Mīti par medu


“Mīts ir viena no patiesības versijām” (no humora skaidrojošās vārdnīcas)

Sākoties jaunā medus tirdzniecības sezonai, sanāk vairāk sarunāties par medu. Tas kurš atradis ceļu pie dravnieka visbiežāk jau ir izglītots pircējs, kurš nonācis pie atziņas, ka medus nav tikai medus. Tomēr vēljoprojām eksistē daudzi mīti un mītiņi 🙂 par šo unikālo produktu, ja par mītiem var dēvēt arī nepareizus priekšstatus.

Atziņa, ka medus nav tikai medus, ir apliecinājums, ka interese (un tas ir pats galvenais) par šo produktu pastāv. Tiesa, bieži vien nav pieejama pietiekami plaša informācija un tā informācija, kura parādās masu medijos šad un tad ir neprecīza un pat mītus radoša. Dravnieka uzdevums ir šo mītus kliedēt. (vai vismaz tos neradīt 🙂 🙂 ) Patiesības labā un arī savā labā, jo nav labāka drauga dravniekam par zinošu medus pircēju.

Šajā sakarā viens raksts no tā tālā 2002. gada. Respektējamā avīzē bija publicēts plašs raksts par medu, kurā bija saliets tik daudz “sviesta”, ka jaunības trakumā piezvanīju uz redakciju žurnālistei, kura bija zem raksta parakstījusies un tālruni atstājusi. Tagad gan to laikam nedarītu un diezvai uzrakstītu rakstu vai , pareizāk sakot, antirakstu.  Toreiz vairākus vakarus pavadīju pie grāmatām un uzrakstīju “Sviests un medus “Dienas Biznesā” Delfi Ziepju Kastes slejā. Delfi rakstu vēl saglabājusi, kaut arī komentāru vairs nav, bet kurš gan rakāsies tik vecos arhīvos un nav arī zināms, cik ilgi tas tur būs. Būtu žēl, ka tas laiks un darbs, kurš tika ieguldīts antirakstu rakstot, pazustu, jo liela daļa informācijas medus cienītājiem varētu būt interesanta un noderīga. Arī bloga-dienasgrāmatas struktūra ir hronoloģiska un pēc kāda laika šis raksts būs nobīdījies iepriekšējās lapās un, ja raksts vairs nav titullapā, to lasa mazāk. Tomēr pa šo laiku to daudzi izlasīs un ceru, ka uzzinās ko jaunu vai arī gūs apstiprinājumu savām atziņām. Tāpat arī interneta meklētājos šis raksts būs un statistika rāda, ka tie atved daudzus uz manu lapu.

Ne tikai meklētāji. Šajā vietā gribu pateikties Onkulim – http://www.onkulis.com/2008/06/18/dravnieka-dienasgramata-dravniekslv/ un Marinai-http://www.tribine.lv/articles/5121/1/Vins_zina,_ka_smarzo_bisu_strops, pateicoties kuriem strauji pieauga lapas apmeklētāju skaits. Ja rakstīto var salīdzināt ar balsi, tad Onkuļa un Marinas raksti manai balsij bija dažas dienas kā mikrofons.

