Viršu medus darba ražīgumam


“Jaunais gads paskatās uz mani draudzīgi un es atvados no vecā gada ar visiem tā saulesstariem un mākoņiem, ar mierīgu prātu”(J.V.fon Gēte, 1783)
It kā vienkārši, bet ne banāli, un ļoti labestīgi.

Jaunais gads parasti ir arī jaunu apņemšanās laiks. Šajā sakarā nedaudz pārfrāzēts ironisks citāts no krietni jaunākiem laikiem “ka jaunā gada pirmās dienas vislabāk var atpazīt pēc tā, ka ielās parādās daudz skrējēju ar lieko svaru” 🙂

Ziemassvētkos,kā parasti, gāju klausīties bites. Pastāstīja daudz interesantu lietu, ar noteikumu, lai nerakstu tās internetā:) 

Laiks bija apmācies, dienā tomēr nedaudz gaišāks kā naktī:) Saule tiešām pēdējās nedēļas nav mūs lutinājusi.

Viens no darbiem, ko padarīju -ieziemoju jaunos augļu kokus (ne komercdārzā). Tas ir jādaru katru gadu, jo meža zvēri pagalmu uzskata par savu teritoriju.

Parasti to izdaru jau novembrī, decembra sākumā, bet šogad ar medus darbiem neuzspēju un labi, ka laiks bija tik draudzīgs- ne īsti sala, ne sniega un zaķbriežiem mežā ēdamā gana.

Tā izskatās daži kociņi pēc darba.
ieziemosana.jpg

Un tā darba procesā
ieziemosana_1.jpg

Zari pēc iespējas jāsasien kopā, lai briežiem porcija neliktos tik pievilcīga. To vislabāk darīt, kad temperatūra ir plusos, jo aukstumā zari kļūst trausli un var lūzt. Aukstumā arī grūtāk strādāt, sevišķi tad, ja ir mitrs sniegs, kurš kūst, dara drēbes slapjas un plaukstas aukstas (izrādās, ka te ir atskaņas):). Tieši tāds sniegs sāka snigt un pateicoties tam atklāju vēl vienu viršu medus pielietojumu.
Izrādās, ka viršu medus atstāj ļoti labvēlīgu iespaidu uz garastāvokli un darba ražīgumu! Šādu ietekmi nevarēju atrast nevienā medus grāmatā, bet fakts paliek fakts! Tiesa, lai rezultāts būtu ticams, izmēģinājuma atkārtojumu skaitam jābūt lielākam.

Tātad iegāju istabā sasildīties,uzlēju pelašku tēju, ielēju krūzē apmēram 3/4, pielēju 1/4 kalvadosu un pievienoju vairākas tējkarotes viršu medus. Pirmkārt, ļoti garšīgi. Otrkārt, silti. Treškārt, pēc nedaudz minūtēm strauji uzlabojās garastāvoklis un asinsrite, plaukstas vairs nesala, darbaspars un darba ražīgums krietni pieauga.
Lieli kungi visu pagājušo gadu kaut ko murmināja par efektivitāti, ka atpaliekam un ka jākāpina. Lūk, kur recepte!

Un skolēniem pēc dažiem gadu desmitiem vēstures stundā būs tēma “Kā viršu medus izglāba Latvijas ekonomiku” 🙂

Advertisements

9 comments

  1. tas ir interesanti par dērienu ,kapēc pelšķus -rūgts pārējais super .
    Man ļoti interesē viršu medus izdabūšana ārā no šūnām ,es vēl visu neesmu izdabūjis.

  2. Pelašķi vispār ir ļoti laba tēja. To dēvē arī par “mēra puķi”- tā esot izārstējusi vai paglābusi no saslimšanas mēra laikā. Tas gan nav pārbaudīts, tāpēc nenodarbojieties ar pašārstēšanos un parādoties mēra simptomiem, dodieties pie ārsta!:) (šajā sakarā iesaku palasīt Džeroma K. Džeroma “Trīs vīri laivā”-(pašā sākumā))
    Interesanti, ka pelaški labi sader ar kalvadosu. Varbūt arī ar citām tējām, neesmu mēģinājis-tik bieži groku dzert nesanāk:)
    Viršu medu izsviest var tikai izmantojot struktūrjaucējus, kuri uz īsi brīdi medu samaisa un izjauc želejveida struktūru. Izmantojot “ežus” vai tamlīdzīgus instrumentus, tas ir ļoti gauss darbs un to var darīt, ja ir nedaudz saimju.

