Franču vīni un kurmji


“Vīns pārvērš kurmjus par ērgļiem” “(Šarls Bodlērs)

Nez kā klāsies franču kurmjiem… Viņvakar vienā vācu kanālā noskatījos raidījumu par franču vīnkopju problēmām. Par to arī stāsts. Ak jā, un franču kurmjiem nav pat sava patrona Andrē, kurš par viņiem raksta grāmatas. Un viņu vārdā noteikti nesauc arī dezinfekcijas līdzekļus. Tagad arī lētie franču vīni nebūs. Vārdu sakot, franču kurmji ir galīgā…. Lai gan,… viņi ir pieraduši dzīvot tumsā. Bet ne par to ir stāsts. 🙂

Bilde gan nav no Langdokas (Languedoc) reģiona, par kuru bija sižets bet no Luāras ielejas, kurš arī skaitās vīna audzēšanas reģions. Vīna dārzus gan varēja manīt reti un arī vīna degustācija, kura notika vienā no šiem pagrabiem, bija zemā līmenī (manuprāt neatbilda ES standartiem, bet kā mums jau mācīja viens (bijušais) franču valstsvīrs, es šoreiz nepalaidu garām lielisku iespēju paklusēt) 🙂
le_vin

Tātad raidījums bija par ES reformām Francijas vīna dārzos.

Vispirms gan par vīna degustāciju-arī šajā laukā viņiem vajadzīgas reformas! Aizveda mūs uz pagrabiem, kuri izkalti smilšakmens kalnos, vienā no pagrabiem vīna degustācijas telpa, tajā galds uz kura sakrautas pudeles, tās tiek korķētas vaļā un lietas pa glāzēm. Meitene staigā apkārt un pielej, kuram glāze izžuvusi. Citā pagraba galā galds ar pudeļu paraugiem un cenām un kastes ar pārdošanai paredzētajām pudelēm. Dzer un garšo un viss. Parasta lielveikala degustācija tikai pagrabā. Ne vārda par šķirnēm, par labiem un sliktiem gadiem, par terruāru. Pie tam izskatījās, ka šī apkārtnē ir galvenā degustācijas vieta, jo vēl ilgi pirms bija norādes ceļa malā ar uzrakstu “Vīna degustācija”. Labi, ka pirms tam viena vietējā (zviedriete, kura dzīvo Francijā) autobusā pastāstīja, ka Luāras vīni lietojami jauni un nav tik stipri kā Bordo, jo mazāk saules.
Pirms tam esmu bijis tikai vienā vīna degustācijā, tas bija sen (un tomēr taisnība) , tai tālajā 1992.gadā Bādenē, Kaizerštūlā. Izvadāja mūs pa pagrabiem, parādīja vīna rūgšanas “bačokus”, pastāstīja par šķirnēm, par kooperatīvu, par sevišķi labiem gadiem, parādīja kā vīns jādegustē u.t.t. Nevar salīdzināt ekskursiju ar pagaršošanu pirms pirkšanas.

