Spieta māte


“Jo dziļāk mežā, jo treknāki partizāni” (latviešu tautas paruna) 🙂

Aizvedu 6 saimes no novietnes, kur kādreiz bija klusi, bet tagad arvien vairāk laukus sāk apstrādāt. Eiropas atbalsta maksājumi un augstās graudu cenus rosina apstrādāt arī mazākus un nomaļākus laukus.
Jau pagājušogad tajā novietnē novēroju, ka vasaras vidū saimes ir vājākas par saimēm dziļi mežā, kaut gan pavasarī ienesums bija daudz labāks nekā mežu novietnēs un arī saimes bija saaudzētas krietni lielākas. Spietošana nebija pie vainas. Rudenī gan saimju spēks izlīdzinājās un labi ienesa arī no viršiem (lai arī nosacīti šajā novietnē ir vairāk lauku, tomēr mežu mums Ziemeļkurzemē ir gana un tuvākā mežmala vien pāris simtus metri), tomēr  bija aizdomas, ka vasaras vidū daļa lidojošo bišu kļuvušas par upuri kādai miglošanai.
Šogad uzarts arī lauks, pa kuru braucu pie novietnes un ir ļoti svarīgi, lai piebraukt varētu pie pašiem stropiem, tas ir milzīgs gan laika, gan spēku ietaupījums, ka nav tālu jāstiepj tukšie korpusi un kāres, biškopības inventārs un vēljovairāk pilnie medus rāmīši.
Tāpēc aizvedu saimes dziļāk mežā. Pavasara ienesums varbūt nebūs tik labs, bet nav lauksaimniecība, tuvumā ir ļoti dažādi mežu tipi, gan sili, gan paliels purvs, gan brūkleņu platības, izcirtumi ar avenēm un arī virši. Ceru, ka vieta būs laba un varēšu turēt šeit vairāk saimes.

Citā vietā no 11 saimēm 2 izspietojušas un vienai bija aizdomas, ka nav jaunā māte. Sestdien izskatījos, ne mātes, ne dējumu. Ieliku kontrolkāri un pirmdien ar 2 apaugļotām mātēm (vienam atdalenim māte nebija pieņemta) braucu skatīt. Kontrolkārē nevienas sasteigtās kanniņas, tātad māte ir. Paceļot nākamo kāri, tā pusizvilkta jau piedēta un uz kāres smuka, dzeltena karaliene. It kā spieta mātes būtu jānomaina, bet atļaušu sev šī skaistā pārsteiguma vaininieci pasaudzēt.
Lūk pāris bildes no jaunās stropa saimnieces fotosesijas. (ar vienu roku turēju kāri, ar otru meklēju mašīnā fotoaparātu):)

Šajā bildē var ieraudzīt visus 3 bišu saimes pārstāvjus -bišu māti, darbabites un tos, kuri laikā kamēr bites vāc nektāru, ziedputekšņus un velk vasku, dzer aliņu un skatās televizoru- tranu(s) 🙂

Avenes sāka ziedēt 6.06. Sestdien bites bija samērā dusmīgas, arī lidoja slinki, kaut gan laiks bija saulains. Varbūt par sausu. Tomēr jau nākamajās divās dienās drava sanēja ienesuma skaņās, arī mežā varēja redzēt bites dzīvojoties pa avenēm. Tātad par spīti ilgstošajam sausumam, avenes medo. No 10.06 gan laiks apmācies, vējains un vēss, šādā laikā ienesuma nav. Tiesa, laika prognozes ir optimistiskas, nedēļas beigās vējš norimšot un lai arī pa laikam līšot (kas nemaz nav slikti), sola patīkami siltu. Avenes būs pilnos ziedos un cerams, medus nāks stropos.

Advertisements

8 comments

  1. Pēdējā laikā viens no interesantākajiem un lasāmākajiem blogiem. Pozitīva atslodze no standarta IT / smieklīgu video ikdienas.
    Agrāk kopā ar vecotēvu arī piedalījos medus mešanā un bišu kopšanā, lasot blogu daudzi aizmirsti fakti un notikumi uzpeld. 🙂

  2. Šogad eksperimentāla kartā pārvacu dažas bišu saimes no senču mājam ciematā uz laukiem kur cilvēku nav lielgabala šāviena attāluma un ar lauksaimniecību šķiet neviens nenodarbosies, jo apkārtējo zemju īpašnieki uzsākuši pamatā lauku aizaudzēšanu jau tā mežainā apvidū. Katrā ziņā, ja salīdzina saimju attīstības dinamiku stap pārvestajām un atstātajām ir manāma atšķirība. Un mums meži Ziemļvidzemē ar netrūkst 😀

    Vai nav apgrūtinoši braukāt un izsekot kas notiek katrā vietā,ja saimes ir izkaisītas daudzās novietnēs?! (Nav tadas pieredzes, jo parasti saimes stāvējušas 1-2 vietās)

  3. Paldies visiem par labiem vārdiem! 🙂

    Par novietņu skaitu.
    Nav jau viegli tās novietnes apbraukāt un gan degviela, gan laiks maksā naudu:) Ja jātur daudz saimju, vienā vai pāris vietās turēt nevar un novietnes-bišu ganības ir jāmeklē.
    Ir jau arī daudz priekšrocību. Braucot uz novietnēm paveras dažādi dabasskati. Katrā novietnē ir kas skaists. Kaut vai lupīnas, kuru šī gada bildes drīzumā ievietošu. Vai ezītis pie stropa, medus un vaska smaržu sajutis. Vai dzeguze kūkojam eglē (pirmo reizi mūžā šogad redzēju dzeguzi kūkojam kokā, pirms tam vienu reizi biju piefiksējis to lidojot un kūkojot).
    Katrā novietnē ir dažāds ienesums- dažāds medus. Dažreiz novietnes ir pavisam tuvu (~3km), bet ienesuma apstākļi un medus pilnīgi dažāds. Tālākā novietne no mājām ir ap 18km, bet tālākās novietnes viena no otras ap 25km.
    Galugalā -vasaras darbu karstumos, braucot no vienas novietnes uz citu, var atpūsties.:)

  4. godīgi teikšu, nevarēju iedomāties, ka bišu audzēšana jeb kā to pareizi nosaukt varētu būt tik daudzpusīga un interesanta. 🙂

  5. Arī es sākumā nevarēju iedomāties.:) Jo vairāk tajā pasaulē ieej, jo vairāk interesantu lietu atklājas.
    Tas ir mikrokosmoss, kuru vērojot un kurā līdzdarbojoties, saproti, ka ir vēl kaut kas …

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s