Komentāri Dravnieka dienasgrāmata

Viršu laiks komentēja aplausi:)

aplausi:) — Thu, 04 Mar 2010 09:18:02 +0000

“…rīta pusē norasināja lietus, bet bija jau patīkami silts, diena saulaina, sutīga, drava priecīgi sanēja ienesumā, viršu medus smaržoja pat dienā un virši bija pilni ar bitēm un citiem nektāra tīkotājiem…”

Šobrīd gandrīz kā mantra… ar 100% garantiju par notikuma iespējamību dabā

Ziemassvētku novēlējums komentēja Nora

Nora — Thu, 25 Feb 2010 15:08:13 +0000

“Tikai tam, kurš savas vēlēšanās aprobežo ar to, ko viņam sniedz daba, veiksme un čaklums un kad viņam šīs vēlēšanās piepildās un viņš ir par to laimīgs, prāts ir atvērts dzīves priekiem.”

Atslēgas vārdi šeit laikam būtu: “…un viņš IR par to laimīgs…”.
Viss ir galvā

Ziemas skati komentēja AgneseTev

AgneseTev — Fri, 12 Feb 2010 14:06:50 +0000

Lielveikali mūsu laikos ir ne tikai pagrabi, bet arī kultūras nami:)
Labs novērojums un precīza atziņa, par nožēlu gan.
Es nemaz necentīšos neko pievilkt aiz ausīm, jo arī šo sarunu neuztveru kā nejaušību:). Līdz tai ir novedušas neskaitāmas sīkas sakritības, kurām tiešām grūti atrast nezināmo, drīzāk var apzināties zināmo un tik likumsakarīgo:)). Un palieku pie reiz jau teiktā un manos failos iegrāmatotā kā BRĪNUMS:)). Lai būtu, gribu būt kā Alise aizspogulijā un ticēt nejaušībām, nē BRĪNUMIEM. Un nemaz necenties pārliecināt par pretējo!:))
Par cik tuvojas Valentīndiena, dalīšos mīlestībā arī ar Tevi, nosūtot Tev “Lūgšanu par paļaušanos”:

Vienalga, lai kas arī nāktu,
Vienalga, lai kas arī notiktu,
Nākamajā stundā, nākamajā dienā,
Ar bailēm nekas nevar tikt mainīts.

Ar mieru sirdī gaidu to, kam jānotiek,-
Līdzīgi kā jūra, kas nomierinās.
Caur bailēm un nedrošību kavējas mūsu attīstība.
Uz baiļu un nedrošībās viļņiem tiek aizskalots
Tas, kas no nākotnes vēlas iekļūt mūsu dvēselēs.

Paļaušanās uz to, ka tas, kas minēts, –
Dievišķa gudrība notikumos,
Apzināšanās, ka tas, kam jānotiek, lai notiek
Un kaut kādā veidā iedarbojas
Radīs šo noskaņu vārdos, jūtās un idejās -
Tā ir plūsma lūgšanā par paļaušanos.

Tas mums atvēlētajā laikā jāiemācās un jāatceras -
Dzīvot paļāvībā, bez drošības konkrētā situācijā,
Vienmēr paļaujoties uz klātesošo garīgās pasaules palīdzību.

Citādi šodien nav iespējams.
Ja tikai drosme mūs nepievils,
Savaldīsim savu gribu un
Mēģināsim rast iekšējo atmošanos katru rītu un katru vakaru.
M. Stīgengriena

Un paldies par labajām vēstīm, saņemu vēl vienu apstiprinājumu, ka pavasari putni tiešām jau ieskandina, lai arī ziema aiz loga par to neliecina. Nu ko, atliek vien paļauties uz labo un brist pa sniegu tālāk:)).

Ziemas skati komentēja dravnieks

dravnieks — Thu, 11 Feb 2010 18:21:54 +0000

@Agnesei
Laika novērojumi noteikti ir veikti un tāpat, vismaz tā laika avīzēs un žurnālos ir uzzināms kāda bijusi raža.
Auglīgos rudeņos vairāk ir jārosās, jo bagātā raža ir jācenšas saglabāt.:)
Lielveikali mūsu laikos ir ne tikai pagrabi, bet arī kultūras nami:)
Par nejaušībām, ne gluži tevis minētajā kontekstā nāk prātā joks, ko viens mans draugs mēdz teikt, kad tāda ir notikusi : “Tieši tā ir tā nejaušība ar ko es rēķinājos”
Pret rakstīto, sevišķi, ja tam gribas ticēt, ir jāizturas piesardzīgi. Piemērus var “pievilkt aiz ausīm” vai izdomāt, kā arī neminēt faktus, kuri runā pretī. Tad beigās pat neticamas lietas kļūst gluži ticamas
Fakts tomēr paliek fakts- daudz kas ir nezināms un šis tas pat neizzināms.