    Arī man garšo viršu medus. Garšīgs gan ir gaumes lieta un ir arī tādi, kuriem virsis nepatīk, bet Latvijā tādu ir maz. Iespējams, tas saistīts arī ar tradīcijām. Kaut kur lasīju, ka Dienvidvācijā, kur viršu ienesums nav, daudz vairākiem nepatīk viršu garša, nekā Ziemeļvācijā, kur ir lielas viršu platības. Neatceros vai tas bija viedoklis vai pētījums.

  3. Par pelašķiem…

    Ir taču tā, ka dažādās vietās pārsvarā aug citādi pļavu augi, nezāles un zāles:) Un ne jau tikai augsnes dēļ.
    Novērots, ka piemājas zemītē to klāsts var krasi mainīties, ja mainās saimnieki. Gandrīz liekas, ka katram cilvēkam šobrīd vai nākotnē veselībai un dziedināšanai noderīgie augi it kā seko, ja tas maina mājvietu.
    Varbūt izklausās neticami, bet nesen gadījās izlasīt šai parādībai gandrīz zinātnisku pamatojumu – Daba, zeme kaut kādā šūnu vai smalkāku vibrāciju līmenī sajūt cilvēku. Saprot un pasniedz savu dāvanu, proties ar pateicību pieņemt.
    Liekas, tas ir “no tās pašas operas”:) kas iesaka paturēt sēkliņas plaukstās pirms sēšanas.

    Man piemēram, visur “seko” pelašķi.
    Atsaucoties uz Ainara 07.01.08. komentāru ierakstā “Viršu medus darba ražīgumam”, jācer, ka tas tomēr nebūs mēris:)

  4. Ir daudzas lietas, kuras nesaprotam un arī neievērojam. Ir dažas lietas, kuras ievērojam, bet neizprotam. Nav nemaz tik svarīgi, kāds ir šis mehānisms, lai arī rietumnieciskajai kultūrai- dzīves izpratnei gribas izskaidrot un salikt pa plauktiņiem. Svarīgi, ka šādas lietas pastāv.
    Ticu, ka šāda saite – augi/vieta/cilvēks pastāv. Ne tikai dzirdēts, bet arī no personīgās pieredzes.
    Pelašķiem piemīt antibakteriālas īpašības. Jāpriecājas ka šis augs seko un aizsargā. Pat bez kalvadosa un viršu medus.:) Domāju, ka tomēr vērts pamēģināt “3 in 1” kombināciju – mēra, kopprodukta krituma un slikta garastāvokļa profilaksei:)
    P.S. Starp citu, pagājušajā nedēļā iesāku lasīt Janševska “Mežvidus ļaudis” (pirmoreiz lasīta agrā jaunībā). Sākas šis romāns ar mēra laikiem.
    P.S. Iedomājos, cik apjukusi zeme ir, piemēram, Purvciemā 🙂 Liekas, ka saikne augs/vieta/cilvēks var pastāvēt tikai tur, kur ir saikne vieta/cilvēks.

  5. Recepte “3 in 1” izklausās vilinoši un šobrīd būtu ļoti noderīga… diemžēl pietrūkst pašas galvenās sastāvdaļas.
    Atliek cerēt, ka šogad būs viršu medus – vismaz tik, cik tējai ar Remarka iemīļoto dzērienu pievienot:)

    Saikne- nabassaite – cilvēks/daba pilsētā ir pārrauta, daba cauri asfaltam netiek un tās palīdzība cilvēkam izpaliek.
    Ja nu vienīgi iztēlē, domās, jo tās taču “lido pa gaisu”:)
    Droši vien ir daudz gudrāks un atbilstošāks šīs gaisa telpas nosaukums.

    P.S. Acīmredzot, saulgriežos pār Latviju ir virmojušas visdažādākās domas. Pat par mēri:)
    Izrādās, ka tās izplatījušās no Mežvidus ļaužu likteņgaitām.

  6. Ja būs pelašķi un kalvadoss, būs arī viršu medus:)

    Par nabassaiti skaisti teikts. Tas, ka lauki paliek tukši, nav raksturīgs tikai Latvijā. Urbanizācija notiek visā pasaulē. Nabassaite paliek vājāka un tas ietekmē arī vērtību sistēmu.

  7. Saulgriežos vēlējumi piepildoties.
    Lai tad notiek – lai top viršu medus, zied pelašķi un arī kalvadoss pie reizes nepietrūkst:)
    Un kādu ierakstu dienasgrāmatā arī vēl:)

  8. Paldies!:)
    Pelašķi jau sāk ziedēt, jūnijs bijis labvēlīgs viršiem (mitrums), tagad gaidam labu laiku augustā. Par kalvadosu lai parūpējas normaņi 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s