Pirmā raža


“Valoda ir domu apģērbs” (Samuels Džonsons, 1709-1784) 

Ne jau vienmēr dienas citāts ir pakārtots ieraksta tēmai, dažkārt panāk pretī vai uzgrūžas virsū kāds spārnots teiciens un tas ir kā krāšņa pīlādžoga, kas piesaista skatienu…domu. Nez kāpēc pirmā asociācija izlasot šo Džonsona teicienu man radās ar grāmatnīcu, to varētu saukt par “Lietotu domu apģērbu veikalu” 🙂
Arī 9.augusta dienas citāts sasaucas ar šo aforismu. Varbūt tas neaizslēpj domu, bet padara to citādāku? Apģērbts cilvēks taču arī ir citāds nekā kails?  Bet, ja padara citādāku, tad sanāk, ka tomēr maina un jebkura izsacīta doma jau ir savādāka. 

Bet nu no vārdiem, domām un apģērbiem pie vārdiem, bildēm un āboliem…
Šis ieraksts ir aktuāls un tāpēc iesprauksies pirms ieziemošanas atskaņām Nr.2. Ceru, ka tad, kad būs laiks uzrakstīt “atskaņu” otro daļu, viss jau nebūs piemirsies. 🙂

Esmu jau rakstījis par augļu dārzu. Iestādīju to (pareizāk sakot, iestādījām, jo bez radiem un draugiem šis Sīzifa akmens nebūtu veļams) pirms 2 gadiem, 2005.gada oktobrī un pagājušogad bija pirmie āboli pagaršošanai. Šogad jau var teikt “pirmā raža”:) Simboliska, bet raža!

Lai arī šķirnes kopā ir 12, lielāko ražas daļu sastādīja”Saltanat”, “Rubin” un “Zarja Alatau”. Dažbrīd skats pavisam komisks- maza, tieva maikstīte tur vairākus brangus ābolus. Dažas vairs netur un nolīkušas sauc pēc balstu sistēmas.
help.JPG
Šie āboli ir vēl bez ķīmijas. Raža bija par mazu, lai būtu vērts miglot, bet komercdārzkopībā bez tās neiztikt. Nejauši  pag.gada priekšvēlēšanu TV diskusijā dzirdēju (tēma bija lauksaimniecība) kā viens kandidāts dzedzīgi uzstājās, ka Latvijai jāaudzē bioloģiskie āboli, jo mūsu klimatā nav jāmiglo. Esmu dzirdējis arī apgalvojumus, ka poļu ābolus smidzinot “pat” 7 reizes.
Patiesība ir tāda, ka Latvijā preču ābolus (tādus, kurus veikalā tas pats, kurš bļaustījās par nesmidzināšu, pirktu) ir jāmiglo pret slimībām un kaitēkļiem apmēram 5-8 reizes (atkarībā no laika apstākļiem), savukārt Polijā vai Vācijā- siltākās zemēs miglojumu skaits var iesniegties pat pāris desmitos. Esmu pabijis gan poļu, gan vācu dārzos. Viens no latviešu redzamākajiem augļkopjiem, tukumnieks un mans bijušais novadnieks Guntis Ofkants esot teicis : “Kad nopērkat poļu ābolus, rūpīgi tos nomazgājiet. Rūpīgi! Bet laukā nelejiet! Atdodiet man, es nomiglošu ar to ābeles” 🙂

Fakts ir, ka Latvijā, pateicoties mūsu ziemeļnieciskajam klimatam un nesagandētajai ekosistēmai, kā arī tam, ka nav vienlaidus lielas dārzu platības, ir jālieto mazāk ķīmijas, savukārt augļi ir aromātiskāki un vitamīniem bagātāki. Tāpat kā medus -mūsu platuma grādos ziedu nektārā ir vairāk bioloģiski aktīvo vielu, garās dienas apstākļos viss notiek intensīvāk, tāpēc medus ir aromātiskāks un vērtīgāks-bioloģiski aktīvāks.
Tiesa, dienvidos ir siltākas un garākas vasaras, auglīgākas augsnes, lielākas ražas. Un kuru gan tagad uztrauc kvalitāte. “Who cares?” Galvenais lai smuki izskatās, ilgi stāv(āboli) un ir lēti.

Laiks svētdien bija kā pasūtīts ābolu vākšanai. Saule un silts, sienāži sisina kā vasarā, vai nu nezina, ka tuvojas rudens vai arī viņiem (nu kā to pieklājīgāk pateikt…) vienalga. Debesīs gan gozējas mākoņi, bet tikai kā dekorācijas, lai papildinātu citu dekoratīvo elementu -dzeltēt un sarkt sākušās lapotnes. 

Lai Jūs nemulsina kastes, te ir nevis variants, kad makšķernieks no copes iet uz mājām caur zivju veikalu, bet gan draudzīga vietējā veikala ziedojums vietējiem augļkopjiem. 🙂
Vietējo augļkopju uzdevums, savukārt, ir darīt visu, lai veikaliem šādu kastu ar uzrakstiem spāņu un angļu valodās būtu mazāk, bet ar uzrakstiem latviešu valodā, piem. “Ziemeļkurzemes āboli” vairāk” 🙂
pirma_razha_4.JPG

Šogad varena raža ir arī mājās. “Aukša” zariem bez stutēm būtu klājies plāni.
auksis.JPG

“Burtnieka ziemas” ir ideāla deserta šķirne, arī sula ir visgaršīgākā un salda, salda. Komercdārziem tā nav piemērota, jo augļi ir sīki un ātri birst, bet tā ir viena no manām mīļākajām šķirnēm.
burtnieku_2.JPG

Šeit “Burtnieku ziemas” zarā vēl skolas laikā iepotēju “Koričnoje novoje”
burtnieku_1.JPG

Kaut kad uzrakstīšu ko vairāk par ābeļu škirnēm, bet pavisam drīz (līdz Jaunajam gadam :)) īsi par manu ceļu pie tām. Ierakstā “Lupīnas”. Kāda lupīnām saistība ar āboliem? Ir!

Advertisements

One comment

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s