Ziemas skati komentēja landladyline

landladyline — Sat, 06 Feb 2010 11:14:48 +0000

Tēma attīstās:)).
Patiesībā to noskaidrot ir iespējams, jo noteikti ir kāds vērīgs cilvēks, kas ir iegrāmatojis arī 1938.gadā dabas norises, atliek vien noskaidrot. )
Es visai miglaini kaut ko atceros no bērnības, bet manā zemapziņa ir nosēdušās šīs bažas auglīgos rudeņos. Kaut kā intuitīvi, bet var būt instinktīvi parādās vēlme rosīties, visu rūpīgi ieziemot, sagatavot ilgākai glabāšanai. Vai tā nav, ka to jau zinām, vien pretojamies šīm sajūtām? Ir taču lielveikali! Ko tur uztraukties:))?
Tas par to, ko zinām, bet ir jau arī zīmes, ko vajag tikai lasīt un paļauties. Ir teiciens: “Nekas nenotiek tā pat vien”. Man ir nosliece tā arī domāt un uztvert dzīves notikumus. Ir tāda Maivures Stīgergrienas grāmata “Nejaušība vai brīnums”. Tur ir daudz vedinošu domu par šo tēmu. Šīs grāmatas moto “Sinhronitāte ir dievišķa spēle, kas nopietni jāņem vērā”. Šķiet, šai autorei bija vēl viena grāmata par šo tēmu, bet tai esmu lasījusi tikai manuskriptu tulkojuma procesā. Tās iespieddarbs kaut kā nav palicis atmiņā, vien atmiņā, ka uz vāka bija(vai plānojās) varavīksne.
Noteikti šī nav vienīgā autore, kas raksta par šo tēmu, bet ja cilvēki par to raksta grāmatas, min neskaitāmus piemērus, tad jau laikam kaut kāda daļa patiesība tajā visā ir. Es domāju, ka tā ir liela daļa:).

Ziemas skati komentēja dravnieks

dravnieks — Wed, 03 Feb 2010 17:07:09 +0000

Ir tāda veca un garšīga plūmju šķirne “Latvijas dzeltenā olplūme”. Šai šķirnei ir viens trūkums- tā ir samērā mazražīga.
Lasīju, ka tas tāpēc, ka kā jau vecai šķirnei tai bija daudz klonu un bargajā 1939/1940.gada ziemā ražīgākie kloni izsala, jo vasarā ir bijusi izcila raža un bagātīgi ražojošie koki “izpumpējās” un salu neizturēja. Ziemu izturēja ne tik bagātīgi ražojošie, resp. mazražīgie kloni, kurus tālāk pavairoja. Starp citu, arī nākamās divas ziemas bija rekordbargas un tas bija viens no iemesliem, kāpēc vācieši zaudēja karā.
Tagad domāju- vai arī 1939.gada ziemā bija bagāta augļu raža un daba “zināja” par bargo ziemu/bargajām ziemām un augi centās saražot pēc iespējas vairāk augļu, tātad, sēklu, lai turpinātos. Vai arī tomēr sakritība.
Ir arī tāds ticējums, ka ja kokiem bagātīgs lapojums, būs barga ziema (caur lapām notiek fotosintēzes process un augs labāk sagatavojas ziemai). Pārāk daudz sakritību?
Nezinu vai tas atbilst, bet vienu gan droši zinu – ir daudz lietas, kuras nezinām (te nu sanāca gandrīz kā Sokrātam)

Ziemas skati komentēja landladyline

landladyline — Tue, 02 Feb 2010 20:55:58 +0000

Ja par to, ko daba zināja, ja es būtu rakstījusi tādas dienasgrāmatas kā Tu, tad manos ierakstos ne reizi vien būtu pieminēti šie minējumi, jo ik pa brīdim bijīgi runāju par gaidāmo ziemu. Visu laiku teicu, ka ne ba velti tik dāsni daba uzziedējusi. Tarakāni vēl pirms nāves izmet kūniņu, kas vēlāk patstāvīgi attīstās( tie ir vieni no senākajiem mūsu planētas iemītniekiem). Tāpat šķiet ar augiem, ka viņi jūt, ka jānodrošinās ar pēcnācējiem, ja būs jāiet bojā. Daba nemīl tukšumu. Tagad arī šinī jomā ticēšu ne tikai intuīcijai , bet arī zīmēm.
Ļoti jau gribētos, lai šī gada pavasaris būtu tik pat dāsns.

Ziemas skati komentēja dravnieks

dravnieks — Tue, 02 Feb 2010 19:36:57 +0000

Pagājušajā pavasarī ziedi tiešām bija bagātīgi. Tik baltas ābeles ir reti redzētas, arī pārējie augļukoki bija pārpilni ar ziediem. Pat ceriņi ziedēja krāšņāk kā parasti.
Liekas neticami, bet varbūt “daba” zināja par priekšā stāvošo bargo ziemu.
Bitēm galvenais ir ieziemošanas darbi rudenī. Ziemā neko vairs nevar mainīt, arī pavasarī manevru iespējas ir mazas, ja rudenī darbi nav izdarīti pienācīgi. Šajā ziņā varu būt daudzmaz mierīgs, ka viss izdarīts.
Laika apstākļus ietekmēt nevaram. Cerēsim, ka lai arī ziemu sola vēl bargu un garu, sals būs mērens un pavasaris atnāks laicīgi.

Ziemas skati komentēja landladyline

landladyline — Tue, 02 Feb 2010 07:03:44 +0000

Es nepārzinu zīmes un vērojumus par dabu, bet visu pagājušo gadu bija tāda sajūta, ka daba gatavojas kam bargam. Vairākkārtīgi pazibēja šī doma. Un tad vēl dāsnais rudens. Ne reizi vien atkārtoju, ka daba jau tukšumu nemīl, tiek dāsni dots, jo laikam jau ziema būs barga un gara. Rādās mani priekšnojautas nav pievīlušas.
Es ļoti ceru, ka Tavas bitītes pārziemos labi, jo negribas ticēt, ka Tev neizdosies viņas nosargāt. Tādas rūpes kā Tavējās, var tikai apskaust. Laimīgā bišu saime.:))

Ziemas skati komentēja landladyline

landladyline — Tue, 02 Feb 2010 06:58:09 +0000

Ui, cik cēli skan:))! Man laikam ir īpašas sajūtas uz ekzotiku:)). Man jau tā māšu tēma jo īpaši pie sirds:)).