Bišu ciltsmātes


“Visam, kas ir pret dabas likumiem, nav ilglaicīgas pastāvēšanas” (Čārlzs Darvins) 

Varbūt pareizāk “ilglaicīgas pastāvēšanas” vietā būtu lietot “nākotne”, bet man likās, ka šis it kā neveiklais vārdu salikums vairāk atspoguļo Darvina domu. Citātu minēju saistībā ar instrumentāli apsēklotajām mātēm, kuras plānoju pieminēt ierakstā.

Sākumā ne par ciltsmātēm, bet dravas notikumiem.
Pagājušajā nedēļā bija ārkārtīgi spēcīgs ienesums. Savā 11 gadu ilgajā dravošanas pieredzē tik spēcīgu ienesumu neatceros. Zied virši, laika apstākļi ir ļoti piemēroti -sutīgs, ik pa brīdim uzlīst, ļoti silts.
bites_virsos_3.jpg

Iespējams, ka bez viršiem no meža nāk arī izsvīduma medus. Spēcīgajam ienesumam ir arī savi trūkumi, pie tam būtiski. Vairošanās instinktu (oliņu dēšanu-jauno bišu audzēšanu) pilnībā nomācis barības uzkrāšanas instinkts (nektāra vākšana).

Pienestas ir medustelpas (ja ir vairākas medustelpas, augšējās ir tukšas vai ienesums tikai dažos rāmīšos), arī augšējā peru telpa un daudz medus arī apakšējā peru telpā. Dējumu ir ļoti maz un tas raisa bažas, jo tagad būtu jāaudzē tās bites. kuras dosies ziemošanā, sagaidīs pavasari un izaudzēs pirmo jauno pavasara bišu paaudzi. Baidos, ka spēcīgajā rudens ienesumā saimes “noasiņos”.
bites_virsos_1.jpg
Rudenī ir raksturīgi, ka nektārs tiek nests tuvāk ligzdai, bet ka tik spēcīgi tiek traucēta māšu dēšana vēl nebiju novērojis.
Oskars (Zemgales bišu karalis) teica, ka viršos saimēm jābūt siltām ligzdām, ja tās ir par lielu, nektārs augšā netiek likts.  Iespējams, ka daļai saimju ligzdas ir par lielu, lai gan arī mazākiem stropiem vērojama pastiprināta nektāra uzkrāšana māšu dēšanas zonā.

Par māšu audzēšanu.
Uzskatu, ka jebkura dravnieka pienākums (arī pie maza saimju skaita) ir savu māšu audzēšana. Tas atklāj vēl vienu lapaspusi bišu brīnišķīgajā pasaulē no vienas puses un ļauj pavairot vērtīgu izejmateriālu no savām labākajām saimēm, no otras puses.
Es laika trūkuma dēļ pagaidām esmu nodarbojies vien ar spieta māšu audzēšanu 🙂 un spieta mātēm dravnieka laika trūkums patīk:)
Nākamgad tomēr esmu nolēmis saplānot laikus tā, lai varētu sākt māšu audzēšanu savām vajadzībām. Šajā sakarā izmantoju LBB piedāvājumu un iegādājos 2 ciltsmātes -instrumentāli apsēklotu karniku (Carnica) no Lietuvas un Somijas bakfāstieti (Buckfast). Ls 28.00×2= Ls 56.00
Karnika atnāca 30.06, izveidoju atdaleni no aizvākotiem periem. Māte pieņemta labi, kāres sadētas kā “deķis”, bet 2 nedēļas pēc pievienošanas konstatēju māšu kanniņas -bites māti grib mainīt! Tā katru nedēļas nogali kopš jūnija vidus izlaužu par 3-4 kanniņām un ceru, ka drīz tas beigsies un bite būs spiestas samierināties ar nemīlamo māti.
Izrādās, ka šāda problēma ar instrumentāli apsēklotām mātēm pastāv. Izskaidrojums varētu būt ģenētiskā viendabība. Tas, ka ģenētiskā dažādība  pozitīvi ietekmē bišu dzīvotspēju bija zināms jau sen un to parāda arī bišu daba- bišu mātes cenšas aizlidot pēc iespējas tālāk no stropa, lai izvairītos no pārošanās ar radniecīgiem traniem un pārojas ar līdz pat paris desmit dažādiem traniem tās pašas ģenētiskās dažādības (ne izlaidības:)) dēļ. Kādreiz, kad bišu dzīvi neietekmēja cilvēks tas bija īpaši svarīgi, tagad gēnus pārvieto cilvēks, pārvietojot bišu saimes vai pērkot mātes.
Šo atziņu pierāda arī Kornela universitātes pētījums ASV- http://www.news.cornell.edu/stories/July07/beesPromiscuity.sl.html 3 vārdos- ģenētiski dažādās saimes savāca par trešdaļu vairāk medus un uzbūvēja trešdaļu vairāk šūnu.

