Balta ābele zied


“Brīnumi….Kurš gan negrib tos redzēt? Taču neba tie jāsauc tieši tā-tai daudz apsološajā vārdā. Bez tāda liela apsolījuma, kāds ir vārdā “brīnums”, to var saukt arī par ieraudzīšanas priekiem, par priekiem ieraudzīt. Pārsteidzošais ir ne tas, ko redzi, bet tas ko ieraugi. Redzēju un…pazuda. Ieraudzīju un …palika. Pielipa. Neatstājas vairs. Neaizmirstas. (I.Ziedonis grāmatā “No patikšanas uz patikšanu”  )

Lai arī šis dienas citāts jau ir vienreiz izmantots ( http://www.dravnieks.blogs.lv/lapa/4/ ) tomēr tas ir tik ļoti piemērots ieraksta tēmai, ka bez sirdsapziņas pārmetumiem lietoju to otrreiz.

Ir sācies riepu laiks un dienasgrāmatas ierakstiem neatliek laika. Knapi laika var atvēlēt zoles uzspēlēšanai draugos. 🙂

Tāpēc ķeros pie fotofondiem. 🙂

Pirmā bilde tapusi pagājušā gada maijā, otrā šīgada Lieldienās.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s