Kārlim Pfeferlem -90!


“Skolotājs strādā mūžībai. Neviens nevar pateikt, kur beidzas tā ietekme” (Henrijs Brūks Adams) 

28.martā ievērojamajam vācu biškopim un biškopju skolotājam Kārlim Pfeferlem (Karl Pfefferle) aprit 90.gadu. Daudz laimes!
pfefferle.jpg
Kārlis Pfeferle ar vedeklu pie apbalvojumu stenda muzejā. (fotografēts 6.04.2004)

Pirms 4 gadiem pavisam nejaušā kārtā iepazinos ar šo lielo cilvēku, kurš savu mūžu ir veltījis bitēm, izveidojis Eiropā lielāko biškopības muzeju, skolojis daudzus biškopjus un tiek saukts arī par bišu karali (Bienenkönig) un bišu pāvestu (Bienenpapst).
Viņa grāmata “Dravošana daudzkorpusu stropos” ir piedzīvojusi 13 izdevumus, divreiz saņēmusi “Apimondia” zelta medaļu. Tā ir kļuvusi arī par manu biškopības Bībeli, grāmatas lielākie plusi ir daudzās fotogrāfijas, autora sulīgā valoda un dziļi personīgi sirsnīgais vēstījums.

Iepazinos ar meistaru nejauši. 2004.gada pavasarī braucu uz Vāciju nelielā ceļojumā un galvenais ceļojuma mēŗkis bija Minstertāles biškopības muzejs. Biju apmeklējis šo muzeju 1992.gadā, kad izgāju praksi LLU studentu grupā Bādenē. Vienā no ceļojumiem mūs aizveda arī uz šo muzeju, bet tajā laikā bites man neinteresēja, muzeju izstaigāju, bet bez sevišķas aizrautības. Paņēmu bukletiņu, kuru kādu gadu pirms 2004.gada ceļojuma vecus dokumentus cilājot, atradu un sapratu- jābrauc!

Iebraucām Minstertālē 6.04.2004, apmēram plkst. 4 pēcpusdienā. Biju izdrukājis no interneta vairāku viesumāju kontaktus, bet apzvanot izrādījās, ka vienā aizņemts, citur remonts u.t.t. Ieraudzījām “I”burtu un īsi pirms darba laika beigām iegājām tūrisma informācijas centrā. Stādījāmies priekšā- ka no Latvijas, vēlamies sameklēt naktsmājas, nākamajā dienā apskatīt muzeju, u.t.t.. Pēc muzeja pieminēšanas vīrs atplauka, noprasīja vai tiešām esam mērojuši ceļu no Latvijas, lai apmeklētu muzeju, un dabūjis apstiprinošu atbildi sazvanīja, kā vēlāk sapratām varbūt labāko viesumāju Mistertālē. Dabūjām istabu ar lielisku skatu uz Belhenu-trešo augstāko Švarcvaldes virsotni. Tūrisma informācijas centra darbinieks sāka stāstīt, ka viņs pats esot biškopis, bet viņa tēvs Kārlis Pfeferle ir muzeja dibinātājs un veidotājs. Noprasījis cikos vēlamies muzeju apmeklēt, sacīja, ka, ja veselība atļaus, tēvs arī atbrauks uz muzeju, lai iepazītos.

Nākamajā rītā gājām uz muzeju, Kārlis Pfeferle ar vedeklu jau gaidīja. Laipni izrādīja muzeja istabas. Pfeferlem ir bijusi saistība arī ar Latviju. 1941.gadā gulējis Rīgā lazaretē un atcerējās Rīgu kā skaistu pilsētu. Pajautājis par manu vācu valodu un vai uzvārdam ir saistība ar Vāciju, pasmējās par vienu atgadījumu, kad gājuši garām vienām mājām Latvijā un pretī nācis zemnieks, pēc izskata īsts vācu zemnieks. Paprasījuši kā sauc – “Bergmann” (Bergmanis) 🙂

