Medus spaiņos un Aria Cantilena


“Rudens bite,
Rāpo savārgušu seju,
Sauli meklējot”
(Isihara)

Bites vēl izmanto siltākas dienas, lai pavērtos kādā krāsā debesis. Aukstākās naktīs vājākas saimes ir jau kamolā, spēcīgākām saimēm kamols vēl nav vai arī tas irdens. Tagad gan pat naktīs ir stabili plusi, bet drīz laiks mainīsies, diena kļūst aizvien īsāka un vakari pagājušās sestdienas naktī tika apgriezti par vienu stundu.
Esmu pulksteņa griešanas pārliecināts piekritējs un gaidu atkal to brīdi, kad pavasarī vakari kļūs gaiši un vienā nedēļas nogalē uzreiz par veselu stundu.

Dravā nav daudz darbu. Jāpabeidz stropu siltināšana, jāpārbauda vai jumtiņi netek un vai tie labi nostiprināti, jo rudens pirmā vētra jau bijusi un gan jau vēl būs niknākas.
Viena bilde, tapusi pirms pāris nedēļām, braucot prom no novietnes.aitas_1.jpg
Šajā vietā dzīvo strādīgi un jauki cilvēki, bijušie pilsētnieki, kuri pensijas gadus sasnieguši, deviņdesmito gadu sākumā devušies uz laukiem un faktiski no nulles iekopuši saimniecību, kurā ir gan aitas, gan pāris gotiņas, gan cūkas un putni. Lai arī vieta nav tālu no manām mājām, iepazinu saimniekus tikai bišu ganības lūkojot. Tā ir viena no biškopja algām – iespēja iepazīties un satikties ar jaukiem cilvēkiem, gan dravojot, gan medu pārdodot. Saimnieks vienmēr atnāk pie manis un parunājamies. Pie tam ne formāli vai tukšas runas pieklājības pēc, bet ir interesanti. Mazliet neērti, ka katrai medusburciņai ko dāvinu par bišu pieskatīšanu un teritorijas izmantošanu tiek pretī dota krējuma burciņa vai sviesta klucītis. Īsts sviests, dzeltens no zāles un puķēm, ne ķīmijas!

Pagājušosvētdien vēlu vakarā atbraucu Rīgā un ieslēdzu TV. Spaidot pogas, uzslēdzu ZDF (otro vācu valsts kanālu) un tur viena ļoti jauka dāma ar brīnišķīgu balsi -pogoja kā lakstīgala. Tikai pēc brīža sapratu, ka tā taču ir mūsējā -Garanča! Raidīja ECHO klasikas balvu pasniegšanas ceremoniju un Elīna Garanča saņēma balvu kā labākā gada dziedātāja. Patīkami (sīkums, bet patīkami), ka beigu titros parādījās “Elīna Garanča”- ar “ī” un “č”. Neesmu klasikas regulārs klausītājs, bet šī balss ir kautkas vienreizējs un grāmatas no amazon.de sūtot, noteikti pasūtīšu arī šo disku, par kuru viņa ieguva balvu -“Aria Cantilena” – http://www.amazon.de/Aria-Cantilena-Elina-Garanca/dp/B000JFZ9ES/ref=pd_bbs_sr_1/028-8959638-7754104?ie=UTF8&s=music&qid=1193765464&sr=8-1

Informācija par mūsu lakstīgalu – http://www.kultura.lv/lv/persons/18/ 
E. Garančas mājaslapa angliski – http://www.elinagaranca.com/

“Dienā” pirms pāris nedēļām bija pagara intervija ar Elīnu Garanču -par mākslu, koncertiem un arī politiku. Viņa ļoti bezcerīgi vērtēja situāciju Latvijā un valsts nozagšanu, paredzot, ka tā novedīs tautu un zemi pie sabrukuma. Vēl pirms kāda laika lasīju, ka bijusi diskusija ar vīru angli, kurš vēlējies, lai karjeras dēļ sieva pieņemtu Anglijas pilsonību- varētu ceļot (koncertēt) uz ASV bez vīzas u.t.t, bet izvēle esot bijusi “nē” patriotisku iemeslu dēļ. Intervijā varēja just, ka viņai sāp par valsti.

Atpakaļ pie priecīgākas un saldākas tēmas -medus. Pagājušosvētdien pabeidzu medus spiešanu un nu viss medus ir spaiņos vai burciņās. Daļu gan atstāju rāmīšos kā barības rezervi -nedaudz vairāk par vienu peru telpas rāmīti uz saimi. Ja gadās bada laiki, kad ilgstoši nav ienesuma, tad ir kur paņemt, lai bitēm būtu barība. Īsti pārliecināts par šādas barības rezerves nepieciešamību gan neesmu, arī vajadzības līdz šim nav bijis. 

Viršu medus ir absolūtā topā pārdošanas ziņā. Šogad kopā ar viršiem nācis arī izsvīdums, medus diezgan ātri kristalizējas un garša ir ļoti spēcīga un interesanta. Tas ir tik super (krieviski ir labs vārds -“zdorovo”), ka katru gadu medus garšu buķete ir cita. Un brīžiem medus šķirnes ir īstas “odziņas”.

Viena pavisam cita veida “odziņa” no “Latvijas Avīzes” pirmās lapas. “Igauņu basketbola komandas ir pieveikušas abas mūsējo spēcīgākās komandas -ASK un Ventspils”. Dienas jautājums – kā sapratāt šo virsrakstu? 🙂 Lai arī LBL notikumiem sekoju līdz ne ļoti cītīgi, tomēr man likās, ka mūsējie igauņus uzvarēja abos mačos. Rakstā, avīzes vidū gan noskaidrojās, ka viss kārtībā un virsrakstu titullapā var saprast arī otrādi. Varbūt tomēr lomu nospēlēja apstāklis, ka latviešu valoda nav mana dzimtā valoda un ventiņ valods ietekm neļāv man uztvērt ritigo dom. 🙂

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s