Vāczemes iespaidi 5-7.12


“Pasaule ir kā grāmata. Kas neceļo, tas redz tikai vienu lapaspusi” (Augustinus Aureliuss, skolotājs Senajā Romā)

Var jau pastrīdēties, Žils Verns savus romānus esot sarakstījis neizbraucot no Francijas. Senajā Romā nebija pieejamas grāmatas un televīzija, arī internets ne. Tagad var neceļojot arī fiziski, pabūt daudzās pasaules malās.
Tomēr, ja atgriežamies pie Augustīna salīdzinājuma, tad arī Vācija ir kā grāmata un šajā īsajā ceļojumā ieskatījos jaunā lapaspusē, Vācijas daļā, kurā vēl nebija būts -Zauerlandē (Sauerland).
Zauerlande man bija pārsteigums, nebiju iedomājies, ka šajā pusē ir tik neskarta daba, skaisti kalni un novads ir samērā reti apdzīvots. Man ļoti patika un topa ziņā varētu būt otrajā vietā aiz Švarcvaldes.
Viesnīca Hallenbergā -“Sauerländer Hof”, kuru varu ieteikt gan servisa, gan cenu ziņā, ja tajā pusē gadās meklēt naktsmītnes. http://www.sauerlaender-hof.de/
viesnica_1.jpg 
Šī Vācijas daļa ir “melnbalta”- baltas pildrežģu mājas ar tumši pelēkiem jumtiem. Daudz ir izmantots dabīgais šīferis, vietējā izejviela. Nejaukt ar šīferi, kādu to saprotam mēs! Vecām mājām pat sienas klātas ar'”zvīņām” no šī materiāla.

Ceļojuma mērķi bija divi -tjūninga autoizstādes apmeklējums Essenē un Borbet vieglmetālu disku rūpnīcas apmeklējums.
Laiks bija brrrrrrr. Pa trijām dienām saule uzsmaidīja pāris minūtes, brīžiem lija, brīžiem gāza. Pēdējā naktī Zauerlandē plosījās vētra, dažas vietās bojātas elektrolīnijas, mazās upītes izgājušas no krastiem. Vētru gan nemanīju -kviešu alus ir lieliskas miegazāles. Starp citu no šā rajona nāk 3 ļoti slavenas alus markas -Warsteiner, Krombacher un Veltins.

Par izstādi. Interesantākas nekā citas autoizstādes. Auto, meitenes, meitenes un auto. Daudz vecu un ekskluzīvu auto, kurus var arī nopirkt. Protams, arī jauni auto un dažādi aksesuāri. Mani šādi pasākumi interesē tikai no darba viedokļa un strādāju pie disku firmām. Izstāde, salīdzinot ar Frankfurti vai Parīzi ir maza un visu var paveikt nepilnas dienas laikā. Meiteņu, savukārt, šajā izstādē bija daudz vairāk un tās bija kā puķes gan pie auto, gan pie diskiem un citām tjūninga lietām. Borbet stendā gan meiteņu nebija- tas esot pretrunā ar firmas vadības uzstādījumu.
hummer_meicas.jpgsmaids.jpgmeicas.jpg
Vidējā fotogrāfijā uzskatāmi var redzēt, ka mazais Nikon draudziņš šādos apstākļos nevelk un tā bija liela motivācija spert soli, kuram briedu jau ilgāku laiku. Šonedēļ viņam ir iegādāts palīgs -Panasonic DMC-FZ18 un nākamajos ierakstos varēsiet redzēt bildes uzņemtas arī to. Šo modeli izvēlējos, pamatojoties uz ļoti labām atsauksmēm lietotāju forumos, testu rezultātiem un ļoti samērīgas cenas tādam aparātam (Ls 239.00). Cenas/kvalitātes attiecība man ir ļoti svarīgs parametrs.
Cena par kvalitāti….. Nejauši esmu nonācis pie otra ceļojuma mērķa -Borbet rūpnīcas apmeklējuma. Borbet ir viens no pasaules lielākajiem vieglmetāla disku ražotājiem, kurš gadā saražo vairāk nekā 11 miljonus disku. Vairāk par 90% ir oriģinālaprīkojuma diski, ar kuriem tiek apauti jauni auto uz konveijera. Piemēram, katrs otrais BMW no konveijera noripo ar diskiem no Borbet. Pie tam šie diski ir ražoti Vācijā (tiešām ražoti, nevis “no Vācijas”), bet cena ir tikai nedaudz lielāka par ķīniešu, malaiziešu, turku ražojumiem. Daudzos gadījumos labāka par diskiem “no Vācijas”, kuri ražoti citur. Ļoti laba cena par kvalitāti “Made in Germany”.
Zauerlandē ir Borbet centrs un dibināšanas vieta. Rūpnīcas ir 2 ciematos, kuri atrodas nedaudzus kilometrus viena no otra. Hesbornā ir nepilni 2000 iedzīvotāju, bet Medebahā tikai divarpusreizes vairāk. Tādi normāli Latvijas lieluma ciematiņi, apkārt daudz skaistas dabas, īsti Vācijas lauki. Firmas dibinātājs un arī tagadējais īpašnieks Pēteris Vilhelms Borbets šo vietu ieraudzīja medībās, uz kurām viņs bija uzaicināts. Vieta tā iepatikās, ka viņš savu firmu sāka būvēt šeit. Vai tas ir “story”, grūti teikt. Ainavas šeit ir ļoti skaistas.
Agrāk ļaudis Zauerlandē dzīvojuši ļoti nabadzīgi -lauki mazi, augsnes liesas un skābas (“sauerland”=skābā zeme) un nokrišņu daudz. Tagad šajā rajonā ir arī citi lieli rūpniecības uzņēmumi un arī jaunie cilvēki paliek ciematos un viņiem pieejams labi apmaksāts darbs. Šī vēl ir īstā Vācija, tikpat kā nav turku vai āfrikāņu emigrantu, nav sastrēgumu, dzīves ritms ir mierīgs.
Arī rūpnīcā pilnīgi visi strādnieki ir vācieši. Tiesa varot dzirdēt arī krievu valodu, jo daļa strādnieku ir Krievijas vācieši, bet viņi ir integrējušies savā senču dzimtenē.
Rūpnīca strādā 24 stundas 7 dienas nedēļā. Medebahas rūpnīcā, kuru apmeklējām strādā apmēram 300 darbinieku 5 maiņās. Strādnieki visi smaidīgi, darbīgi un labā garastāvoklī, var redzēt, ka darba apstākļi ir labi un cilvēki apmierināti. Tāda esot arī rūpnīcas politika- ļoti maza kadru mainība. Ļaudis novērtē iespēju strādāt labā darbā un palikt savā dzimtajā vietā pazīstamā un sakārtotā vidē. “Kad pienāks latviešiem tiem laiki”- kā tajā senajā dziesmā un manā Ugālē būs šāda veida rūpnīca? Negribas teikt: “Nekad”, jo “Never say never”. Kaut gan pareizā atbilde laikam sastāv tikai no viena šī teiciena vārda. 🙂

