Komentāri par: Sezonas izskaņa un jaunas medus cenas

No: dravnieks

dravnieks — Mon, 16 Nov 2009 19:57:26 +0000

Biškopības inventāra tirgus ir piesātināts. Sevišķi tagad, kad lauksaimniekiem nav Eiropas fondu naudas un krīzes iespaidā daudzi galdnieki metas uz nišu produktiem. Tas nenozīmē, ka nevar uzsākt. Paša vajadzībām sanāks lētāk un ja būs kvalitāte un piemērota cena, tad arī pircēji būs. Tirgus gan nav liels un ir piesātināts – ar to jārēķinās.
Cenas ir zināmas – paskaties sludinājumus, piemēram “Biškopī”.
Ar cenu saskaņošanu gan uzmanīgi – ka nepiesien karteļa vienošanos
Lai veicas ar biškopības atsākšanu! Sākt un vēl jo vairāk atsākt nekad nav par vēlu Jo vairāk Latvijā dravnieku, jo labāk Latvijai, latviešiem un dravniekiem!

No: Aivo

Aivo — Mon, 16 Nov 2009 14:11:12 +0000

Sveikiņi:))
Palasījos, ļoti interesanti. Katram savs viedoklis. Bet par ideju kad vajag apvienoties esmu tikai par. Man ir ideja ražot stropus un inventāru – kāru kastes, magazīnus utt. Vienīgi vajag saskaņot cenas par kādām ir reāls šī produkta noiets LV tirgū.
Arī es pavasarī (pēc 20 gadus pārtraukuma) uzsākšu savas biškopja gaitas. Kolosāla relaksācija un darbs kurš apvienojas ar hobiju – kas var būt vēl skaistāks:))

Lai veicas visiem biteniekiem – it sevišķi Kurzemniekeim:))

No: dravnieks

dravnieks — Wed, 21 Oct 2009 17:07:39 +0000

Jā, Andrej, tā ir ļoti precīza definīcija Vēl ir kur augt

No: dravnieks

dravnieks — Wed, 21 Oct 2009 17:04:30 +0000

Dravoju pārsvarā ar somu bakfāstietēm (Buckfast) un karnikām (carnica). Bakfāstietes ir palēnas pavasarī, liekas, ka bišu ir maz, bet vasaras sākumā uzņem apgriezienus un sanes daudz medus. Ir miermīlīgas un daudzām saimēm var strādāt bez dūmiem.
Karnikas pāris nedēļas pēc pirmajiem ziedputekšņiem un nektāra aiziet kā raķetes, bet, ja ir ienesuma pārtraukums, viegli nonāk spietošanas noskaņojumā. Vājs spietošanas noskaņojums ir bakfāstiešu lielākais pluss. Šovasar izaudzēju ari vienu karpatiešu māšu partiju. Arī tās man patīk, ir bijušas arī agrāk, līdzīgas karnikai. Karpatietes ir karnikas māsīcas. Rietumu literatūrā bieži tās netiek aplūkotas kā atsevišķa rase, bet kā karnikas paveids.
Pieredze ar somu itālietēm man ir pasena un neliela. Atteicos no tām, jo nebija piemērotas maniem apstākļiem- tikai meža ienesumam. Saaudzē skaistas un lielas saimes, sanes daudz medus un pašas šo medu apēd, jo neskatoties uz ienesuma apstākļiem (mežā tas ir nepastāvīgs) māte dēj ar “pilnu klapi”. Ja spēj nodrošināt pastāvīgu ienesumu (ceļojot), tad šīs bites ir ļoti labas.
Ja plāno 3 saimes (ļoti laba izvēle iesākumam), iesaku paņemt vienu atdaleni ar karniku – salīdzināšanai. Pelēkās karnikas ir tikpat estētiskas kā dzeltenās itāļu skaistules. Tās pat ir līdzīgākas bitēm, ar kuram dravoja senči- a.m.mellifera. Tātad patriotiskāk

No: Andrejs

Andrejs — Wed, 21 Oct 2009 06:47:17 +0000

Man patīk šī pieredzējuša cilvēka/eksperta definīcija: tas, kurš ir pieļāvis visas iespējamās kļūdas…

No: jaunais

jaunais — Tue, 20 Oct 2009 19:27:22 +0000

Kādā ir Tava favorītā rase un kapēc tieši tā?