Erhards atsūtīja rakstu no “Frankfurter Allgemeine Zeitung” – tajā minēta šī pati universitāte, bet pētīts ir cits -izturība pret Amerikas peru puvi. Izrādās, ka ģenētiski dažādās saimes ir daudz izturīgākas pret šo slimību, salidzinot ar ģenētiski viendabīgajām. Tiem, kuri lasa vāciski- kopija ieraksta beigās.

Iespējams, ka tā ir manas karnikas vaina -bites “zina” ka ir ģenētiski viendabīgas (māte instrumentāli apsēklota ar radniecīgu tranu (pie tam tikai dažu nevis desmitu) spermu), jūt apdraudētību saimes pastāvēšanai (vitalitātes trūkums) un tāpēc vēlas veikt kluso māšu nomaiņu.
Interesanti, kā ir citiem, kuri iegādājās instrumentāli apsēklotās mātes (cik zinu tādu ir daudz). Cerības uzzināt gan nav lielas, jo liela daļa latviešu bitenieku varētu rīkot klusēšanas kursus baltkrievu partizāniem:) 🙂

Ir gadījumi (no vācu pieredzes), ka šādas nemīlamas mātes “iemīļo” un tās nodzīvo vairākus gadus, dodamas ļoti vērtīgas meitas- mātes. Tas priekš pozitīvā domāšanas veida, kā atbalsts manai cīņai par karniku Nr.92:)

Somijas bakfāstiete dzīvo kā ercens, dēj uz nebēdu un bites liekas ļoti apmierinātas. Šī māte apsēklojusies dabiskā veidā.

Raksts no FAZ

Gesund durch Polygamie 

Mehr genetische Vielfalt bewahrt Honigbienen vor Faulbrut.

  Junge Königinnen der Honigbiene (Apis mellifera) paaren sich oft mit mehr als einen Dutzend Drohnen. Die in Süd-Ostasien heimische  Riesen – Honigbiene (Apis dorsata) sich mitunter sogar mehr als sechzig Partner. Dabei geht es anscheinend nicht darum, einen Spermavorrat anzusammeln, der für einige Jahre und Hunderttausende von Nachkommen reicht. Vielmehr scheint die Promiskuität der Königin auch die Widerstandskraft des Bienenvolks gegen Krankheiserreger zu fördern. Das haben Thomas Seeley von der Cornell University in Ithaca (New York) und David Tarpy von der North Carolina Univerity in Raleigh beobachtet. 

Die Forscher haben Königinnen von Apis mellifera künstlich befruchtet, manche mit Sperma einer einzigen Drohne, andere mit einer gemischten Samenspende von zehn verschiedenen Drohen. Nach einigen Wochen, als ich die jungen Königinnen bereits mit eigenem Personal umgeben hatten, infizierte man die Bienenstöcke mit Paenibacillus larvae. Dieser Erreger der sogenannten Faulbrut lässt den Nachwuchs in den Waben absterben. Wie viel Schaden er anrichtet, hängt von der genetischen Ausstattung der Biene ab.

