“Pēc ziemas miega sākas pavasara nogurums” (no Rūda humora apcirkņiem)
Pavasaris ir klāt arī ar visiem papīriem. Dabā gan to pašlaik nevar manīt. Ja 15. martā bija jauka pavasara diena, no rīta mežs skanēja mežastrazdu dziesmās, vakarā vilka šnepes kā trakas (šnepēm jeb slokām patīkot nedaudz apmācies laiks un “vilkšanai”-riesta lidojumam ideāli, ja veidojas migliņa), tad nedēļu vēlāk viss bija sniega ieskauts un vienīgi zīlītes pa dienu spītīgi čīgāja pavasara dziesmiņu.
Tautas ticējumi vēsta, ka, ja zaļi Ziemassvētki, tad baltas Lieldienas. Šoreiz tas piepildījās, bet galvenais, ka piepildījās arī Tūnu pareģojums. Ar interesi jāseko tālāk – vai tiešām aprīļa pirmā puse būs mitra un siltums sāksies (zeme iesils) tikai no 17.04.

Lai arī pirmdien stropi izskatījās šādi, piektdien laiks atļāva dažās saimēs iebāzt degunu, lai novērtētu stāvokli. Liekas, ka bites ziemojušas labi, saimes ir spēcīgas un ir aizdomas, ka perojušas jau labu laiku (ja ne visu ziemu). Tas ir labi no tā viedokļa, ka saimes ir lielākas, bet problēmas var radīt barības trūkums, sevišķi tām saimēm, kuras rudenī nebija tik trekni piebarotas.
Lai arī izvelkot dažus rāmīšus barības bija, bet mazāk nekā parasti. Daži stropi pacilājot likās pārāk viegli un tiem noteikti būs jāpieliek medus rāmīši. Audzējot perus, saimes patērē nesalīdzināmi daudz barības un var gadīties, ka aprīlī, ja nav ienesums no kārkliem un blīgznām tās var pietrūkt.
Pusei saimju iedošu Apifondu. Kandiju nevēlos barot aiz diviem apsvērumiem -tā ir lieliska iespēja ievazāt slimības un tas ir par dārgu. Pie tam kandija došana attaisnojas tikai gadījumos, ja dabā nav ienesuma. Ne vienmēr agra saimju attīstība ir tik laba, var gadīties, ka tās attīstās ātrāk nekā pienācis galvenais ienesums un tad “taisās kokos”. Paredzēt gan to grūti, piemēram, kā pagājušogad, kad bija ļoti spēcīgs maija ienesums , bet avenes jūnijā faktiski izpalika.
Tas ka perošanas cikls paildzinās ir labāks arī varru attīstībai, par to ir jādomā noteikti pat tad, ja rudenī pasākumi veikti.





