PPZ -propolisa prognoze ziemai


“Ja nebūtu laika apstākļu, būt daudz mazāk par ko runāt” (Francis Šmidbergers) 🙂

 Ne rudens, ne ziema vairs nav aiz kalniem. Atkāpei sena padomju laika anekdote no armēņu radio arhīviem. “Armēņu radio jautā:”Kas ir tuvāk- Gruzija vai komunisms”. Atbilde -komunisms, jo komunisms vairs nav aiz kalniem, bet Gruzija ir aiz kalniem”. 🙂 Ja anekdotes ar čukčām vēl aizvien tiek stāstītas (lai arī daudzas transformējušās par igauņu anekdotēm  https://dravnieks.lv/2007/10/03/putnu-verosana-igauni-un-zila-govs/ ….. un ,starp citu, igauņiem pirmie Dziesmusvētki bijuši 1870.gadā :)), tad liekas armēņu radio anekdošu sērija pēdējā laikā nav ne lasīta, ne dzirdēta. Būs jāpakrata gūglis, varbūt kāda laba un jauna (labi aizmirsta vecā) izkritīs 🙂

Dravā pašlaik ir miera laiks. Ja griķos, amoliņos un varbūt vēl kādā kultūraugā zum bites, tad mežā pēdējās nedēļās ienesuma nav, vai pareizāk sakot tas ir simbolisks. Gaidām viršus… Kolēģis Andris zvanīja no Dundagas mežiem, ka piesaulītē pirmie ziedi jau atvērušies un tie kameņu pilni. Pēc kādas nedēļas viršiem būtu jāsākas. Turpmākajās dienās sola jauku laiku, jācer, ka prognozes piepildīsies. Ar laika prognozēm tāpat kā ar horoskopiem, ja sola labu, jātic:) Piepildīšanās procents laika ziņām gan nav tik liels…

Dravā pa vakariem bites zumina “Nāks rudentiņis, būs barga ziema”, spietošanas noskaņojums jau vairākas nedēļas kā pagājis un saime dzīvo “gatavošanās ziemai” noskaņās. Spietot vairs nedrīkst, tā būtu lieka barības izšķiešana un saimju novājināšana, arī jauniem spietiem būtu risks sagaidīt ziemu ar nepietiekamiem barības krājumiem un neizbūvētu ligzdu. Ar propolisu (  http://www.dravnieks.blogs.lv/raksts/31624/Raksts-par-propolisu/ ) tiek aizlīmētas spraugas un sastiprināti rāmīši.

Jau jūlija vidū novēroju, ka bites šogad ļoti centīgi propolisē savu mājokli. Neatceros tik izteiktu uzcītību un ja tas kaut ko nozīmē, tad to, ka gaidāma barga ziema. Varbūt šādai prognozei nav pamata, bet ticu,ka kaut kādai sakarībai ir jābūt. Pagājušogad propolisēšanas tieksme bija vāja un arī ziemas nebija. Propolisēšanas intensitāti nosaka arī ģenētika, dažām saimēm tā izteikta vairāk, citām mazāk, bet kopējā tendence šogad – propolisē krietni vairāk kā citus gadus.

Ilustrācijai viens rāmītis. Te gan var redzēt, ka rāmīša vienu puse bijusi iepretī augšējai skrejai un tas arī ir pamats lielākai propolisa pielietošanai un tas ka vienā galā mazāk medus, tomēr arī citos rāmīšos un magazīnās propoliss ir tik daudz, ka pēc tam rokas kā ar līmi nosmērētas.

Lai arī nevēlos izteikt nepamatotus apgalvojumus, tomēr neapšaubāmi dabā ir daudzkas, kas nav izzināts. Vai dzīvnieki spēj paredzēt laiku? Vai bites spēj prognozēt ienesumu vairākas nedēļas uz priekšu (ienesums ir atkarīgs arī no laika apstākļiem). Pagājušais un aizpagājušais gads par viršiem bija precīzi – https://dravnieks.lv/2007/07/31/virsu-prieksnojautas/ ,2006.gadā viršu medus tikpat kā nebija, bet pagājušogad-izcils viršu gads.

Pirms vairākiem gadiem, kad Taizemē un Indonēzijā cunami gāja bojā desmitiem tūkstoši vietējie iedzīvotāji un tūristi, dzīvnieki lielākoties izglābās,jo vairākas stundas pirms cunami uzbrukuma devās kalnos. Japānā akvārijā turot zivtiņas, kuras kļūst nemierīgas pirms zemestrīcēm.