Am glimpflichsten kamen die Völker der polygamen Königinnen davon, wie die Forscher in den „Proceedings of Royal Society“ Teil B, Bd. 274, S. 67) berichten. Obwohl jeweils nur ein Bruchteil der Nachkommen genetisch vorteilhaft ausgestattet war, erstreckt sich der Infektionsschutz offenbar auf die gesamte Brut. Nach Einschätzung der Wissenschaftler konnte sich die Krankheit vermutlich deshalb ausbreiten, weil sich die Arbeiterinnen der widerstandsfähigen Variante wachsam zeigten und infizierte Larven rasch aus dem Stock entfernten.    D.K.   

Advertisements

7 comments

  1. Njā, nezināju, ka arī bišu saimēm jāiepērk viesstrādnieki. Lai veicas ar iedzīvošanos.

    P.S.
    Vai tad starp vietējiem biteniekiem nenotiek kāda informācijas/pieredzes apmaiņa? Bail no konkurences?

  2. Paldies!:) Karniku šosvētdien nobildēju, vēlāk ielikšu dienasgrāmatā.

    Par informācijas/pieredzes apmaiņu. Domāju, ka galvenais iemesls ir konkurence-ka cits ko uzzinās un tāpēc lētāk/vairāk/vieglāk saražos un tādējādi palielinās savu konkurētspēju, samazinot “informācijas devēja” konkurētspēju. Man tas liekas kaut kā maziski.
    Papildus faktors ir tas, ka bitenieki pārsvarā ir intravertas personības.

    Tomēr ir arī minoritāte-tie kuri labprāt dalās pieredzē, neatsaka padomu ne iesācējam, ne rūdītākam amata vai hobija brālim. Nav jau arī tādu mazums, daudzi no viņiem ir pieredzējuši lielu dravu turētāji. Lai nebūtu tukši vārdi varu minēt kā piemērus Kārli Skujiņu, Maigoni Emaru, Oļgertu Šveikovski, Andreju Mizi. Sarakstu noteikti varētu arī turpināt.

  3. Sveiks, Ainar!
    Pajautāju māšu autoram, ko viņš domā par Tavu gadījumu.
    Jā tā mēdzot būt, bites reizēm nevēloties instrumentāli apsēklotās mātes. Konkrētajā gadījumā visticamāk varētu būt divi iemesli – mātei ir saīsināts viens spārns un tas var nepatikt saimei, otrkārt, jau Tavs minētais iemesls par instrumentālo oasēklošanu – bites kaut ko jūt, kaut kas nav kārtībā ar māti…
    Izeja esot samērā vienkārša, māti vajadzējis atņemt no “nedraudzīgās” saimes un iedot kādai citai. Tā esot jau darīts un sekmīgi!

  4. Paldies Juri!
    Jā, tā varētu būt izeja, kaut arī mātes pievienošana vienmēr saistīta ar risku un laiku. No otras puses arī kanniņu laušana prasa laiku un pastāv risks, ka kāda paliek nepamanīta. Līdzīgā gadījumā domāju, ka rīkošos pēc Balžeka ieteikuma.
    Vēl ir viens paņēmiens-mākslīgā spieta veidošana. Priekšrocība, salīdzinot ar atdaleni ir tas, ka saimē labāk veidojas saimes gars.

  5. Saņēmu vēstuli no Jāņa T., ka arī viņam ar Balžeka karniku ir tāda paša problēma. Septembrī savilktas māšu kanniņas. Interesanti kā ir pārējiem dravniekiem, kuri pirkuši šīs mātes un vai tomēr runa nav par māšu kvalitātes problēmām.

  6. Hi. I see that you don’t update your blog too often. I know that writing
    content is time consuming and boring. But did you know that there is a tool
    that allows you to create new articles using existing
    content (from article directories or other pages from your niche)?

    And it does it very well. The new posts are high quality and
    pass the copyscape test. You should try miftolo’s tools

  7. I see you don’t monetize your blog, don’t waste your traffic, you
    can earn additional cash every month. You can use the best adsense alternative for any type of website (they approve all
    websites), for more details simply search in gooogle: boorfe’s tips monetize your
    website

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s