No: dravnieks

dravnieks — Mon, 19 Oct 2009 20:14:55 +0000

Dravošana-tā ir lieliska iespēja pabūt pie dabas, ne tikai esot dabā, bet izjūtot to arī caur bišu mikrokosmosu.

Par nacionālām jūtām. Lai arī dravniecība nav tikai latviešiem raksturīgs fenomens, veco laiku lauku sētas dzīves ritums nebija iedomājams bez bitēm. Tās bija gandrīz katrā saimniecībā. Tas, runājot par šo vēsturisko nacionālo romantismu.
Ne mazāk svarīgs ir tas, ko bites dod videi. Vietā, kur ir bites ir vairāk puķu, vairāk ogu, augļu, tā savukārt ir barības bāze putniem, kukaiņiem, dzīvniekiem, tātad vairāk putnu, u.t.t. Bite ir svētība videi, galu galā, nerunājot par bišu sūtību – apputeksnēšnu, katra saime gadā saražo vairākus kilogrammus biohumusa- tās ir bišu paaudzes, kuras aizlido no stropa, kad pienācis laiks doties citos nektārlaukos. Tāpēc bišu turēšana ir liels ieguldījums vietas vērtībā. Tas ir patriotiski. Jo – Latvija nav abstrakts jēdziens – tā sastāv no “vietām”- no kvadrātkilometriem un kvadrātmilimetriem.
Strops aprūpē apmēram apmēram 1000 hektārus, ja bišu lidojums ir 5km.

Par pieredzes trūkumu nav ko uztraukties – tā nāks. Pieredzes definīcija: Tā ir lieta, kuru iegūstam īsi pēc tam, kad to vajadzēja. Gan jau ievajadzēsies nākamreiz. Iespējas iegūt informāciju ir ļoti plašas, internetā arī tās ir milzums, tomēr praktiskā pieredze nāks ar laiku un laiku ļoti saīsina, ja ir kāds kolēģis, kurš var pastāstīt un parādīt. Ir daudzas lietas, kuras ir ļoti vienkāršas un it kā pašsaprotamas, bet iesācējam pašam grūti tās atklāt. Novēlu tādu kolēģi atrast!
Manuprāt, somu itālietes nav smukākas vai nesmukākas par citām. Cik dravnieku, tik viedokļu un katram ir sava favorītā rase Arī no estētiskā viedokļa )

No: jaunais

jaunais — Fri, 16 Oct 2009 15:43:02 +0000

Ar pavasara iestāšanos arī būšu biškopis-amatieris. Iemesls – lai pabūtu pie dabas. Rīgā, sēžot birojā, kaut kas pietrūkst – daba.
Ir lauku maja, ir iespēja padarboties ar to par ko jau domaju 2 gadus.
Varbūt skan dīvaini, bet esot pie bitēm “uzpeld” nacinālās jūtas, latvietība, piederība tam, ko latvieši ir darijuši no paaudzes paaudzē (varbūt tās ir tikai asociācijas ar vectēvu vai tmldz. ).
Pieredze man nav pilnīgi nekāda. Tik vien cik esmu bijis ciemos pie kaiminja – bišķopja (ar domu lai apstāsta un tā). esmu izlasijis pāris grāmatas, saimniecības ēkā gaida 3 jauni stropi un viss inventārs. Šonedēļ doma iešūnot pirmās kāres. Šobrīd prātu nodarbina kā pavasarī iegūt vērtīgus atdaleņus (cik esmu salasijies.. gribētos jau dabūt tās saucamās “somu itālietes”.. esot smukas bites-man estētam jau neko vairāk nevajag ) Redzēs kā ies.. )