Nu pie raksta. 🙂
“Sviests um medus “Dienas Biznesā””
Šim rakstam-komentāram ir pieci mēŗki. Pirmkārt, sniegt patiesu informāciju par medu un tā kvalitātes noteikšanu, kā pretindes serumu tām aplamībām, kuras tika publicētas “Dienas Biznesā”. Otrkārt izteikt pārmetumu “Dienas Biznesa redakcijai par haltūru un žurnālistikas ētikas pārkāpumiem. Treškārt, rosināt DELFI auditoriju, kuru lielu daļa noteikti izmanto “Dienas Biznesu” informācijas ieguvei, izturēties pret šā izdevuma rakstiem ar piesardzību, jo neprofesionalitātes un attieksmes līmenis var gadīties pietiekami zems, lai šī piesardzība attaisnotos. Ceturtkārt, aicināt “Dienas Biznesu” tomēr atsaukt rakstu un publicēt patiesu informāciju. Piektkārt, tas ir komentārs Lato Lapsas 27.marta DELFI versijās publicētajam rakstam (Mīti par Latvijas žurnālistikas “unikālo s***gumu”) “Sestkārt” ir nokavēts -varētu ierosināt nominēt šo rakstu kā gada “sviestu” preses publikācijās “Neirovīzijā 02”, atgremojumu (tulkotu haltūru) kategorijā.
“Dienas Biznesā” šī gada 5.februārī bija publicēts Mairas Ādmines raksts “Kvalitatīvs medus – jodā nepaliek zils, bet etiķa esencē – “nesāk vārīties” Raksts domāts kā padomdevējs pircējam medus iegādē, aprakstītas medus kvalitatīvās īpašības un to noteikšanas metodes. Diemžēl lielākā daļa rakstā minētie apgalvojumi ir aplami un tautas valodā runājot, “pilnīgs sviests”.

Tā kā raksta autore Ādmines kundze ir norādījusi kontakttelefonu, piezvanīju un informēju, ka rakstā minētas daudzas aplamības un piedāvāju sniegt patiesu informāciju. Ādmines kundze paziņoja, ka ir jau saņēmusi pretenzijas un komentāri nav nepieciešami. Uz jautājumu, kad raksts tiks atsaukts, atbilde bija, ka tas netiks darīts, jo raksts tulkots no krievu valodas (tekstā ir norāde uz žurnālu ”Ļiza”) un līdz ar to Dienas Bizness par tā saturu atbildību neuzņemas. Dīvaini, “Dienas Biznesā” raksts, žurnāliste parakstījusies un telefonu ielikusi, bet atbildību ar to nesaista.

Sazinoties ar Latvijas biškopības biedrību noskaidrojās, ka biedrība ir reaģējusi tūlīt pēc publikācijas, tomēr 4 nedēļu laikā no J.Paidera kunga, kuram pretenzijas vēstule nosūtīta, atbilde vēl nav saņemta un mēģinājums sazināties ar redaktora kungu telefoniski, nav izdevies redaktora aizņemtības dēļ. Nosūtīju e-pastu ar pretenziju, bet “Dienas Bizness” lepni klusē. Arī uz atkārtotu e-pastu ar lūgumu atbildēt, atbildi nesaņēmu. Atliek minēt -augstprātības, kautrības, aizņemtības vai citu iemeslu dēļ.

Gan jau veikalus vai biškopjus negaida publikācijas upuru -“jaunizcepto medus ekspertu” plūdi, kuri meklēs burciņas ar lielāko “diastēzisko ciparu”, “baltos burbulīšus” cerībā atmaskot nelietīgos medus viltotājus, mājās veiks medus analīzes un meklēs dzīvoklī aukstāko stūri, kur temperatūra pastāvīgi ir zem 15C, lai medus nesabojātos. Iespējams, ka daudzi lasītāji šo rakstu neizlasīja un tie, kas izlasīja, cerams, aizmirsa.

Svarīgākais nav arī tas, ka publicējot šādu dezinformējoši-izglītojošu informāciju ticis nodarīts kaitējums medus prestižam un biškopju prestižam, kuri spriežot pēc raksta zemteksta nepieder sabiedrības godīgākajai daļai un tā vien kāro iemānīt lētticīgajam pircējam viltojumu, kāpēc arī katra braša “Dienas Biznesa” lasītāja pienākums ir šos neliešus atmaskot.

