Putnu vērošana, igauņi un zilā govs


“Mežazosis aizlido-
Tās, kas paliek
Visas ir skaistas”
(Isida Hakjo) 

Pienācis putnu vērošanas laiks un šajā sakarā ieraksts, kuru pamudināja tikšanās pagājušajā nedēļā ar Antu. Esam jau pazīstami kādu laiku par riepu lietām un tā kā sarunas, kad riepu jautājumi izsmelti, ievirzās arī blakusgultnēs, ar politiku sākot un mei hobijiem beidzot, zināju, ka brīvā laika likvidēšanas jautājumos mums daudz kopīga. Arī viņam lielākā daļa laika un ,pieņemu, naudas, aiziet senču mantojuma sakopšanā un attīstīšanā. Anta vecvecākiem piederējušas vējdzirnavas pie pašas jūras Igaunijas rietumkrastā, vienā no labākajām putnu vērošanas vietām Eiropā. Tas arī izmantots un tagad tur (bijušajā rijā) ierīkota viesu māja un tornis putnu vērotājiem.
Saite uz mājaslapu šeit http://www.tuulingu.ee/pgs/eng/index.html Mājaslapā var apskatīt ne tikai bildes, bet arī veikt virtuālo viesu mājas apmeklējumu – http://baltcott.foto360.ee/89/

Lai arī pazīstu dažus savas mājaslapas apmeklētājus, tomēr nezinu vai, manuprāt, neslikto apmeklējumu skaitu pārsvarā sastāda garāmgājēji vai arī regulāri lasītāji. Domāju, ka ir otrais variants un ja tas par ko rakstu liekas interesanti, tas nozīmē ka šiem cilvēkiem ir tuva daba. Vācu valodā ir ļoti precīzs un jauks termins “naturverbunden” (iesaistīts dabā, saistīts ar dabu). Tādā gadījumā varbūt kāds no viņiem (jums) kādreiz aizbrauks uz šo skaisto vietu, tāpat kā arī es esmu ieplānojis. 🙂
Foto no www.tuulingu.ee
tuulingu.jpg
Vēl tikai nedaudz vārdu par igauņiem.

Faktiski igauņi ir mums tauta ar vistuvāko mentalitāti. Nezinu vai kādi pētījumi ir par latviešiem, bet igauņiem šādi pētījumi ir veikti un izrādījās kā ģenētiski tuvākā nācija viņiem ir tieši latvieši (kaimiņu un līvu būšana), tad seko krievi un tikai tad valodas brāļi somi. Arī vēsture – spēcīgā baltvācu ietekme simtiem gadu garumā un tās ietekmētā kultūra mums ir kopīga.

Igauņi latviešu kultūrā ieņem “svarīgu” vietu pateicoties anekdotēm. Uzskatīti par lēniem, tādiem, kuriem asiņu vietā tek bremžu škidrums, faktiski šī tauta gandrīz visās jomās pārspēj gan mūs, gan mūsu lielīgos dienvidu kaimiņos. Domāja, ka šī anekdošu stāstīšana un igauņu “bremžu” tēla veidošana ir mūsu pašapziņas imūnsistēmas aizsargreakcija. Lai apkarotu savu mazvērtības kompleksus pret igauņiem, mēs stāstam par viņiem anekdotes. Tāpat ir somiem, viņiem ir vesela anekdošu jūra par stulbajiem zviedriem un somiem piemīt ļoti izteikts, izkopts un vēsturiski ilgā posmā veidojies mazvērtības komplekss pret zviedriem. 
Gan ekonomikā, gan patriotismā, gan sportā, gan … “lēnie” iegauņi ir mums priekšā. Nu hokejā vai dravniecībā varbūt ne, arī prezidentos kādreiz mēs viņiem ielikām. Toties kas viņiem tagad par prezidentu -Ilvess! Savukārt, par mūsējo lelli nevar saprast ko darīt -kaunēties, dusmoties vai smieties. Igaunijā arī valdībai un policijai ir liela uzticība, jo tiek domāts par valsti, tās atttīstību arī stratēģiski.  Savukārt, Latvijā…… Hmm, steidzami jāsāk ģenerēt anekdotes par igauņiem:) 

Kaut kad sen lasīju, ka starpība politikā starp Igauniju un Latviju ir, ka viņiem ir 400 ietekmīgi 🙂 grupējumi, kamēr mums 3-4. Tagad palicis varbūt pusotrs:) Varbūt vajadzētu mainīt Latvijas neoficiālo simbolu Mildu un tās vietā ielikt govi? Slaucamo, protams. Kaut gan…. zilā govs ir pasludināta tūristiem par valsts simbolu. Izmirstoša slaucamā govs. Super…..ironiski un precīzi,  tomēr ceru, ka tēla veidotājiem tik daudz cinisma nebija un tas sanācis nejauši.

