Haiku un ziedi rudens vakaram


“Sagruvis templis-
Kastanis joprojām
Iededz savas sveces”

(Basjo Macuo)

Šis ir tumšākais gada periods, kad ziedu vietā dominē dubļi. Diena ir pavisam īsa un 3 nedēļas ruks vēl īsāka. Tas arī ir jaukākais mūsu platuma grādos, ka varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Ap ekvatoru visu gadu zeļ vasara, 12 stundas diena un 12 piķa melna nakts, nav balto nakšu jūnijā, saullēkta skaistuma piesnigušā un aukstā janvāra rītā, sniega gurkstoņas divdesmitgrādīgā salā, pavasara ziedu trakuma, kad pumpuri un ziedpumpuri piepilda visu apkārt ar skaistumu un smaržu, rudens lapu krāsaino rotaļu. Nav prieka, ka pēkšņi nedaudzas nedēļas pēc Ziemassvētkiem secini, ka diena ir palikusi krietni garāka. Jau esmu teicis, ka šis rudens dubļu laiks ir tā cena, ko maksājam par pavasari. Varbūt ne tikai par pavasari? Un ir vērts!

Tomēr ziedu un gaismas šajā laikā dažreiz pietrūkst. Tāpēc arī šī pavasara bilde.
Uz novietni Modēs var aizbraukt pa diviem ceļiem un parasti šos maršrutus mainu, lai sanāktu dažādība. Pa vienu ceļu gandrīz visu laiku (ap 18km) jābrauc cauri mežam, otrā ceļš ved gar bijušo Māteru muižu un tur ziedu laikā paveras skaisti skati

Ieraugot šo ainu, prātā iešāvās viena no nedaudzajām haiku, ko zinu no galvas. Tā arī dienas citātā. Protams, haiku meistars ne jau par sagruvušiem tempļiem un kastaņu svecēm rakstot domāja. Tas arī ir haiku burvīgums- ar simboliem un dabas iespaidiem pateikt ko pavisam citu.
 haiku_1.jpg
Vēl pāris bildes no fotosesijas

haiku_3.jpg

haiku_2.jpg

Par žurnālu. Nesen rakstīju par austriešu “Bienen aktuell” un ka pēc brīveksemplāra saņemšanas un izvērtēšanas nolēmu to abonēt. Aizpildīju internetā formu, bet apstiprinājuma nav. Pāris nedēļas pagaidīju un brīdī, kad domāju, ka jāpatrobelē, pienāca nākamais žurnāla eksemplārs. Aizrakstīju vēstuli,ka brīveksemplāru esmu saņēmis un vēlētos saņemt apstiprinājumu, ka mans pasūtījums saņemts, bet atnācis vēl viens numurs. Atbilde- pasūtījums saņemts, rēķins būs ar janvāra numuru, bet novembra un decembra žurnālu saņemšu par brīvu. Novembra numurā arī bija vairāki interesanti raksti -par krēmveida medu, par biškopību Čīlē u.c. Decembra numuru saņēmu šodien, 29.novembrī(!) Esmu apmierināts gan ar saturu, gan attieksmi, tā ka trekns plusiņš žurnālam.

Ir daudzas lietas, kas neko nemaksā, bet var padarīt daudz, piemēram, smaids vai labs vārds. Ir dažas lietas, kas daudz nemaksā, bet dod daudz pozitīva. Liekas, ka mēs (pēcpadomju telpas iemītnieki) baidāmies, ka kaut ko varam dot par brīvu. Šajā sakarā ieskats 2 notikumos, kas raksturo šo situāciju (gadījums ar Bienen aktuell ir trešais). 

Viens stāsts no Vācijas, no laikiem, kad braucām turp ar auto (deviņdesmito beigas). Pēc gara brauciena pa autobāni pie Bad Hersfeldas nogriezāmies, lai sameklētu kādu ēstuvi, kur remdēt izsalkumu. Iebraucot priekšpilsētā piestājām pie kāda horvātu restorāna, labi un nedārgi paēdām, nebija ilgi jāgaida, apkalpošana ļoti laipna. Beigās viesmīlis nes traukus ar saldējumu, kaut neesam pasūtījuši un saka, ka tā ir dāvana no šefpavāra.
Rezultāts – pārsteigums un pozitīvas emocijas, viesmīlim dzeramnauda, nākamreiz, kad būtu (diemžēl nav sanācis) tajā rajonā “uz dullo” ēstuvi nemeklētu, bet brauktu turp.

Otrs notikums no pagājušās vasaras. Usmas SPA hotelis, kur ēdām atvadu pusdienas ar vācu draugiem Elki un Rūdi. Skaistas telpas, var redzēt, ka sainvestēts, skaista apkārtne. Restorānā izgāšanās. Jāgaida diezgan ilgi (nav trūkums, tā varbūt ir pat glaunu restorānu īpašība), bet kad beidzot ēdiens tiek atnests- divas porcijas un izskatās, ka tūlīt nesīs trešo, atnāk viesmīle un atvainojas, ka aizmirsusi pasūtīt trešo. Pēc apm. pusstundas, atnesa arī trešo porciju.
Protams, ka gadās, kļūdīties ir cilvēcīgi. Bēdīgi ir tas, ka šīs kļūdas necenšas labot, bet to varētu izdarīt tik viekārši! Iespējams, ka nezināšanas dēļ? Kaut vai atnest saldējumu vai sulu kokteili (produktu pašizmaksa diezvai būtu lielāka par latu) kā atvainošanās žestu. Tā vietā pēc vairāk nekā 10 minūšu gaidīšanas (viesu tikpat kā nebija) pašam bija jādodas meklēt viesmīli, lai dabūtu naudas atlikumu. Dzeramnaudu šādā situācijā dot būtu pazemojuši.
Rezultāts- pilnīgi pretējs Bad Hersfeldas gadījumam, nepatīkamas emocijas, viesmīle bez dzeramnaudas, tai vietai cenšos mest līkumu.

Vēl viens interesants notikums. Kinoekrānos Rietumos iznākusi amerikāņu multene  “Bišu filma -medus sazvērestība” (Bee Movie -das Honigkomplott). Filmai paredz lielus panākumus, domāta kā ģimenes filma. To rādīs arī vācu kinoteātros un pirms seansa demonstrēs informatīvu 3-minūšu dokumentālu filmiņa par bitēm.
Šo fimiņu var apskatīt šeit http://www.uni-wuerzburg.de/ueber/sonstige_einrichtungen/bienenforschung_wuerzburg_ev/startseite
Tas ir lieliski, ka daudzi, sevišķi bērni, sev interesantā veidā uzzinās par bišu brīnišķīgo pasauli! Gribas cerēt, ka šī animācijas filma saniegs arī Latviju.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s