Daudz svarīgāk ir tas, ka iegūstot informāciju cienījamā preses izdevumā par tēmām, kuras ir mums svešas un medus kvalitātes noteikšana lielai daļai lasītāju tāda ir, šī informācija pamatojoties uz preses izdevuma lielo uzticamību tiek pieņemta kā patiesa un derīga spriedumu pieņemšanā. Pieļauju, ka žurnālistei pietrūka laika vai vēlēšanās iedziļināties medus tēmā un iets vieglākās pretestības ceļš, rakstu “nospiežot” no krievu žurnāla. Bet izbrīnu rada fakts, ka atklājoties, ka lielākā daļa rakstā minētie apgalvojumi, maigi izsakoties ir aplami, raksta autore atbildību neuzņemas, raksts netiek atsaukts, “Dienas Bizness” klusē un pat neatbild ne uz Latvijas Biškopības biedrības vēstuli, ne lasītāju vēstulēm. Nenoliedzot, ka medus kvalitāte nav sabiedrības labklājībai un drošībai vitāli svarīgs jautājums, liekas dīvaina vienīgās latviešu valodā iznākošās biznesa avīzes “Dienas Bizness”, kurai ir liela nozīme sabiedrības aktīvākās daļas informēšanā un sabiedriskās domas veidošanā, attieksme pret informācijas patiesību, kļūdu atzīšanu un atsaukšanu.

Esmu pārliecināts, ka “Dienas Biznesā” strādā daudzi profesionāli un atbildīgi žurnālisti, bet šāda attieksme pret informāciju un patiesību met ēnu uz visu izdevumu, tāpēc aicinu “Dienas Biznesu” atsaukt publicēto rakstu un sniegt patiesu informāciju par medus kvalitātes noteikšanu. Šodien “sviests” par medu, varam minēt- kas bija vakar un būs rīt? Pašreiz izskatās, ka “Dienas Biznesam” rozā krāsa ir ar stipri dzeltenīgu nokrāsu.

Lai pamatotu piena produkta pieminēšanu šī komentāra virsrakstā un preventīvi izvairītos no aizdomām, ka pārmetumi rakstam balstīti uz apgalvojumiem, izrautiem no konteksta (ļoti populārs arguments pēdējā laikā) vai kritika ir pārāk nežēlīga, sniedzu “Dienas Biznesa” raksta pilnu atreferējumu, savus komentārus liekot slīprakstā iekavās. Tiesa, centos neatstāt nepamanītas arī sīkas neprecizitātes. Ceru, ka lasītājs-potenciālais medus lietotājs gūs priekšstatu, cik daudz tajā minēto apgalvojumu atbilst patiesībai un gūs patiesu informāciju par medu un tā kvalitāti.

Kvalitatīvs medus – jodā nepaliek zils, bet etiķa esencē – “nesāk vārīties”
Maira Ādmine, tālr. 7 062549

Medu vislabāk ir iegādāties vasarā vai rudens sākumā.
Taču pārbaudīt tā kvalitāti ar dažādiem viltīgiem paņēmieniem var jebkurā gadalaikā.
(paraksts fotogrāfijai)

Pareizi izraudzīts medus nozīmē, ka ir iegādāts neaizstājams dabas produkts, kas noderēs gan kā komponents, lai sagatavotu maskas sejai, gan arī kā veselīgs saldums.
Taču, ja medus ir iepaticies pēc garšas, tas nenozīmē, ka tas ir arī kvalitatīvs. To iesaka žurnāls “Ļiza”

Vispirms jāpārbauda kvalitāte
(Pretenciozs padoms, jo medus ir pārāk sarežgīts produkts lai tā kvalitāti viegli varētu noteikt. Vispirms gan būtu jāvienojas par terminu “kvalitāte” Ja medus atbilst valstī noteiktajam medus standartam, tad tas ir kvalitatīvs. Domāju, ka pareizāk būtu runāt salīdzinošo kvalitāti.)

Vispirms uzmanība būtu jāpievērš uz etiķetes norādītajam diastēziskajam ciparam, kas norāda, cik daudz aktīvo fermentu satur bišu produkts.

