Komentāri par: 3 gadu jubileja

No: dravnieks

dravnieks — Wed, 22 Jul 2009 17:07:52 +0000

Paldies, Vita! Man prieks – skatīt dienas citātu.
Par saprašanu biškopībā viss kārtībā. Ir tāds teiciens “Ja dravnieks saka, ka viņš visu zina par bitēm, tad izturies pret viņu piesardzīgi. Tas, kas samelojies vienreiz, var izdarīt to atkal” Jau Vinnijs Pūks – modernās biškopības pamatlicējs ir teicis spārnoto frāzi par bitēm un zināšanu.

Tas, ka es kaut ko daru un sanāk, nenozīmē, ka nevar darīt citādi un nesanāks. Ceļi pie meduspoda var būt daudzi. (tāpat, ja ko dara un nesanāk, nenozīmē, ka darot citādi sanāks)

Fotogrāfijas nepārdodas, tās var dabūt par paldies, pirms tam krietni palūdzoties

No: Vita

Vita — Wed, 22 Jul 2009 10:22:39 +0000

Novēlots sveiciens jubilejā!
Ar lielu interesi lasu Tavus ierakstus. Biju domājusi, ka no biškopības šo to saprotu, bet izrādās nekā.
Vai bez medus arī foto var iegātāties?
Ja var, noteikti piesakos.
Ar cieņu,
Vita )

No: dravnieks

dravnieks — Sun, 14 Jun 2009 20:01:03 +0000

Paldies, Andri!
Vispār jau arī stropus var vārīt. Ar Latvijas stāvstropiem vai guļstropiem gan ir grūtāk. Tos jāizmazgā ar karstu sārmu, jānoskalo un jāapdedzina ar lodlampu no iekšpuses. No ārpuses nav vajadzības. Slimību iedīgļi, ja tādi ir, nebūs pietiekami, lai izsauktu saslimšanu. Ja neesi drošs, stropus pārkrāso.
Daži slimību iedīgļi vaska kausētavā ies bojā, bet peru puvei būs par vāju. Ja ir bijušas vai pirkti lietoti rāmīši, tad tomēr jāvāra sārmā.

No: Andris Dzērve

Andris Dzērve — Sat, 13 Jun 2009 18:48:12 +0000

Sveicieni vārda dienā !
Paldies par atbildi.Bet kas notiek ar slimību iedīgļiem ,kuri atrodas uz stropa sienām ? Stropu jau neizvārīsi sārmainā šķīdumā.
Ja vecās šūnas ar visiem rāmjiem tiek karsētas tvaika kausētavā, vai šajā gadījumā slimību iedīgļi neietu bojā?

No: dravnieks

dravnieks — Mon, 08 Jun 2009 18:29:16 +0000

Ja jau var pārdot Latvijas akāciju medu, kāpēc lai nebūtu ceriņu medus? Vākts no izmeklētiem pieclapiņu ziediem ( a la kafijas reklāmas)

Paldies, Uldi, par sveicienu un saiti. Tiešām super! Zināju, ka ir tāds resurss, bet nedomāju ka tajā var atrast tik bagātīgu informāciju. Šo vietni noteikti apmeklēšu biežāk. Un Deilephila elpenor iemācījos no galvas

Paldies, Andri!
Visas vielas izmanto dezinfekcijai un tās iznīcina slimību iedīgļus -nozematozi, peru puves, kaļku perus u.t.t. Tas ir arī kā tīrīšanas līdzeklis – attīra no vaska un propolisa, citām organiskām vielām.
Visi šie līdzekļi ir sārmaini.
Soda (nātrija hidrogēnkarbonāts, dzeramā soda) un kalcinētā soda ir gandrīz viens un tas pats. Kalcinēto sodu iegūst atdalot no sodas ūdeni.
Kaustiskā soda jeb nātrija hidrogēnkarbonāts, tautā saukts arī par ziepju zālēm, ir krietni kodīgāks un tas ir efektīvākais līdzeklis.
Es izmantoju kaustisko sodu – 5% un vārošu. 5kg sārma uz 100kg ūdens, ik pa brīdim nedaudz jāpieber klāt, sevišķi, ja rāmīši ir vaskaini, jo sārms izreaģē un koncentrācija mazinās. Vāru apmēram 5 minūtes.
Uzmanību!!! Runa ir par ļoti kodīgu vielu, sevišķi bīstama, kad tā ir karsta. Strādā tikai gumijas cimdiem, aizsargkombinezonā, zābakos un aizsargbrillēs. Tuvumā vienmēr lai ir ūdens, kuram nedaudz pieliets etiķis, lai, ja nokļūst uz ādas, var noskalot.

