškopības teorētiķis Vinnijs Pūks)

Varbūt ne pirmais, bija arī Aristotelis & Co. 🙂
Nezinu vai citāts no Milna ir precīzs, bet šis teiciens ir folklorizējies un noteikti ir viens no biežāk lietotajiem klasiķu citātiem ikdienas sarunās. Lai gan bērnībā biju grāmatu tārps, dīvainā kārtā “Vinniju Pūku” pirmoreiz izlasīju tikai pirms nedaudziem gadiem. Šim teicienam vienmēr iebilstu, sakot, ka tas attiecas uz nebiškopjiem, biškopji gan jau zina. Un tomēr… Pūkam bija taisnība. Vismaz daļēji. 🙂

7.septembra pēcpusdienā, ap 15:30 biju dārzā un sadzirdēju neparastu skaņu. Neparastu septembrim. Paskatījos gaisā. Labi, ka aktīvais mušu lidošanas laiks bija beidzies un atvērtajā mutē nebija kam ielidot. Tāpat labi, ka nebija neviena fotogrāfa, kurš varētu iemūžināt sejas izteiksmi tajā brīdī 🙂

Spiets? Spiets??? Spiets???!!! Spiets no laidās no novietnes puses, kurā uz paletēm novietotas 16 saimes -jau sašaurinātas un iebarotas. Sākumā tas ielaidās un sametās kamolā vecā ābelē “Filippa”, apmēram 4 metru augstumā un piekļūt tā, lai to varētu saņemt, bija riskanti.

Uzrāpos ābelē un nozāģēju zaru, spiets pārlaidās blakus ābelē “Burtnieku ziemas”, vairs ne tik augstu un zarā, kuram varēju vieglāk piekļūt. Spietu sagrābu un gāju meklēt “vainīgo”stropu.
Tas, ka spiets nolidoja apmēram 100 metrus un salaidās augstu ābelē nozīmē, ka tam ir jauna māte. Izslēgšanas metode šeit nelīdzēja, jo 15 no 16 saimēm bija šī  gada mātes. Pirmās pārbaudīju saimes, kuras gatavoju viršu ienesumam un augusta vidū apvienoju. 2 no 3 neatradu veco māti un apvienoju tāpat, cerībā, ka jaunā māte veco pieveiks (tā tas parasti notiek). Ja tomēr jaunā māte netiek galā, tad diezvai tā ir pilnvērtīga. Iedomājos, ka varbūt tomēr mātes nav cīnījušās un tagad viena daļa no saimes izspietojusi.

Tomēr nē, saimēm mātes vietā, marķētas un daudz bišu. Piegāju pie dažām citām saimēm un aina tāda pati – bišu pietiekami.

Vakarā laidu spietu stropā caur šķirsietu, lai redzētu māti. Māte marķēta un izskatās pēc Karnikas.

It kā vajadzēja iet pie tām saimēm novietnē, kurām nomainītas Karnika mātes un mēģinātu noteikt kura saime izspietojusi. Ko tas dotu? Neko. Saimes jau sabarotas un pavasaris parādīs. Tagad lieki rakāties pa ligzdu varētu būt pat kaitīgi. Jautājums tomēr paliek, kāpēc saime izspietoja, vai tajā ir māte, vai tā ir apaugļota vai ne.

Tiem, kuri nav dravnieki, pateikšu, ka spiets tik vēlu ir neparasta parādība. Manā pieredzē vēlākais spiets ir bijis augusta sākumā, esmu dzirdējis par augusta vidus spietiem, bet ka tik vēlu un jau pēc iebarošanas, to ne. Mana 12 gadu pieredze gan vēl necila, būs jāapvaicājas dravniekiem, kuri dravo vairākus gadu desmitus, vai tādi “fokusi” redzēti.

Viens no spietošanas iemesliem vasarā ir tas, ka ligzda pilna ar medu, bišu daudz, bet mātei nav kur dēt. Tā saimes var izspietot ienesuma laikā. Tagad situācija ir līdzīga – vietas maz, barība daudz (piebarošanu bites uztver kā ienesumu). Neparasts ir laiks-septembris, kad ienesuma vairs nebūs un jaunajai saimei (spietam) nav nekādas cerības uzbūvēt ligzdu un sanest ziemai barību. Savukārt, izspietojušā saimē jaunā māte vairs neapsēklosies.
Iespējams, ka kādu saimi par “šauru” ieziemoju. Saimes bija diezgan lielas, bet peru maz un ziemoju kompakti, ar domu, ka daudzas ir vasaras bites, kuras ziemošanā neies. Parasti cenšos kompakti ieziemot, jo labāk lai kārē ir vairāk barības un kamols kompaktāks, nekā liela ligzda, kurai vai nu jādod daudz barības, vai arī, ja iedod mazāk, kamols virzoties uz augšu barību var izēst, bet uz blakus kārēm aukstuma dēļ pāriet nevar un saime aiziet bojā. Iespējams, ka kādai saimei tomēr bijis par šauru.

