Maija atskaņas


“Maijā tik nervozi,
ziedi-
visu laiku steidzas”

(I.Ziedonis)

Maija ziedi ir aizsteigušies, ziedu nektārs jau salikts šūnās, nogatavināts un liela daļa jau aizvākota. Mēnesī bija daudz saulainu dienu, lai arī maija otrajā pusē dominēja ne visai draudzīgi ziemeļpuses vēji, kuri nav labvēlīgi nektāra izdalīšanai, tomēr ienesums bija pietiekami labs.
Galvenais maija notikums tomēr bija manas pirmās paša potētās bišu mātes. Titullapas bildē ir jau otrā māšu partija 30.05 (pirmās saliku nukleusos kā kanniņas 20.05).

Šeit tikko dzimusi un marķēta māte. Visas šīgada mātes centīšos marķēt, tas ļoti atvieglo tās sameklēšanu saimē un ļauj noteikt vecumu.Dravnieki jau zina, bet šo dienasgrāmatu lasa arī tie dabas, bišu un medus draugi, kuri paši ar biškopību nenodarbojas tāpēc uzrakstīšu par krāsām.

Bišu māte dzīvo līdz 5 gadiem, bet produktīva tā ir 2-3 gadus. Tā kā tās ilgāk par 5 gadiem nedzīvo, tad ir 5 krāsas, katram gadam sava. Zila(0 un 5)-balta(1 un 6)-dzeltena(2 un 7)-sarkana(3 un 8)-zaļa(4un 9). Skaitļi -gadaskaitļa pēdējais cipars, šogad ir sarkans (2008), nākamgad zaļš (2009), bet sarkans nākamreiz būs 2013.gadā.
Šī ir Somijas bakfāstiete. Bakfāstietēm mātes dzimst divu veidu, fotogrāfijā ir tumšā (protams ne tik tumšas kā karnikas vai karpatietes), bet nedaudz vairāk par pusi piedzima dzeltenās.
Maija vidū pastiprinājās spietošanas noskaņojums. Izpietojušas gan tikai pāris saimes, bet dabūju pastrādāt, lai “pierunātu” meitenes palikt mājās. Visefektīvākais paņēmiens – pagaidus atdaleņu veidošana.

Pagaidus atdalenis

Dažas maija bildes.
Kur nu maijs bez ābeļziediem!

Pirms nukleusu veidošanas. Par nukleusiem vēlāk (visticamāk ziemā 🙂 ) uzrakstīšu domāju uzrakstīt vairāk.

Sākušas ziedēt jau pirmās lupīnas!

Šonedēļ sola jauku laiku, bet galvenais ienesums -avenes vēl nezied. Mežs tomēr medo, bet kas “nāk iekšā” grūti teikt. Avenes pie šādiem apstākļiem varētu sākties ap 10. jūniju, nākamnedēļ gan sola lietu. Lietus tomēr ir vajadzīgs, gan dabai, gan zemniekiem. Arī avenēm varbūt nenāktu par sliktu, jo nav zināms vai tādā sausumā tās pienācīgi medos. Jūnija dienas ir garas, bites lido ilgi un gan jau arī saulainu dienu pietiks. 🙂

Advertisements

5 comments

  1. Nu kāpēc, KĀPĒC cilvēkam – “radības kronim” ir liegta laimīgā iespēja laisties ziemas miegā un pamosties maijā….:) Nu labi, marta beigās vai aprīļa sākumā arī varētu….:))))))))

  2. Man liekas, ka arī marta sākums būtu pieņemams:) Agrais pavasaris, kad daba mostas, strauti čalo, zīlīte čīgā pavasarim himnu un gaiss smaržo pavasari ir tikpat skaists kā maija ziedu trakums:)

    Kāpēc liegts? Varbūt vainīgs ir tas ābols, tā meitene, kura to ābolu “pierunāja” vai tas čalis, kurš tajā ābolā iekodās.:)’

    Amerikāņiem ir izcils fantasts -Roberts Šeklijs un vienā viņa stāstā kādā tālā nākotnē uz tālas planētas bija “ideāla” sabiedrība. Arī ģimenes tur bija ideālas-nebija strīdu, u.t.t. Vīrs “ieslēdza” sievu tikai tad, kad viņš bija mājās. Kad gāja prom, neatceros ko viņš darīja (diezvai ledusskapī bāza), bet sievai “procesi” apstājās. Tādējādi sieva vienmēr bija jauna, priecīga, kad vīrs nomira, viņa vēl bija jauna, bet ar vīra mantojumu un atkal varēja precēties. Mājasdarbus apdarīja roboti un arī stresa nebija, jo stresu apkaroja ar robotu sadauzīšanu. Kad stāsta varonis aprecēja tās planētas sievieti un gribēja dzīvot pēc Zemes likumiem, sieva pārmeta, ka viņš viņu nemīlot 🙂 Kad lieta nonāca līdz laulības pārkāpšanai, jaunais džeks solījās, kā mīlestības apliecinājumu, turēt sievietu ilgāk atslēgtu kā nepieciešams, lai viņa atgūtu “zaudēto laiku” 🙂
    Šeklijs ir ļoti interesants, kaut gan pēdējo reizi lasīju viņu pirms pārdesmit gadiem.

    Nebūtu slikti kādus pāris mēnešus ziemā aizbraukt uz Argentīnu vai Čīli. Tur tagad ir pavasaris…. Tomēr tas nebūtu iespējams, pat ja citi apstākļi, kuri to padara par neiespējamu, atkristu. Man pietrūktu Latvijas, ja tas būtu ilgāk par nedaudzām dienām. Arī to dubļu, kuru tagad ir pārpārēm….

  3. Protams, pamosties vajadzētu ne vēlāk par agru 9.marta rītu, to taču nevar palaist garām:))))
    Kam nācies daudz ceļot, saka, ka var aizvērtām acīm pēc gaisa smaržas lidlaukā vien noteikt, kur esi ieradies. Bet pavasara gaiss tik “traki” smaržo tikai Latvijā, tāpēc nekāda aizceļošana nelīdz un pelēkā decembrī jau domājam par rozā lupīnām un lillā viršiem… omm:)
    No “cilvēcīgajiem” fantastiem noteikti pieminēšanas vērts ir arī Klifords Saimaks, viņa “Putekļu zebra”, “Bērnu dārzs”, “Mērķi sasniegusī paaudze” un citi stāsti ir tik vienkārši un ģeniāli.
    P.S. Tos “vainīgos” varbūt sarindot citādā secībā – čalis, čūska, ābols, liktenis… meitene tikai garām gāja :)))))

  4. Tātad atmaskots, ka esmu Zivs:)
    Par Saimaku neesmu neko dzirdējis. Būs jāpaprasa Mr. Gūglem, ir ļoti maz lietu ko viņš nezin.
    Par lupīnām. Vēl pusgads, līdz tās atkal ziedēs un pusgads kopš ziedēšanas pagājis. Un laukā neviena zieda, pat leduspuķu rūtīs nav… Laikam laiks salikt dienasgrāmatas lapās šīs vasaras lupīnas 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s