Saka, ka arī pēc meža dzīvniekiem varot noteikt kāda būs ziema- ja daudz tauku, tad barga. Domāju, ka vairāk tas saistīts ar barošanos -ja vasarā bijis silts un mitrs, labi augusi zāle un tuvumā bijuši kartupeļu vai labības lauki, tad tauku kārta bieza un tas nebūt nav saistīts ar ziemu. 🙂 Dzīvnieku laika prognozēšana noteikti ir daudz smalkāka padarīšana kā tauku slāņa mērīšana. Ja tāda pastāv…

Katrā ziņā, sarunas par laiku un laika prognozēšana ir cilvēku nodarbe jau tūkstošiem gadu. Tīri ģenētiski -izdzīvot varēja tie, kuriem tas interesēja un padevās, jo gan medībās uz mamutiem ejot, gan lauksaimniecībā trenējoties, laika aptākļiem ir liela nozīme. Un tā kā tos nevar ietekmēt, tad vienīgais paņēmiens kā tos izmantot ir prognozēt. Nez tikai kā mūsu sinoptiķu senči spējuši savus gēnus nodot tālāk…:)

Starp citu, Tūnu prognoze, par kuru rakstīju pavasara ierakstos, līdz jūlijam piepildījās precīzi, bet jūlijā nesakrita -solīts bija ļoti saulains un sauss. 

Runājot par laika prognozēm, ir vērts pieminēt Maikla blogu, kuru regulāri lasu. Kādreiz Maiklam bija mājaslapa, kurā prognozes bija daudz precīzākas par meteodienestu piegādātajām. Tad rakstīšana tika pārtraukta un nesen ar prieku uzzināju (pateicoties rakstam www.onkulis.com) , ka Maikls atsācis blogot . Lapā ir ne tikai prognozes, bet daudz interesanta par meteoroloģiju, laika apstākļu izpausmēm un arī šis tas no filozofijas, kā, piemēram,  šajā rakstā http://maikls.wordpress.com/2008/07/17/par-attieksmi-pret-laika-apstakliem/ 🙂
Atliek cerēt, ka autoram nepietrūks motivācija turpināt.

Atgriežoties pie bitēm un šī ieraksta virsraksta, zinātniski nepamatota un tomēr, manuprāt, nemaz tik neticama  (propolisa) prognoze -ziema būs un nekāda maigā:)

Advertisements

2 comments

  1. Tautas metodes laika prognozešanā. Mums gan pie mājas esošajām saimēm trakoti uzbrūk lapsenes-laikam liela lapseņu “raža” šogad vai kas līdzīgs pastiprinātas propolisēšanas saistībai ar kādām parādībām. Vienu diezgan stipru saimi par nelaimi bija iznīcinājušas pavisam, kad to pamanījām nācas vien secināt ka arī viss medus gan no augšas gan apakšas ir jau aiznests:(
    Vecmāmiņa saka nekad mūžā ko tādu neesot vēl redzējusi. Dziļajos laukos lapseņu ofensīva nav tā manāma, katrā ziņā nav tik draudīgi bitēm. Šķiet lapseņu daudzums varētu būt sistīts ar lapsenēm vieglāka un pieejamāk esošo pārtiku pie mājas pretēji pļavām un mežiem laukos.
    Pašlaik gan nav skaidrs kā ar šito sērgu tikt galā 😦

  2. Esmu dzirdējis arī no citiem tautiešiem, ka šogad varena lapseņu “raža”:). Manos mežos gan to nevar novērot, liekas, pat, ka ir mazāk kā citus gadus, nemaz nerunājot par 2006-to, kad gan lapsenes, gan “irši”, bija neredzēti daudz. (Arī bitēm 2006.g. bija rekordmedus gads un domāju, ka tajā vasarā bija ļoti labvēlīgi apstākļi arī bišu attālajiem radiniekiem). Tomēr, ka lapsenes būtiski apdraudētu bites, neesmu pieredzējis vai pat dzirdējis.
    Ar lapsenēm jācīnās ir pavasarī. Atšķirībā no bitēm, lapsenēm pārziemo tikai apsēklotas mātītes, kuras pavasarī veido jaunu ligzdu un saimi. Šajā laikā izliek pudeles ar nedaudz ierūgušu ievārījumu (nezkāpēc liekas, ka vislabāk darbojas aveņu) un noķerot vienu lapseni maijā, augustā ir kāds simtiņš mazāk. Arī tagad var ķert, bet panākumi nebūs tik lieli. Noteikti jāskatās, lai “zaptsūdens” būtu ierūdzis, jo citādi tajā var noķert arī bites.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s