(Medus sastāvs ir ļoti komplicēts- vairāk kā 300 savienojumu, tajā skaitā dažādas bioloģiski aktīvas vielas, fermenti. Kvalitatīvs medus ir dzīvs medus un tā stāvoklis nepārtraukti mainās. Diastāzes skaitlis (termins -diastēziskais cipars acīmredzot radies kā burtisks tulkojums no krievu valodas) raksturo viena no medū esošā fermenta-diastāzes (beta amilāzes) saturu un to izmanto medus bioloģiskās aktivitātes raksturošanai. Diastāzes skaitli izsaka Gotes vienībās, viena vienība atbilst vienam ml 1% cietes šķīduma, kuru 1 stundas laikā sašķel 1 grams medus. Diastāzes skaitlis ir tikai viens no medus kvalitāti raksturojošiem parametriem. Tas medus iepakošanas procesā un glabāšanas laikā mainās un var ļoti strauji mainīties(samazināties vai pilnīgi izzust),ja medus pārstrādes laikā tiek karsēts vai vēlāk nepiemērotos apstākļos uzglabāts. Piemēram, ja glabājot pie 10C diastāzes skaitlis par 50% samazinās pēc 12600dienām(34.45gadiem), tad pie 30C -pēc 200dienām(6,6mēnešiem) un pie 80C pēc 1.2 stundām. Cits jautājums, ka uz etiķetēm diastāzes skaitlis vispār netiek minēts, jo tā kā tas mainās, diastāzes saturs produktā vienmēr būs citāds, kā norādīts etiķetē. Precīzāks medus stāvokli raksturojošs parametrs ir hidrooksimetilfurfurola(HMF) saturs, jo tas svaigā medū ir tuvu nullei un palielinās medu glabājot un sildot. HMF šeit vispār netiek pieminēts, bet vairākums valstu medu drīkst izmantot tikai kulinārijas vajadzībām, ja tā saturs ir vairāk par 40mg/kg. Tiesa, jāmin, ka liels HMF saturs neatstāj kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un bez bažām var ēst arī vairākus tūkstošus gadus glabājušos medu)

Ja minētais cipars ir mazāks par 17, uz šo medu pat nav vērts skatīties. Savukārt iegādāties medu, kam diastēziskais cipars ir lielāks par 28, ir liels retums.

(Ja Latvijas un vairumam pasaules valstu standarti ir 8, tad no kurienes ir maģiskais cipars 17? Diastāzes skaitļa lielums ir atkarīgs arī no medus šķirnes un, piemēram, tautā tradicionāli augstu vērtētājiem liepu vai āboliņu medum šis rādītājs ir dabīgi zems.)

Ja pārdevējs lepojas ar sertifikātu, uz kura minēts cipars 50 (tas ir augstākais novērtējums, kādu dravnieks var saņemt par medus kvalitāti), visticamāk, ka pircējam tiek piedāvāts, tā teikt, ūdeņains vēl negatavs medus, kas, iespējams, jau mazliet sācis rūgt. Medu ar tik augstu diastēzisko ciparu iespējams iegūt, šķiet, tikai un vienīgi dabas rezervātos.

(Nav pamatu uzskatīt, ka diastāzes skaitlis rezervātos ievāktajam medum ir lielāks kā citur. Vai ir kādi dati, ka Moricsalā vai Krustkalnu rezervātā iegūtā medus diastāzes skaitlis ir lielāks par Ziemeļkurzemes mežos vai Latgales pakalnos iegūto? Iespējams tas attiecas uz medu , kurš ievākts industriāli attīstītajās un blīvi apdzīvotājās valstīs, bet Latvijās nepiesārņotajā dabā šis apgalvojums nav derīgs. Diastāzes skaitlis svaigam medum ir atkarīgs arī no medus šķirnes un medus izcelsmes vietas, piemēram, virzienā uz ziemeļiem (Ziemeļu puslodē) skaitlis palielinās. Tieši nenogatavinātā medū diastāzes skaitlis ir mazāks. Bet iespējams, ka raksta autore vēlējusies teikt, ka rezervātos iegūst sarūgušu medu? )

Jāpērk vasarā un rudenī
Sākotnējo dzintara caurspīdīgumu medus nesaglabā ilgi. Medus sacukurojas jau pēc pāris mēnešiem. Taču tas neliecina, ka medus ir sliktas kvalitātes.