Bet nu par raidījumu. Agrāk biju dzirdējis par šo reformu pa ausu galam un man nebija īsti skaidrs, kāpēc gan tik ar vīnogu audzēšanas un vīna darīšanas tradīcijā, bagātā zemē, kā Francija,kur arī klimats ir vīnogām kā radīts, jāplēš laukā tūkstošiem hektāru vīna dārzu.  Pēc raidījuma man palika it kā skaidrs, bet tik un tā to nesaprotu….
Izrādās, ka vīna ir par daudz un lētajā segmentā franču vīni arī pašmājās nespēj konkurēt ar Latīņamerikas un Dienvidāfrikas vīniem. Tas ir jāpārdod lētāk par ūdeni (daudzi tā dara, bet tas nenodrošina ne attīstību, ne uzturēšanu), vīna litrs veikalā tetrapakās maksā mazāk par eiro litrā….
Franči sākuši dzert mazāk vīna. Agrāk strādnieku vidū nereti bija (vismaz tā tika apgalvots) eksemplāri, kuri dienā izdzēra 3-4 litrus vīna, tagad tādu esot maz (ak vai!), veselīga uztura cienītāju pulks pieaudzis, darbs arī nav tik smags vai arī tāda nav vispār. 🙂 Arī jaunievēlētais Vadonis Sarkozī alkoholu vispār nelietojot -slikts piemērs nācijai. 🙂
Zemnieki izmisumā un kā jau franči -neies jau mājās sēdēt, ja dakšās savulaik sainvestēts. Protestos dedzina automašīnas, rādīja pat video, kur tumsā maskās slēpušies vīri draudēja iet līdz pašai augšai, ja nekas nemainīsies.
Rādīja arī pozitīvos piemērus -tos, kuri pārorientējušies no lēto vīnu ražošanas uz dārgajiem (sākot no 7 eiro par pudeli). Jāmaina tehnoloģija, jāretina ķekari, vairāk vērības jāpievērš vīna raudzēšanas procesam un vēl vairāk marketingam. To rādīja kā alternatīvu, bet šāda alternatīva reāla ir tikai nedaudziem. Kas notiks, ja visi tagad sāks taisīt labu un dārgu vīnu. Kur to pārdos? Dārga vīna tirgus tāpēc jau nepieaugs. Faktiski šiem ražotājiem nav izvēles -vai nu izrauj vīnogas un saņem par to naudu vai bankrotē. Viņu vietu ieņems lētie Čīles, Argentīnas un Austrumeiropas vīni. Ko darīs vīna dārza īpašnieks vai viņa bērni -ies strādāt sabiedrisko attiecību aģentūrā?
Lielās franču kompānijas (naudasmaisi) investē Ungārijā, Rumānijā un citur, pērk vīna fabrikas un dārzus, stāda jaunus (noteikti izmantojot ES subsīdijas). Pērk tirdzniecības zīmolus, piemēram ungāru Tokaji.
Viss ir it kā saprotams – kapitāls tiek virzīts tur, kur ir lētāk -mazākas darbaspēka izmaksas, mazāki nodokļi un savu naudu viņi nopelnīs. Nesaprotams ir tikai tas kāpēc zemē, kurā vīnogas ir audzētas tūkstošiem gadu, kurā ģimenes paaudzēs bijuši vīndari tagad jārauj laukā vīna dārzi (tā arī ir vērtība un ražošanas līdzeklis), lai to vietā augtu nezāles. Maksāt lai neražotu un iznīcinātu vērtības. Kāpēc lai vīndariem nebūtu tiesības (pareizāk sakot iespējas, bet tas šeit ir gandrīz viens un tas pats) darīt to, ko viņi ir darījuši paaudzēs? Dārgais benzīns (akcīze), augstais sabiedrības dzīves līmenis (augstas algas un par citu pakalpojumiem dārgi jāmaksā), lielāki nodokļi u.c. padara ražošanu par dārgu, salīdzinot ar zemēm, kur šīs izmaksas ir zemākas. Un galvenais, vai visas sabiedrības interesēs nav, lai šo ražošanu saglabātu? Vai jautājumu formulējot citādāk –vai tikai patēriņa pieaugums ir sabiedrības interesēs?