No: Andris Dzērve

Andris Dzērve — Sun, 07 Jun 2009 08:21:48 +0000

Sveicieni jubilejā!
Lai veicas arī uz priekšu! Jūs darat tiešām labas lietas!
Man ar bitēm būs 4 gads.(tātad -iesācējs)
Nav īsti skaidrs par dezinfekciju. Gramatās minēti dažādi nosaukumi: nātrija sārms(ziepju zāles), 5% kalcinētā soda,
2-3% sodas šķīdums, 2-3% sārma šķīd.,izkarsēšana ar liesmu.
Kāda būtu starpība un ko konkrēti katra viela veic. Zinu, ka ir dažādas prakses.Kura būtu labakā?

No: Uldis

Uldis — Thu, 04 Jun 2009 18:16:02 +0000

Novēlots sveiciens bloga jubilejā!
Izrādās, ka esi gandrīz gadu vecāks par mani

Par to sārto brīnumu- http://www.latvijasdaba.lv/7/view_0_descr.asp?id=6862. Izskatās, ka ir īstais

No: 1 no 999:)

1 no 999:) — Thu, 04 Jun 2009 09:49:35 +0000

Acīmredzot tauriņu aprindās kautrīgums vēl ir tikums.
Laikam jau lielais, kautrīgais bija taurenis, bet smukā, rozīgā – Viņa:) Ja vēl fotogrāfēšanas laikā smaidīja, tad noteikti arī blondīne, jo domāja, ka zibeņo:)
Populārajā teicienā no cilvēku dzīves – par to, kāpēc blondīnes smaida zibens laikā, gan ir otrādi:)

Par bišu vienaldzību pret ceriņiem žēl. Domājams, ka Līgodienas Zāļu tirgū “Ceriņu laimes medus” būtu ļoti pieprasīts:)

Par interneta pagaidu nepilnībām smaržu ievietošanā nebūtu jāraizējas. DD ievietotās bildes VAR sasmaržot:) No pēdējām, īpaši “Vēstule Solveigai”

No: dravnieks

dravnieks — Thu, 04 Jun 2009 05:52:55 +0000

Laikam tā ir, ka tie ziedi, kuri smaržo vairāk naktī, pievilina naktī lidojošos apputeksnētājus. Dabā šī shēma ir atstrādāta un strādā. Ir pat tādi augi, kurus var apputeksnēt tikai viena kukaiņu suga.
Sārtais taurenis noteikti savas kompānijas vidū ir zvaigzne un visiem stāsta par fotosesiju un to , ka viņš ir skaists
Tāpat kā kode stāsta, ka cilvēki ieraugot to ir tādā sajūsmā, ka sit plaukstas )
Tauriņos lidinājās arī ļoti līdzīgs sārtajam brīnumam, tikai pelēks un gandrīz divreiz lielāks. Un divreiz kautrīgāks – nepiekrita fotografēties

No: 1 no 999:)

1 no 999:) — Wed, 03 Jun 2009 09:18:02 +0000

Ir savādi, ka “ceriņu jautājumā” bišu gaume ir tik noraidoša un atšķirīga no mūsu sajūsmas un patikšanas.
Varbūt tas ir līdzīgi kā ar naktsvijolēm, jo ceriņi, liekas, vēl burvīgāk un spēcīgāk smaržo naktīs.
Sārtais naktstaurenis gan zina, ka “kaut kas tur ir”:)
Un varētu būt izbrīnīts, ka naktī kāds uzmācas ar fotografēšanu:))