(Medus kristalizēšanās(sacukurošanās) ir dabisks medus attīstības process, ko nosaka fermenti un tā ir viena no kvalitatīva medus pazīmēm. Kristalizācijas ātrums ir atkarīgs no medus šķirnes (fruktozes daudzuma medū- jo vairāk fruktozes, jo lēnāk kristalizējas), apstrādes un glabāšanas apstākļiem. Arī kristālu lielums un veids ir atkarīgs no medus šķirnes. Viršu medus, piemēram, veido želejveida masu, aveņu medus pie 5C var nesacukuroties 6 mēnešus un rapšu medus pie 20C sacukurosies 2 nedēļās. Tieši kristalizēšanās liecina par medus kvalitāti, medus nav pārsildīts, fermenti ir saglabājušies, savukārt medus, kuram pievienots cukursīrups kristalizējas slikti. Visātrāk kristalizācija noris pie +15C, vislēnāk no 0-10C, bet pie 40C sakristalizējies medus kļust šķidrs. Kristalizēšanās gaita var arī liecināt par iespējamo medus kvalitāti -pārsildītam medum process sākas pēc ilga laika, veidojas lieli medus kristāli trauka apakšējā daļā)

Kad medus ir sacukurojies, tā kvalitāti mājas apstākļos pārbaudīt jau ir ļoti grūti. Šī iemesla dēļ medu būtu ieteicams iegādāties vasarā vai rudens sākumā.

Viltojumus var atšķirt ar jodu un etiķa esenci
Lai atšķirtu kvalitatīvu bišu produktu no nekvalitatīva medus, ielieciet medū karoti. Labs medus uz karotes it kā rullējas un pielīp, bet slikts – notek nost.
Lai medus būtu biezs, bieži vien tajā saimnieks iemaisa pāris karotes kartupeļu cietes vai arī miltus. Šos piemaisījumus atklās neliela pilīte joda. Ja medus no joda nepaliek zils, tajā piemaisījumu nav.
Lai noteiktu produkta oriģinalitāti, lieti noderēs arī etiķis. Nelielu daudzumu medus izšķaidiet koncentrētā etiķa esencē. Ja medū būs kādi piejaukumi, medus sāks, tā sacīt, mazliet burbuļot un vārīties.

(Šī ķīmiskās reakcijas ir pazīstama no skolas ķīmijas stundām, jods iekrāso cieti zilu, bet krīts reaģē ar jebkuru skābi, arī etiķskābi. Medu viltojumi, pievienojot krītu, cieti, miltus netiek plaši izmantoti un neesmu dzirdējis, ka Latvijas bitenieki izmantotu šādus paņēmienus. Protams, to nevar izslēgt, bet tas noteikti ir reti sastopams, pie tam cietes vai krīta neesamība medū nebūt neliecina par medus augsto kvalitāti. Visbiežāk kvalitāti ietekmē citi faktori, piemēram, medus uzkarsēšana, nepiemērota glabāšana, cukursīrupa pievienošana, ārstniecības līdzekļu paliekas medū u.t.t.. Ja tomēr rodas aizdomas, izšķīdinot medu destilētā ūdenī viegli var noteikt vai medum ir mākslīgi piemaisījumi- šajā gadījumā veidosies nogulsnes. Tomēr joda un etiķa metodēm ir lieliskas priekšrocības -tas skan tik interesanti un džeimsbondiski, ka liktas pat raksta virsrakstā.)