Iespējams. Varbūt. Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

Spietu piebaroju un ieziemoju uz 5 kārēm. Tad jau pavasarī un vasarā redzēs kā būs. Tas tiešām ir interesanti un taisnība ir Pūkam “ka no bitēm neko nevar zināt” 🙂

Ieziemošanas atskaņas 2008 vēl sekos. Vislabāk rakstās, kad notikumi ir svaigi. Tad, kad jāsāk kasīt nost “sūna” ir grūtāk 🙂 Tomēr dažas bildes ir un atziņas ar.

Jauku atvasaru!:) Vai nav brīnums, ka septembra beigās dienas ir skaistākas par augustu? Ne tikai no bitēm, ber arī no laika neko nevar zināt…. 🙂

Advertisements

7 comments

  1. kaut kas traks.
    pašnāvnieciska dabas kļūda?
    vai varbūt bites zina ko vairāk. piemēram, ziema sāksies februārī un rudens – novembrī. sak, laika vēl gana.

  2. Jā, iespējams tā ir dabas kļūda.
    Mainība (gan īpašībās, gan uzvedībā) ir attīstības (evolūcijas) pamatā. Mainoties var rasties tādas īpašības, kuras palīdz organismam izdzīvot, vai pareizāk būtu teikt, konkurēt kādos apstākļos. Sevišķi, ja šie apstākļi mainās. Tomēr mainība sevī ietver arī kļūdīšanos iespēju. Būtībā jebkura mainība ir kļūda. Tikai uzvarētājus nesoda 🙂
    Pat ja rudens sāktos novembrī, ziedu vairs nebūtu. Varbūt bišu skolā kāds būs sastāstījis, ka drīz būs auksts un uzziedēs leduspuķes. 🙂 Un ka no leduspuķēm var iegūt nektāru, no kura vēlāk taisa medus saldējumu. 🙂

  3. Varbūt tomēr dabiskā atlase?
    Daba zina, ko dara kopumā.
    Un neapšaubāmi ir KĀDS gudrāks un zinošāks par mums:)

  4. Kas notiktu ar šo spietu, ja tas izlidotu, piemēram, nedēļas vidū, kad nav klāt neviena, kas rāpjas ābelē un zāģē zaru nost, lai spietu saķertu? 🙂

  5. Dabiskā izlase ir evolūcijas sastāvdaļa:) Es nedomāju, ka daba zina vai arī nezina. Ir kaut kādi likumi, kuri darbojas. Un, protams, ja ir likumi, tad arī izņēmumi (šeit nav runa par dabas kļūdām vai mutācijām), tāpat kā to pārkāpēji. Tāpat kā visus likumus, tos kāds ir “rakstījis”. Pareizāk sakot, KĀDS:)

    Ja spiets izlidotu nedēļas vidū, tad 25.septembra ieraksta virsraksts būtu citādāks. Arī es būtu citādāks un apgalvotu, ka Vinnija Pūka teorijas uz dravniekiem neattiecas 🙂
    Spiets noteikti atrastu kādu dobumu, pamestu stropu vai citu piemērotu vai mazāk piemērotu vietu un aizietu bojā. Bet varbūt pielaistos citam stropam vai aizlaistos atpakaļ. Neticami? Jā, bet pats notikums taču arī ir neticams 🙂 Neticama notikuma neticama varbūtība ir ticama.
    Un nākamgad būtu vairāk ābolu. Vismaz “Filippai”
    Un rastos jauns ticējums “Ja septembrī bites spieto, nākamajā gadā būs maz ābolu” 🙂
    To mēs, cerams, arī nākamgad uzzināsim -kā klāsies spietam, vai tas pārziemos un savāks medu un cik daudz. Un vai būs āboli.:)

  6. Man līdzīgu gadījumu stāstīja 1 biteniece.Dažus gadus atpakaļ oktobrī pie Liepājas šosejas malā kokā redzējusi karājamies spietu.Nospriedām ka tas pametis veco dzīves vietu varatozes dēļ.

  7. Šoreiz laikam bija cits iemesls.
    Pavasarī visās saimēs, no kurām spiets varēja izlidot, bija dējošas mātes. Septembrī tās diezvai varēja apsēkloties. Iespējams, ka saime gāja uz kluso māšu maiņu un tomēr “izdomāja”, ka veco nemainīs un arī kopīgi neziemos?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s