“Latvijā vai Mozambikā-Sieviete ir skaista plika”, gandrīz kā “Bet bet” dziesmā. Liberāls tirgus patērētāja (īslaicīgās) interesēs. Arī mēs esam vai virzamies turpat. Mēs paliekam dārgāki un pat mūsu tradicionālās nozares var palikt nekonkurētspējīgas. Ražošana ir visa pamatā, ja nav šīs radītās vērtības,tad tā ķēde, kura ved līdz patērētājam un kuras rinķi ar katru posmu ir aizvien resnāki, kādreiz trūks, jo nevarēs “radīt”vērtību vien to iepakojot, iepārdodot un marketingojot. Kādam ir jāražo kaut kas reāls -ko var “iebāzt mutē un nokost”. Ja tā nebūs, tad visa valsts(sabiedrība) atradīsies pēc laika tur, kur tagad franču kurmji (ok, pieņēmums par franču kurmju atrašanās vietu ir tīri empīrisks).:)
Piemēram, Ķīnā ir valsts atbalsts uzņēmumiem, kuri eksportē. Uzņēmumiem nav jāmaksā pat par enerģiju (apmaksā valsts)  un ir daudz citu “haļavu”, ja vien uzņēmums pierāda, ka zināms daudzums no saražotā (ja nemaldos krietni vairāk par pusi) tiek eksportēts. Tas, kas notiek ar darba drošību vai ar vidi Ķīnā pasaules patērētāju neinteresē. Galvenais ir cena, ražotāja izmaksas no vienas puses un preces cena veikala plauktā no otras puses. Liberāls vai brīvs tirgus. Brīvībai bija laba definīcija, ka tā beidzas tur, kur sākas cita indivīda brīvība. Vai to nevar attiecināt arī uz tirgu? Neviens te nerunā par totālu vietējā tirgus aizsardzību, bet tiesībām izdzīvot tradicionālām nozarēm.
Ir vēl teiciens “Mēs neesam tik bagāti, lai pirktu lētu preci” un tradicionāli šeit ir domāta kvalitāte. Tomēr šim teicienam var būt arī cita nozīme un iespējams, ka kvalitāte ir pat ok (pat ja nav augsta, bet atbilst minimālajām vajadzībām un sagaidītajai).  Jautājums ir vai mēs esam tik bagāti, lai pirktu lētu preci, kuru saražo citur? Vai mums nebeigsies nauda, resp. vai esam pietiekami bagāti?” Citur ražo lētāk, jo tur nedzīvo tik bagāti un ir pavisam citas prasības pret strādājošiem, vidi un ražošanas tehnoloģiju. Jo galvenais ir cena un nevienu neinteresē tā “cena”, par kuru šī lētā cena ir nopirkta.
Bet mēs nevaram viņiem pārdot, piedalīties darba dalīšanā vai preču apmaiņā vai pat saražot paši sev . Ja mums nauda nebeigsies, tad ir ok un varbūt nav pat svarīgi, ka, piemēram, vīna dārzu vietā augs zālājs (skan krutāk nekā “nezāles”)? (Viena jauka nezāļu definīcija :”Nezāles ir augi, kuru derīgās īpašības vēl nav atklātas” ):)

Somiem kādreiz bija labs reklāmas klips Nokia televizoriem, kurus ražoja Somijā. Reklāmas sauklis “Jo vairāk jūs pirksiet Nokia televizorus, jo labākas ziņas tas rādīs”

Ir arī vēl viens teiciens, ko tāpat kā par lēto pirkšanu lieto un saprot pavisam citā nozīmē. “Dots devējam atdodas”. Cita nozīme varbūt ir – pienākums ir ne tikai patērēt (ņemt), pienākums ir arī dot (ražot). Ja runājam par ilglaicīgu attīstību.

Labi, ka man ienāca prātā augstāk rakstītā doma, gribēju tikai padalīties iespaidos par raidījumu un dārziem (saprotamu iemeslu dēļ man tuva tēma) un aizpeldēju, ka nezināju kā beigt. Šī atziņa par došanu-ražošanu varētu būt labs nobeigums vai arī vismaz iemesls pirkstiem no klaviatūras notīties:)

Vēl tikai vīna spiedes bilde. Šo spiedi teorētiski varētu izmantot arī viršu medus spiešanai. Daudz gan rāmīšu vajadzētu, lai šādu spiedi piepildītu:)
spiede

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s