Saņēmu arī dāvanā augstāk minēto grāmatu, kuru bieži palasu, atverot uz labu laimi. Pateicoties šai grāmatai, varu uzskatīt Pfeferli arī par savu Skolotāju.
Par muzeju uzrakstīju rakstu, to tad var šeit izlasīt. Varu tikai atkārtoties, ka uz šo muzeju ir vērts aizbraukt katram biškopim un arī apkārtne ir ainaviski fantastiska. Ceru, ka arī man radīsies iespēja kādreiz šo muzeju un skaisto novadu vēlreiz apmeklēt.
Lai mazās bildes “atvērtos”, tām jāuzklikšķina 🙂
muenstertal_1.jpg


Biškopības muzejs Minstertālē
 
Ar staltām dižeglēm apauguši un apsūnojušiem bazalta bluķiem noklāti kalni,čalojoši kalnu strautiņi, koši zaļas ielejas, kurās ganās aitas un kazas, zied savvaļas ķirši un izstiepušies ciemi, kuros mājas sacenšas viena ar otru krāšņumā un sakoptībā, dzidras kalnu upītes ar tiltiem, kuru margas vasarās slīkst pelargoniju kupenās.
Tā nav aina no pasaku grāmatām, tā ir Švarcvalde, novads Bādenes-Virtembergas pavalstī, Vācijas dienvidrietumos – viena no vāciešu iecienītākajām atpūtas vietām. Švarcvaldes dienvidrietumos gleznainā ielejā izstiepusies Minstertāle, idillisks kalnu ciemats, kurā izveidots Eiropā lielākais biškopības muzejs.
 
Muzeja izveidošanas ideja pieder Kārlim Pfefferlem (Karl Pfefferle)- biškopim ar pasaules vārdu, kura grāmata „Dravošana daudzkorpusu stropos” APIMONDIA kongresos divreiz ieguvusi zelta medaļu, vairāku patentētu izgudrojumu autoram,no kuriem viens saņēmis sudraba medaļu APIMONDIA kongresā.
Veicot administratīvo reformu un apvienojot mazākos ciematus vienā tika izveidota Minstertāles kopiena (ciemats) ar administratīvo centru Unterminstertālē. Muzejs dibināts 1978.gadā un atrodas bijušajā Obertāles rātsnamā-ciema padomē. Sākotnēji tas aizņēma tikai vienu ēkas daļu, taču eksponātu skaitam augot,ciema rāte piešķīra muzejam visu ēku, kas tagad jau 15000 eksponātiem kļuvusi par šauru.
bm_1.jpg
Tieši pateicoties Pfefferles kunga personībai, muzejs ir kļuvis par lielāko biškopības muzeju Eiropā. No saviem ceļojumiem pa Eiropu, Āfriku un Ameriku viņš atgriezās ne vien ar jauniem muzeja eksponātiem, bet arī iegūtām draudzībām, kuras arī devušas savu artavu muzeja attīstībā. Nevar nenovērtēt arī citu biškopju un entuziastu ieguldījumu.
Muzeja darbinieki, atbildot uz jautājumu, smejoties teica, ka viņi paši nesaprotot, kā izdevies savākt tik bagātīgu biškopības priekšmetu kolekciju. Daļa kolekcijas ir pirkta (arī par personīgo naudu), daudzi priekšmeti dāvināti. Redzot to darbu un pašatdevi, kas šeit ieguldīts, nav brīnums, ka sūtījumi nāk no visas pasaules un apmeklētāji brauc vēlreiz ar dāvanām- seniem un ne tik seniem biškopības priekšmetiem. Tāpēc lielai daļai eksponātu pievienots ne tikai apraksts, bet arī dāvinātāja vārds un dzīvesvieta.
Pašlaik muzeju uztur un pilnveido Minstertāles biškopības biedrība, kura pirms 3 gadiem svinēja 100 gadu jubileju. Vēl joprojām aktīvi tā darbā iesaistās arī 86-gadīgais Pfefferles kungs un viņa ģimene. Par nopelniem biškopības attīstībā un Minstertāles popularizēšanā Pfefferles kungam piešķirts Minstertāles goda pilsoņa statuss. Laimīgas sagadīšanās dēļ arī mums bija iespēja iepazīties ar sirmo biškopības korifeju, tikām laipni uzņemti, iepazīstināti ar muzeju ekspozīciju un tā vēsturi.
 