Plastmasas pudeles! Grāvmalas, upmalas un meži pilni un nemākam atrisināt šo problēmu. Tagad dzirdēju, ka esot pieņēmuši likumu, ka par pudeli maksāšot 2.5 santīmus. Igauņiem šāds likums ir jau vairākus gadus, par pudeli maksā 4 santīmus (uz visām etiķetēm var redzēt 1 kronas uzrakstu) un pat Valkas apkārtnē plastmasas pudeles vidē neatrast. Lēnie igauņi?

Internets! Igauņi ir viena no Eiropas attīstītākajām nācijām interneta izmantošanā. Pat vēlēšanās var nobalsot caur internetu. Antam laukos ievilka internetu jau pirms pāris gadiem, jo valsts bija izsludinājusi konkursu par Rietumigaunijas “internetizāciju” un konkursā uzvarējusī firma to paveica. Tas notika dzīves kvalitātes izlīdzināšanas starp pilsētu un laukiem programmas ietvaros , lai arī laukos varētu ērti iegūt informāciju,lietot ibanku u.t.t. Ar ko mēs izceļamies- ar digitalizāciju? Manuprāt, šis ir lielisks piemērs, kas raksturo mūsu valstis- igauņu internets (domāts valsts attīstībai) un latviešu digitalizācijas afēra (valsts (lasi- savu pilsoņu) apkāšana). Tā tas noteikti ir arī citās jomās.

Pēdējā laikā esmu dzirdējis vai lasījis vairākas atsauksmes par piedzīvoto Igaunijā un vienojošais ir- lai arī bija aizdomas, ka attīstības līmenis ir augstāks, tomēr nebija gaidīts, ka šīs atšķirības ir tik lielas. Te viens raksts piemēram http://melnamamba.lv/?p=51
Pat neticas, ka deviņdesmito gadu sākumā bijām uz vienas starta līnijas.

Nav jau diezko veselīgi pašapziņai un ja no anekdošu stāstīšanas mums paliek labāk, tad tās noteikti jāstāsta:) Žēl tikai, ka aprobežojamies ar anekdotēm:) Faktiski ir jāatzīst, ka viņi mums ir priekšā un mums ir no viņiem ko mācīties. Diemžēl manas prognozes par valsts attīstību ir tik pesimistiskas, ka nevēlos tās šeit klāstīt.
Viens citāts, ko esmu jau pieminējis “Demokrātīja ir vienīgā iekārta, kura garantē, ka mums ir tāda valdība, kādu esam pelnījuši (B.Šova vārdi un mans izcēlums)

Lai nebūtu jābeidz uz tik skumjas nots, anekdote iz dzīves -reāls medus pārdošanas sludinājums ss.lv
“Pārdodas liepu medu, bez cukura piedevam(tīrais). Bišu stropi atrodas pie meža, bites pieder cilvēkam, ar lielo pieredzi, un profesiju bitenieks. Tie atrodas Ludzas rajona, bet var nopirkt Preiļos.” – http://www.ss.lv/lv/home_stuff/health_beauty/feed/fDgTeF4S.html  🙂

Advertisements

5 comments

  1. Šorīt runāju ar vienu uzņēmēju no Valkas, kurš sūdzējās par ekonomisko stāvokli Valkā un iedzīvotāju pirktspēju. Šī raksta iespaidā pajautāju: a kā tad igauņiem? Dabūju dzirdēt aptuveni to pašu, ko rakstā -daudz mazāka korupcija, labāki ceļi, valsts iestāžu un VID daudz labvēlīgāka attieksme u.t.t. Vārdu sakot, pavisam cits līmenis.
    Te vēl viens interesants links no vēstures – http://www.ailab.lv/ticejumi/igaun.htm

    Steidzami nepieciešama pozitīvisma kampaņa! 🙂 🙂

  2. Jūtos, it kā kāds man būtu vārdus no mutes izņēmis. Ļoti labs, izpratnes pilns raksts, un tāds patīkami godīgs skats uz lietām. 😉

  3. Ar igauņiem mums kopīga vēsture, vismaz Vidzemei. Vācbaltu kultūras ietekme un mantojums. Arī lībiskais elements Ziemeļlatvijā (gan Kurzemē, gan Vidzemē). Tas, kuri mums tuvāki, protams ir grūti atbildams vai pat neatbildams jautājums. Man personīgi igauņi liekas gan tuvāki, gan simpātiskāki. Un arī somi man liekas ļoti sakarīgi 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s