“Apsnigusī dzērve
Lēnām izpleš spārnus-
Esības prieks!”
(Avano Seiho)
Pavasaris kavējas, bet gājputni jau atgriežas. Svētdien pāri laidās liels zosu kāsis, gulbjus lidojam redzēju jau pirms pāris nedēļām (Latvijā daudzi gulbji pārziemo, piemēram, Liepājas ezerā un nav zināms vai tie bija gājputni vai liepājnieki). Arī dzērvju kliedzienus dzirdēju jau pirms pāris nedēļām.
Sestdien un svētdien bišu jautājumos nācās braukt uz Pilteni, un Rāpatu laukos (Rutku Tēva “Sumpurņu ciemā”) ganījās dzērves un gulbji. Rāpati kādreiz bija ļoti nomaļa, bet plaukstoša vieta, ar lieliem saimniekiem (Ziemeļkurzemes, ne Zemgales mērogā). http://dravnieks.blogs.lv/2007/07/16/sumpurnu-ciema-medus/ Tagad palikušas vien pāris mājas un lauki nav apstrādāti, pat appļauti ne. Vienīgās apsaimniekošanas pazīmes ir medību torņi mežmalās.
Tur, kur lauki lielāki, piesaulē sniegs ir nokusis, bet mežā sniega tā vēl gana, arī mežvidus pļavās. Tur, kur ceļam tiek klāt saule, tie jau atlaidušies, citur gandrīz sausi, citur uzrūguši, bet ēnainākas vietas vēl klāj ledus un piebraukts sniegs.
Dažas bildes no nelielā ceļojuma
Gulbji ganījās kopā ar dzērvēm. Laika apstākļi ir skarbi un dabas galds vēl nabadzīgi klāts. Nav sējumu, kā vairāk apdzīvotās vietās ar lauksaimniecību.
Vēždūka jau veļ kūstošā sniega ūdeņus un šķērso ceļu, īsi pirms tas iziet uz Ugāles-Piltenes ceļa.
Svētdien smaidīja saule, fotografēšana pretī smaidam nenāca par labu bilžu kvalitātei. Aļņu mammas pagaidīja minūti, kamēr sameklēju fotoaparātu, izņēmu no somiņas, noņēmu vāciņu un ieslēdzu un tad -pagrieza, lai parādītu cik baltas… 
Laiks vēl joprojām pieturas ļoti auksts, šodien pat dienā ir mīnusos un naktī sola līdz -10C. Pavisam droši, ka martā bites neaplidosies. Kur palicis pavasaris? Līdz šim domāju, ka dabas kaprīze, bet ieraugot Rimi plauktā kartupeļus pārņēma nelāga nojausma.
Latvija ir bagāta ar talantīgiem cilvēkiem, kuriem patīk privatizēt, prihvatizēt, paņemt to, kas pieder “it kā” visiem -tautai un valstij. Tas ir noticis ar daudzām lietām – uzņēmumiem, zemi, naudu, pat cilvēkiem (atņēma tautai labu dakteri un pataisīja par ākstu).
Tomēr ir tādas lietas, kuras nevar nozagt -piemēram, klimatu, laika apstākļus, pavasari. Tā domāju, kamēr ieraudzīju Rimi kartupeļus!
Ja Latvijā marta sākumā var izaudzēt jaunos kartupeļus, tad varbūt kāds izbijis tulpju magnāts vai tamlīdzīgs darbonis ir, teiksim tā, paņēmis pavasari, kas bija paredzēts visiem 65.000 kvadrātkilometriem un 2.3 miljoniem un ielicis sev aiz žoga? Varbūt viņa dārzā tagad zied mimozas un magnolijas vai gatavojas vasaras āboli, kamēr pārējā Latvija, kura salst un marta beigās grimst sniegā, nevar saprast, kur palicis pavasaris!?
Tulpju magnāts pārkvalificējas par kartupeļu magnātu un piedāvā jaunos kartupeļus, pirms zemnieks-reņģēdājs savus kartupeļus iestādījis. Bet reņģēdājs gaida, sēžot uz arkla -kur pavasaris?
Vai tiešām arī pavasari???
P.S. Rimi gadās ne jau pirmo reizi – http://dravnieks.lv/2008/10/07/medus-un-aboli/
Interesanti,ko tirgotaaji domaa par pirceejiem,laikam jau nedomaa…vispaar
bet skatoties uz tiem baltajiem dupsjiem,arii stirnu,nevilsus rodas paardomas,kaa vinji pie taadiem tiek-varbuut no riitiem noberzj sniega kupenaas,vai vasaraa-kaartiigi noskalo strautinjaa un tad visas kopaa-pret sauliiti nozaavee…:)
Bet taadus skatus gan neviens nav redzeejis,tad tas nosleepums sodien buutu jau atmineets…:) Mees taadas puules pieliekam,lai muusu baltaas veljinjas izskatiitos-
pulveri,balinaataaji…
Pie aukstaa pavasara vainiiga vareetu buut padzisusii Golfa straume,kuustosie ledaaji…Muusu “radiators” paleenaam dziestot…
Bet bites veeljoprojaam “ciesjas un cies”…:(
Un dzeerves.
Ka tikai šo ideju nepārņem kādas mārketinga aģentūras radošais cilvēks un TV reklāmās parādīsies briežu un zaķu “baltās” kopā ar Ariel vai Dosjas logo. Bebru jau izmantoja (Colgate- “Hallo, Bebra kungs!”), lai arī izrādās, ka lai gan bebram zobi stipri, bet nu galīgi nav balti
Par “radiatoru” nav tik viennozīmīgi. Eksistē daudzas, savstarpēji pretrunīgas teorijas un katrai var atrast pamatojumus.
Šādi laika apstākļi nav ekstremāli, vienkārši vairākus gadus bijām pieraduši pie maigākām ziemām un agrākiem pavasariem. Nesen man parādīja vēstuli no 19.gadsmita beigām (ja nemaldos 1896.gada), kad aprīļa beigās pāri Ventai braukuši pa ledu!
Šodien ir bišu lielā diena -pirmā aplidošanās! Lai arī ir 1.aprīlis, tas nav aprīļa joks. Man gan nelaimējās būt šajā laikā mājās, bet prieks tik un tā liels par šo ilgi gaidīto brīdi!:)
Jaa,bites beidzot lido-paari inflaacijaam un devalvaacijaam,kriizeem un cenu paradiizeem!Un kas mums ko var padariit par sjo priecaasanos,par muusu kopeejo lidojumu!:)