Īsti izprast biškopju radošo domu,meklējumu garu un biškopības attīstības līkločus var tikai redzot milzīgo biškopības inventāra dažādību. Daudz no tā, kas tagad liekas arhaisks, kādreiz bija nozīmīgs atklājums un kalpoja par pamatu biškopības attīstībai un nākamajiem izgudrojumiem.  Piemēram Džeržona strops kā pirmais līstīšu strops-apkāru stropa priekštecis vai pirmā medus sviede. Ar dažādu uzskatāmo materiālu palīdzību apmeklētāji tiek iepazīstināti ar bišu bioloģiju, Minstertāles biškopību un vēsturi, vienā no telpām tiek demonstrēta filma par bitēm.
bm_2.jpg bm_3.jpg bm_4.jpg bm_5.jpg bm_6.jpg 
Eksponātu bagātība tiešām atstāj iespaidu, tāpat kā tas cik labi tie saglabājušies. Bluķu un, salmu stropi, senas un modernas medus sviedes un medusspiedes, dažnedažādi apkāru stropi-gan senlaicīgi, gan modernajā biškopībā izmantotie, dravu sargājošās, ļaunos garus aizbaidošās skulptūras, nukleusi, dūmierīces (ne tikai dūmkannas), apkāres, sīkais stropa inventārs, māšu audzēšanas inventārs, biškopības literatūra un daudzi citi priekšmeti.
Interesants eksponāts ir dzintarā ieslēgta 50 miljonus gadu veca bite-tas bija laiks, kad cilvēka priekšteči vēl nebija uzkāpuši kokos.
Eksponāti savākti no visas pasaules-Āfrikas, Āzijas, Amerikas un no daudzām Eiropas valstīm- Polijas, Portugāles, Itālijas, Lietuvas, Grieķijas, bijušās Dienvidslāvijas un citām, tomēr vairums priekšmetu nāk no vāciski runājošajām zemēm-Vācijas, Šveices un Austrijas.
Minstertāles apkārtne tiešām ir gleznaina. Šeit atrodas Svētā Truperta katedrāle un klosteris, Belhena kalns kurš ar saviem 1414 metriem ir trešais augstākais kalns Švarcvaldē, radot 1000 metru kāpumu, jo ciemats atrodas apmēram 400 metrus virs jūras līmeņa, kalnraktuvju muzejs, dažādas dabas izziņas un pastaigas takas, no kurām paveras lieliski skati uz ielejām un kalniem.
Ir darīts viss lai tūrists justos ērti un izjustu vēlmi pavadīt šeit pēc iespējas ilgāku laiku. Informācijas centrā un viesnīcās ir pieejami informācija un bukleti par apkārtnes ievērojamām vietām, muzejiem, nakšņošanas un ēšanas iespējām, pasākumiem. Ekskursija uz šo vietu būtu noderīga Latvijas tūrisma biznesa darbiniekiem, lai smeltos pieredzi kā pasniegt to, ar ko bagāta ir arī Latvija- skaistu,nepiesārņotu un civilizācijas mazskartu dabu.
Biškopības muzeja apmeklējums noteikti būs interesants ne tikai biškopjiem, bet jebkuram dabasmīļotājam. Pie tam Minstertāle atrodas tikai 140 km no puķudraugu Mekas-ziedu salas Mainau Bodenezerā. Latvijas biškopji mēdz doties ekskursijā uz citām valstīm un Minstertāles biškopības muzejs noteikti ir viena no vietām, kuru ir vērts apmeklēt. Tā būtu arī lieliska iespēja papildināt muzeja kolekciju ar dāvanu no Latvijas, vienalga vai tas būtu Latvijas stāvstrops, Auzukalna strops vai kāds mazāks biškopības inventārs, kā atzinību tam darbam un mīlestībai pret bitēm, kas jūtami šeit uz katra soļa. 
Apmeklējot muzeju, jārēķinās ar to, ka visa informācija ir tikai vācu valodā, tāpēc noteikti jābūt kādam, kurš varētu tulkot. Jāņem vērā, ka muzejs ir atvērts tikai brīvdienās un trešdienās no 14-17. Ieejas maksa- 2 eiro.Papildus informāciju par muzeju un Minstertāli var iegūt internetā –      http://www.bienenkundemuseum.de un www.muenstertal.de

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s