 Ja uz medus virsējās kārtas veidojas nelieli, balti burbulīši, tas liecina par to, ka saimnieks bites piebaro ar cukura sīrupu. Tādējādi šajā produktā nebūs nedz vitamīnu, nedz ziedputekšņu.
(Balti burbulīši var liecināt par to, ka medus ir nesen sviests, pārliets, filtrēts u.t.t. Cukursīrupa klātbūtni mājas apstākļos konstatēt ir sarežģīti. Vienkāršākais paņēmiens -medus ieliešana ūdens glāzē. Ja ātri izšķīst, liela iespējamība, ka piemaisīts cukursīrups vai medus mitrums ir palielināts. Ja saglabā formu- visticamāk kvalitāte ir laba. Medus, kuram pievienots cukursīrups ilgi nekristalizēsies. Ar cukursīrupu atšķaidītam medum ir paaugstināts saharozes saturs (vairāk par 6%),bet arī to mājas apstākļos pagrūti noteikt. Ticamus rezultātus var iegūt ,izmeklējot medu laboratoriski, izmantojot izotopa C13, hromatogrāfijas vai citas metodes.).

Nepērciet medu uz autostrādēm
Medu nebūtu ieteicams iegādāties arī pie lielceļu tirgotājiem. Tātad no tiem saimniekiem, kuru mājas, iespējams, atrodas autostrādes tuvumā. Tas nozīmē, ka bites medu vāc tuvējā pļavā, kas arī atrodas pie šiem ceļiem. Ir pierādīts, ka šādās vietās savāktajā medū būs paaugstināts smago metālu sāļu daudzums.

(Visticamāk, ka ja medus tiek pārdots pie automaģistrālēm, tas nebūs vietējais un kvalitatīvākais medus, jo pārdevējam ir vieglāk nopelnīt ar lētu importa medu. Tirdzniecība pie automaģistrālēm vispār nav raksturīga Latvijas medus tirgum. Ja tomēr biškopis stāv lielceļa malā un pārdod medu, nebūt nav pamata domāt, ka bišu ganības atrodas automaģistrāļu tuvumā. Bites ievāc nektāru līdz 2 km rādiusā no stropa. Vai braucot pa Latviju vērojams liels bišu stropu skaits ceļu malās? Drīzāk būtu jāpievērš uzmanība Latvijā ievāktajam liepziedu medum, jo Latvijā nav liepu mežu un liepziedu medu pārdošanai var ievākt tikai no pilsētu parkos un apstādījumos augošajām liepām. Smago metālu saturs šajā medū visticamāk ir palielināts.)

Pareizi jāuzglabā
Viena lieta ir nopirkt kvalitatīvu medu, otra – to pareizi uzglabāt. Medus nemīl siltumu. Temperatūrā, kas ir virs + 15 grādiem, produkts zaudē visas savas labās īpašības.

(Pilnīga aplamība- glabājot šādā temperatūrā medus nebūt nezaudē visas labās īpašības! Optimālā temperatūra gan ir no 0-10C, bet ņemot vērā, ka šādu temperatūru ir grūti nodrošināt, kompromisa variants ir 15-20C. Šādā temperatūrā medus kvalitatīvās izmaiņas noris ļoti lēni. Medus traukam jābūt hermētiski noslēgtam, jo medus viegli pieņem smaržas. Noteikti nedrīkst likt saulē (tas ir svarīgi arī ielas tirgotājiem), jo tiešos saules staros medus zaudē savu bioloģisko aktivitāti par 50-100% 1 stundas laikā)

Ledusskapis arī nav labākā vieta, kur uzglabāt medu. Tajā ir paaugstināts mitruma daudzums, un medus nemīl mitrumu.

(Ja trauks ir hermētiski noslēgts(tādam ir jābūt) un temperatūra ledusskapī piemēram ir +4C, tad apstākļi medus glabāšanai ir ideāli.)