Dažas bildes no Borbet rūpnīcas.
Gatavie disku kalni, kurus vedīs uz autorūpnīcām
borbet1.jpg

Krāsns kurā kausē alumīnija stieņus un brāķētos diskus. Kvalitātei pieiet ar vācisku pedantiskumu, visi diski tiek pārbaudīti ar rentgenu, pēc krāsošanas tie iziet blīvuma testu ar hēliju. Lejot jaunas formas, pirmos diskus pārzāģē, lai novērtētu lējuma kvalitāti. Ik pēc brīža diski izvēles kārtībā tiek mērīti, lai laikus konstatētu kādas novirzes, ja tādas ir. Ja kvalitāte neatbilst -atpakaļ uz krāsni!
borbet_krasns.jpg

Diski pirms apstrādes
diski_1.jpg

Disks tikko izliets.
borbet_forma.jpg

Starp citu, Borbet disku galvenais dizaineris ir Vācijas latvietis Roberts Spoģis. To uzzināju tikai šovasar. Jutta gan iepriekš stāstīja, ka dizainerim sieva ir no Latvijas. Izrādās arī pats dizaineris ir latvietis, mācījies Minsteres latviešu ģimnāzijā, tēvs un arī Roberts ir “Daugavas vanagos”. Pie tam nevis Robert, bet Roberts ar “s”.
Kad Latvijas izlase pagājušajā Eiropas čempionātā futbolā iekļuva finālturnīrā, Roberts ar sievu sajūsmā braukuši pa Vinterbergas ielām, Anda pie stūres, pats laukā pa lūku, vicinot Latvijas karogu. Viņs bieži esot redzams televīzijā ar Latvijas karogu, kad tiek translētas bobsleja vai kamaniņu sacīkstes no Vinterbergas. Roberts ar Andu dzīvo Vinterbergas paša centrā, iedzērām pie viņiem kafiju un patērzējām. Vinterbergu gan redzējām maz, bija tumšs un nežēlīgi lija.
Rakstu žurnālā A-ZET par Robertu Spoģi var izlasīt šeit http://www.freibi.lv/?object_id=478 (jāielādē Acrobat Reader fails)
Borbet mājaslapa http://www.borbet.de/

Uz lidostu (Disseldorfa, ~3 stundas) braucot uztaisījām līkumu pa Hochsauerlandi- šeit dažas bildes. Protams, lija:)
cels.jpg

Kalnu strautiņš padzēries lietū.
strauts.jpg

Skats no Rhein-Weser Turm
skats.jpg

 Auf Wiedersehen, Sauerland!

Advertisements

One comment

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s