No: dravnieks

dravnieks — Thu, 15 Oct 2009 16:30:29 +0000

Jā, raža nav bijusi izcila, bet pa reģioniem ir atšķirības. Kopumā tomēr vietējā medu trūkst. Vēl viens iemesls ir cenas pasaulē un Eiropā- arī tās ir būtiski paaugtinājušās. Argentīna ir viens no lielākajiem eksportētājiem uz lielākajiem pasaules medus tirgiem- ASV un Eiropu un katastrofālais sausums (saka ka lielākais 1oo gadu laikā), ļoti samazināja argentīniešu medus ražu. Argentīnai ir vēl liela problēma – ģenētiski modificēto kultūru (sojas un kukurūzas) audzēšana lielās platībās. Agrāk tur ganījās bites. Tas tomēr nav tik būtiski, pampas ir lielas. Argentīnā tagad sākas biškopības sezona, pavasaris un pēc nedaudziem mēnešiem, iespējams, medus cenas pasaules tirgū kritīs.
Tas ir labi, ka biškopība kļūst populārāka. Un kļūst populārāka krīzes ietekmē. Tas ko raksta Andrejs, ir aktuāli daudziem. Jo vairāk mūsu būs, jo labāk- ne tikai biškopjiem pašiem, bet arī medusēdājiem un zemei.
Katra nelaimē var būt arī laime. Varbūt krīze pievērsīs vairāk latviešu biškopībai, varbūt krīze iemācīs biškopjiem sadarboties ( un jo vairāk mūsu ir, jo vieglāk to izdarīt). Daudzas lietas var izdarīt lētāk un efektīvāk, kopā darot. Kaut vai kopā biškopības inventāru pasūtot un tā labāku cenu dabūjot un uz transportu ietaupot.
Latvijā bitēm ir ļoti daudz vietas, neizsmeļami nektāra krājumi nepiesārņotā dabā.
Medus pieprasījums tiešām ir audzis. Domāju, ka daļēji arī te “vainīga” krīze. Darbojos arī autoriepu lauciņā un vairākus gadus peč kārtas bija novērojama radžoto riepu noieta samazināšanās. Šogad tā apstājusies. Sezona vēl nav galā, bet tendence liekas, ka radžotās riepas pirks vairāk. Motīvs – nāk cilvēki un saka – bet ceļus ta netīrīs…. Tas pats ir ar medu. Kas notiek medicīnā nevienam Latvijā nav noslēpums. Nav vairs tālu, ka valsts vairs neko nenodrošinās. Tad nu vairāk jārūpējas pašam, slīcēju glābšana ir slīcēju rokās. Medus, citi biškopības produkti ir pilnīgi dabīgi un gadu tūkstošiem pārbaudīti līdzekļi. Varbūt sava ietekme ir arī cūkugripas vīrusam.
Un tad ir “ceļus ta netīrīs”, “vakcīnas ta nav”, “ārsta ta nav vai arī tāds maksas pakalpojums, ka makam zosāda uzmetās”
Daudz tiek runāts, ka krīze palīdz saskatīt patiesās vērtības. Varbūt tas attiecas arī uz medu?

No: Andrejs

Andrejs — Thu, 15 Oct 2009 13:11:55 +0000

Es arī ceru, ka biškopība varētu papildināt ģimenes budžetu. Sapnis un plāns ko un kā darīt bija jau iepriekš un nebūšu visai oriģināls, ja teikšu ka lielā mērā tieši pateicoties krīzei šobrīd vairāk darbojos ar bitēm.
Iespējams arī ka medus pieprasījuma pieauguma pamatā ir tas, ka vairs nav pieejams Latvijas cukurs un par ievesto ir dzirdēti visādi stāsti…