Vislabāk medu ir uzglabāt vēsā, sausā un tumšā vietā, turklāt – tumšā stikla traukā.
 
 

 

Publicēts: 05.02.2002. Dienas Bizness (1796), 23. lpp.

(Secinājumi :
Medus kvalitāti mājas apstākļos pārbaudīt ir pārāk sarežģīti. Medus nav konveijera produkts un poliflorais(dažādu ziedu) medus, kuru pārsvarā Latvijā ievāc ir katru gadu atšķirīgs. Kvalitatīvs medus ir dzīvs, proti, tas nav stabils un nepārtraukti mainās. Bet tieši “dzīvais medus” ir vērtīgs gan kā profilaktisks, gan kā ārstniecisks līdzeklis un ,manuprāt, daudz dabiskāks un vērtīgāks par gerimaksiem, biovitaliem un citiem medicīnas industrijas brīnumlīdzekļiem ar uzpumpētiem reklāmas muskuļiem. Ir dažas vienkāršas metodes, kuras var pielietot mājas apstākļos, lai noteiktu atsevišķas medus īpašības un kuras ļauj izdarīt dažus secinājumus par iespējamo medus kvalitāti. Tās ir organoleptiskā metode-medus garša un aromāts, medus viendabīguma un krāsas noteikšana, medus viskozitātes pārbaude(ar karotīti medus burkā vai liešanu ūdens glāzē), medus kristalizācijas gaita. Tomēr precīzi rezultāti iegūstami tikai laboratorijā un ikdienas patērētājam diez vai būs laiks, vēlēšanās un nauda ar to nodarboties. Manuprāt, medus izvēlē nepietiekami novērtēta produkta un preces pārdevēja uzticamība, ražotāja un pārdevēja atbildība par produktu. Ideālā gadījumā tas būtu Latvijas biškopju saražots, Latvijā fasēts un kontrolēts medus, kuram ceļš no stropa līdz patērētāja vēderam ir visīsākais, tāpēc vieglāk kontrolējams, savukārt ražotāja atbildība patērētāja priekšā vislielākā. Un te var piebalsot arī Grindevits reklāmai -“..ja dzīvojat Baltijā”, jo ievākts tas ir no MŪSU zālītēm. Latvijas Biškopības biedrība ir ieviesusi preču zīmi “Ievākts Latvijā”. Pagaidām šī preču zīme gan netiek pietiekami administrēta un esošā kontrole negarantē augstāku produkta kvalitāti. Tomēr tas ir solis pareizajā virzienā, lai Latvijas patērētājs varētu nopirkt Latvijā ievāktu kvalitatīvu medu, tā veicot ieguldījumu gan savā veselībā, gan apkārtējā vidē. Lai potenciālais lasītājs un medus ēdājs piedod Vinnija Pūka fanam pārāk sīku dažu medus īpašību aprakstu un atkāpšanos no tēmas, bet ar to gribēju teikt, ka medus kvalitātes noteikšana nav tik viegli veicama un pārāk vienkāršota, ambicioza un pavirša pieeja nedos patiesus rezultātus.)

Advertisements

6 comments

  1. Njā… nemaz nezināju, ka Dienas Bizness var pārtulkot rakstu no krievu sieviešu žurnāla. Man likās, ka tas ir nopietnāks laikraksts.

    Bet par padomiem paldies.

  2. Una
    2011.gadā tāpat noderēja skaidrojums par cukura sīrupa klātbūtni. Ieinteresējos par nopirkto no godīga, nesavtīga pārdevēja ,kurš no Latgales bija saņēmis negaidītii daudz safasētu medu.

  3. Tauta ir jāizglīto, lai atšķirtu dabīgo no mākslīgi radītā. Paldies Jums par izskaidrojumu!

  4. Liels paldies par rakstu! Man kā tikai lietotājam bija ne tikai interesanti to lasīt, bet arī tas kalpoja kā derīgas informācijas avots.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s