“Ak, tēvu zemīte
Tavu jaukumiņu
Smildziņa ziedēja
Sudraba ziediņiem”
(latv. daina)
Dienas citāts šoreiz var izklausīties pārāk salds, banāls vai patētisks. Varbūt deminutīvu dēļ? Varbūt dainas ne visai iederas mūsdienu hektiskajā pasaulē? Cinisms taču modē, nevis jūsmošana:)
Liekas,mēs bieži novērtējam lietas (un ne tikai lietas) tikai tad, kad tās pietrūkst. Atceros kādā intervijā dzirdēto, ka visvairāk svešumā pietrūkušas Latvijas debesis, zilas, ar mākoņiem, jo uzturēšanās zemē (runa bija par Čehiju) vai nu saule, vai zemi un pelēki lietus mākoņi.
Tā nu pagājušopiektdien, dodoties ierastajā “ceļojumā”, ko noteikti kāda tūrisma aģentūru apkalpojoša marketinga aģentūra nosauktu “Paldies, Dievam- piektdiena ir klāt- prom no Rīgas”, vērojot “skaistos skatus” neizturēju, apstājos neatļautā vietā, tvēru savu nikoniņu un knipsēju, cenšoties tvert mirkli un apstādināt kadrā lieliskās saules un mākoņu spēles uz Latvijas vasaras ainavas. Bildes tapušas uz Rīgas-Ventspils šosejas Tukuma rajonā.
Vai vēl joprojām dienas citāts (daina) liekas par saldu? 
Ja tomēr, jā, tad
“Ak, tēvu zeme,
Tavu jaukumu,
Smilga ziedēja,
Sudraba ziediem”
Prieks, ka daži vēl jūsmo
Bildes – makoni_1m.jpg un makoni_2.jpg – gandrīz kā no ASV filmas “Neatkarības diena”:))
Tikai šie mākoņi ir dabiski:) Jāatzīst gan, ka sers Nikons nedaudz sadramatizējis krāsas:)
Varbūt godājamais sers tovasar bija paskatījies netālā nākotnē?:)
Bet tautasdziesmai arī nopietnajā variantā nav ne vainas:)